Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo vidējā bruto darba samaksa 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni gandrīz nemainījās un bija Ls 111.63, t.sk. ražošanas sfērā - Ls 123.43, bet pakalpojumu sfērā - Ls 106.04. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septembri šajā sektorā strādājošo pirktspēja kopumā kritās par 2.2%, jo inflācijas pieaugums nedaudz pārsniedza darba samaksas pieaugumu.
Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits 3. ceturkšņa beigās (88 542 cilvēki) veidoja 7.0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (sk. 4. att.). Salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām pabalstus saņemošo bezdarbnieku skaits (septembrī - 41 535) palielinājās par 10.2%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits (septembrī - 47 089) - par 2.2%.
Visaugstākais bezdarba līmenis 1996. gada septembrī bija Rēzeknes, Krāslavas un Balvu rajonā - attiecīgi 27.8%, 25.1% un 22.5% (šajos rajonos bija arī vislielākais ilgstošo bezdarbnieku skaits - vairāk nekā divas trešdaļas no visiem bezdarbniekiem), bet zemākais - Ventspilī, Rīgā un Saldus rajonā (attiecīgi 2.8%, 3.3% un 3.3%).
Nav iemesla prognozēt bezdarba līmeņa pazemināšanos tuvākajā nākotnē, jo privatizācijas procesa paātrināšanās rezultātā pieprasījums pēc mazkvalificēta darbaspēka samazināsies. Turklāt 1997. gadā, lai nodrošinātu bezdeficīta budžeta izpildi, nav paredzēts palielināt darba vietu skaitu no budžeta finansējamās valsts iestādēs.