Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 1996. gada 2. ceturksnī palielinājās par 2.6% (1995. gada 2. ceturksnī - par 4.8%). Aprīlī un maijā cenu pieaugums bija neliels (attiecīgi par 0.5% un 0.4%), tam sekoja straujāks cenu kāpums jūnijā (par 1.7%). Gada pirmajos 6 mēnešos PCI palielinājās par 9.7%, bet gada inflācijas līmenis pakāpeniski samazinājās un jūnijā bija 17.6% (sk. 1. att.).

PCI pieaugumu 2. ceturksnī ietekmēja gandrīz visu preču un pakalpojumu sadārdzināšanās, bet visvairāk pieauga alkoholisko dzērienu un tabakas cenas, kā arī transporta izmaksas (attiecīgi par 4.4% un 9.6%). Tas bija saistīts ar tabakas un degvielas akcīzes nodokļa palielināšanu jūnijā.

Kopumā 2. ceturksnī preču cenas pieauga par 3.3%, bet pakalpojumu - tikai par 1.0%. Šāda tendence līdzšinējai cenu attīstībai nebija raksturīga. Līdz šim pakalpojumu cenas pieauga ievērojami straujāk, jo tās ir vairāk atkarīgas no dabiskajiem monopoliem, turklāt, sākoties pārejai uz tirgus ekonomiku, pakalpojumu cenu līmenis bija ļoti zems un nebija adekvāts pakalpojumu patiesajai vērtībai. Tas ļauj prognozēt, ka inflācijas tempi tuvākajā nākotnē varētu pakāpeniski samazināties, jo preču cenas iedzīvotāju ierobežotās maksātspējas dēļ jau ilgāku laiku ir relatīvi stabilas, turklāt Latvijā vairākumam preču cenas vairs būtiski neatšķiras no pasaules cenu līmeņa.

Eksporta cenu indekss 2. ceturksnī samazinājās par 0.2% salīdzinājumā ar 1. ceturksni, bet pieauga par 11.3% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Pēdējā gada laikā eksporta cenu indeksa pieaugums katru ceturksni samazinājās. Visvairāk 2. ceturksnī cenu sezonālo svārstību dēļ kritās pārtikas rūpniecības produktu eksporta cenas (par 11.6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu visstraujāk auga transporta līdzekļu (par 32.1%), mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 19.8%), kā arī tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 17.3%) eksporta cenas. Vienīgi koksnes un tās izstrādājumu eksporta cenas gada laikā samazinājās par 0.2%.

Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 3.3% (šī indeksa katra mēneša izmaiņas sk. 2. att.), un pieauguma cēlonis bija ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes, kā arī apstrādājošās rūpniecības ražošanas pieaugums (attiecīgi par 59.4% un 5.7%). Turpretim elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes apjoms samazinājās par 7.5%. Pieaugot pieprasījumam, palielinājās kūdras ieguves apjoms (1.8 reizes) un karjeru izstrāde (t.sk. šķembu ieguve - par 42.0%). No septiņpadsmit apstrādājošās rūpniecības nozarēm ražošanas apjomu pārskata periodā palielināja deviņas, un no tām četru nozaru (pārtikas produktu, tekstilizstrādājumu, papīra un papīra izstrādājumu, kā arī koksnes un koka izstrādājumu, izņemot mēbeles) ražošanas apjoms, uzlabojoties produkcijas noietam, jau kopš 1996. gada sākuma stabili pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Visvairāk (par 60.4%) palielinājās papīra un papīra izstrādājumu ražošanas apjoms. Tekstilizstrādājumu ražošanas pieaugumu (par 21.6%) galvenokārt izraisīja trikotāžas ražošanas apjoma palielināšanās. Koksnes un koka izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanas apjoms palielinājās par 16.2%. Pārtikas produktu un dzērienu ražošanas pieaugumu (par 11.0%) noteica straujš ražošanas kāpums vairākās apakšnozarēs (cukura ražošanā - 9.5 reizes, kakao, šokolādes un konfekšu ražošanā - par 50.8%, zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā - par 45.5%), vienlaikus samazinoties bezalkoholisko dzērienu ražošanai (par 30.7%), gatavās lopbarības ražošanai (par 27.8%), gaļas un gaļas produktu ražošanai, pārstrādei un konservēšanai (par 16.2%), iesala un iesala dzērienu ražošanai (par 5.5%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni apstrādājošajā rūpniecībā visvairāk pazeminājās automobiļu, piekabju un puspiekabju (1.6 reizes), mēbeļu (par 39.4%) un elektrisko mašīnu un aparātu (par 25.3%) ražošanas apjoms.

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni palielinājās par 2.4% - mazāk elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādē (par 0.4%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 0.5%), vairāk - apstrādājošajā rūpniecībā (par 3.1%). Cenu pieaugumu apstrādājošajā rūpniecībā galvenokārt noteica tekstilizstrādājumu ražošanas sadārdzinājums (par 7.0%) un izdevniecību darbības un poligrāfiskās rūpniecības produkcijas cenu palielināšanās (par 6.3%). Ražotāju cenu indeksa pieaugums 1. pusgadā bija 6.3%, bet gada laikā ražotāju cenas cēlās par 16.4%.

Turpināja samazināties gaļas ražošana (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 44.9%), un to izraisīja gaļas importa pieaugums. Nedaudz samazinājās arī piena ražošana (par 1.5%), bet pieauga olu ražošanas apjoms (par 10.4%).

Lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni pārskata periodā samazinājās pārvadāto kravu apjoms jūras un automobiļu transportā (attiecīgi par 20.3% un 10.6%), tam pieaugot dzelzceļa transportā (par 9.6%), kravu pārvadājumu kopapjoms bija iepriekšējā gada līmenī. Tā kā kravu apgrozības kopapjomu būtiski ietekmē jūras transporta pārvadājumu apjoms, tad, kaut arī pieauga kravu apgrozība pa dzelzceļu (par 16.6%), samazinoties kravu apgrozībai pa jūru (par 22.6%), arī kravu apgrozības kopapjoms samazinājās (par 13.7%). Ostu darbība turpināja paplašināties un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pieauga par 9.8%. Cauruļvadu transportā pieauga gan transportētās naftas, gan naftas produktu apjoms (attiecīgi par 8.5% un 8.2%).

Tā kā salīdzinājumā ar 1. ceturksni pieauga iedzīvotāju pirktspēja, mazumtirdzniecības un sabiedriskās ēdināšanas apgrozījuma apjoms palielinājās attiecīgi par 3.0% un 6.4%. Tomēr šie rādītāji atpalika no 1995. gada 2. ceturkšņa līmeņa attiecīgi par 12.5% un 2.5%, jo arī iedzīvotāju pirktspēja bija zemāka par minētā perioda līmeni.

Lai gan 2. ceturksnī pasažieru apgrozība galvenajos transporta veidos - autobusu un dzelzceļa transportā - sezonālu faktoru ietekmē bija augstāka nekā 1. ceturksnī, šie rādītāji bija zemāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Pasažieru apgrozība autobusu un dzelzceļa transportā salīdzinājumā ar 1995. gada 2. ceturksni samazinājās par 12.2%. Viens no šīs parādības cēloņiem bija sabiedriskā transporta tarifu pieaugums - braukšanas maksa sabiedriskajā transportā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 22.7%. Taču pasažieru apgrozības attīstību sabiedriskajā transportā ietekmēja arī personisko transporta līdzekļu skaita palielināšanās.