Latvijas valsts un pašvaldību iestādēs un uzņēmumos, uzņēmējsabiedrībās ar valsts vai pašvaldību kapitāla daļu strādājošo vidējā (bruto) darba samaksa 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni palielinājās par 11.2% un jūnijā bija Ls 113.11. Šis pieaugums izskaidrojams galvenokārt ar prēmiju izmaksām uzņēmumos un iestādēs jūnijā. Tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūniju strādājošo pirktspēja samazinājās par 5.6%, jo inflācija šajā laika periodā palielinājās par 17.6%, bet darba samaksa - tikai par 11.0% (sk. 3. att.). Pēdējos divos mēnešos situācija uzlabojās, jo mēneša vidējās darba samaksas pieaugums atkal apsteidza cenu pieauguma tempus. Darba samaksas lielums ražošanas sfērā (Ls 116.26) joprojām bija ievērojami lielāks nekā pakalpojumu sfērā (Ls 107.28). Vislielākās algas jūnijā bija nozarēs ar salīdzinoši augstiem attīstības tempiem - ūdens un gaisa transportā (attiecīgi Ls 321.00 un Ls 262.27), kā arī finansu starpniecībā (Ls 214.45).
Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits 2. ceturkšņa beigās (88 486 cilvēki) veidoja 7.0% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām pabalstus saņemošo bezdarbnieku skaits (jūnijā - 37 693) palielinājās par 4.9%, bet ilgstošo bezdarbnieku skaits (jūnijā - 46 060) - par 9.9%. Joprojām neuzlabojās situācija valsts austrumu rajonos - Rēzeknes, Krāslavas, Balvu un Preiļu rajonā bezdarba līmenis jūnijā bija attiecīgi 28.7%, 25.0%, 23.3% un 22.5%, bez tam ilgstošo bezdarbnieku skaits šajos rajonos sasniedza 65.6-75.6% no kopējā bezdarbnieku skaita. Zemākais bezdarba līmenis bija Ventspilī, Rīgā un Saldus rajonā (attiecīgi 2.1%, 3.2% un 3.5%).