Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997. gada 4. ceturksnī sasniedza 741.1 milj. latu, par 23.7% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu. Salīdzinājumā ar 1996. gada 4. ceturksni eksports pieauga par 23.2%, bet imports - par 23.9%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksports pieauga par 5.3%, savukārt imports - par 21.1%, īpaši palielinoties minerālo produktu, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un transporta līdzekļu ievedumam. Tādējādi ārējās tirdzniecības negatīvais saldo sasniedza 210.9 milj. latu.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta kopapjomā pieauga mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (farmācijas produkcijas, parfimērijas un kosmētikas līdzekļu), kā arī dažādu rūpniecības preču (mēbeļu un to daļu) īpatsvars, savukārt samazinājās metālu un to izstrādājumu (dzelzs un neleģēta tērauda izstrādājumu) īpatsvars. Latvijas eksporta nozīmīgākie komponenti arī 4. ceturksnī bija koksne un tās izstrādājumi (27.9% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (15.0%), pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; 9.7%), kā arī mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (9.5%).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni importa kopapjomā pieauga minerālo produktu, transporta līdzekļu (kravas automobiļu), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (tekstila apģērba un tā piederumu) īpatsvars. Importa preču grupu struktūrā joprojām dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (19.5% no importa kopapjoma), minerālie produkti (15.2%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (10.1%), kā arī transporta līdzekļi (9.8%). Minerālo produktu ieveduma straujāku pieaugumu 4. ceturksnī noteica akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana degvielai no 1998. gada janvāra. Sezonālu faktoru ietekmē pieauga dabasgāzes un mazuta imports. Pieaugot elektroenerģijas ražošanai Latvijā, samazinājās tās imports. Samazinājās pārtikas rūpniecības produktu (jēlcukura un bezalkoholisko dzērienu), metālu un to izstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas īpatsvars importā.

Nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija Eiropas Savienības valstis, kuru īpatsvars veidoja pusi no ārējās tirdzniecības apgrozījuma. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem ceturkšņiem nedaudz palielinājās NVS valstu īpatsvars (līdz 24.2%), pieaugot minerālo produktu ievedumam no Krievijas. Lielākās partnervalstis eksportā bija Krievija (23.2% no eksporta kopapjoma), Vācija (13.0%), Lielbritānija (12.2%) un Zviedrija (8.5%), savukārt importā - Krievija (16.5% no importa kopapjoma), Vācija (16.3%), Somija (9.2%) un Zviedrija (6.9%).

4. ceturksnī pieauga eksporta apjoms uz Krieviju, Zviedriju, Lietuvu un Dāniju. Uz Krieviju palielinājās elektrisko mašīnu un iekārtu, farmācijas produktu, kažokādu un to izstrādājumu, uz Zviedriju - koksnes un tās izstrādājumu, tekstila izstrādājumu, uz Lietuvu - cukura un konditorejas izstrādājumu, farmācijas produktu, elektrisko mašīnu, uz Dāniju - mēbeļu un to daļu, koksnes un tās izstrādājumu izvedums. Saruka eksporta apjoms uz Vāciju, Lielbritāniju un Ukrainu. Uz Vāciju samazinājās trikotāžas apģērba un tā piederumu un tekstila apģērba un tā piederumu, melno metālu, uz Lielbritāniju - koksnes un tās izstrādājumu, uz Ukrainu - gaļas un zivju izstrādājumu, elektrisko mašīnu un iekārtu eksports.

Visvairāk pieauga importa apjoms no Krievijas, bet samazinājās - no Zviedrijas, Somijas un Lietuvas. No Krievijas pieauga minerālo produktu un iekārtu ievedums. No Zviedrijas samazinājās iekārtu, papīra un kartona, no Somijas - elektrisko mašīnu un iekārtu, melno metālu izstrādājumu, no Lietuvas - iekārtu, plastmasu un to izstrādājumu imports.

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 18.6 milj. latu un bija 68.0 milj. latu jeb 7.8% no iekšzemes kopprodukta. Stāvokļa uzlabošanos noteica ārējās tirdzniecības negatīvā saldo samazināšanās (eksporta apjoms pieauga, bet importa - nemainījās), kā arī ieņēmumu un kārtējo pārvedumu bilances uzlabošanās. Pakalpojumu pozitīvais saldo īpaši nemainījās, lai gan pakalpojumu struktūrā notika būtiskas pārmaiņas.

Salīdzinājumā ar 1997. gada 2. ceturksni un arī ar 1996. gada 3. ceturksni samazinājās gan sniegto, gan saņemto pakalpojumu apjoms. Pakalpojumu pozitīvais saldo sedza ceturto daļu no ārējās tirdzniecības bilances deficīta. Pakalpojumu kopapjomā dominēja pārvadājumi (51.9%) un ceļojumi (32.3%). No sniegtajiem pakalpojumiem visvairāk samazinājās pārvadājumi, ceļojumi un finanšu pakalpojumi, savukārt no saņemtajiem - ceļojumi. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu kritās sniegto pārvadājumu apjoms (galvenokārt vedmaksa) jūras un pārējā transportā. Samazinājās ostu ieņēmumi, bet pieauga ieņēmumi par gāzes glabāšanu. Pieauga pasažieru pārvadājumu apjoms gaisa transportā.

Latvijas iedzīvotāju ceļojumu izdevumi ārvalstīs samazinājās par 18.2 milj. latu, jo 1997. gada 3. ceturksnī no Latvijas izbraukušo iedzīvotāju skaits bija par 10 tūkst. mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Samazinājās arī Latvijā iebraukušo personu skaits un viņu iztērēto līdzekļu apjoms.

Citos pakalpojumos dominēja finanšu, citi dienesta un sakaru pakalpojumi.

Ieņēmumu un kārtējo pārvedumu īpatsvars tekošajā kontā joprojām bija neliels, ieņēmumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni tomēr pieauga gandrīz divas reizes. Strauji samazinājās ārvalstu ieguldītāju ieņēmumi, kas parasti ir lielāki gada pirmajā pusē, kad notiek iepriekšējā finanšu gada peļņas sadale. Gan valdības sektorā (tehniskā palīdzība), gan pārējos sektoros bija neliels kārtējo pārvedumu pieaugums, arvien palielinoties saņemto pārvedumu apjomam.

1997. gada 3. ceturksnī kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 0.1 milj. latu, bet statistiskā novirze - 67.9 milj. latu.

Sākot ar 1997. gada 3. ceturksni, kapitāla kontā uzrādītas naudas plūsmas, kuras veido finanšu līdzekļi, kas palīdzības programmu ietvaros piešķirti valdībai dažādu projektu īstenošanai. 1997. gada pirmajos 9 mēnešos kapitāla pārvedumu veidā Latvijas valdība saņēma 5.6 milj. latu.

Finanšu konta deficīts 1997. gada 3. ceturksnī bija 2.3 milj. latu. Galvenie līdzekļu ieplūdes avoti bija ārvalstu tiešie ieguldījumi un citi ieguldījumi, savukārt ārējo aktīvu pieaugumu noteica portfeļieguldījumu un Latvijas Bankas rezerves aktīvu pieaugums.

Nerezidentu ieguldījumi Latvijas uzņēmumu kapitālā 1997. gada 3. ceturksnī palielinājās par 74.3 milj. latu. Lielākais ieguldījums bija ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošanā (45.4 milj. latu), un to veica Singapūras ieguldītājs, privatizācijas procesā iegādājoties a/s "Dauteks" akcijas. Lieli ārvalstu tiešie ieguldījumi bija arī finanšu starpniecībā (7.8 milj. latu).

Centrālā statistikas pārvalde precizēja informāciju par ieguldījumiem kredītiestāžu kapitālā, sadalot nerezidentu ieguldījumus atkarībā no ieguldītājvalsts. Tas ļāva samazināt ieguldījumu apjomu, kas agrāk netika sadalīts starp valstīm, un precīzāk parādīt ārvalstu ieguldījumus Latvijā.

Tiešo ieguldījumu konta pozitīvais saldo 1997. gada 3. ceturksnī bija 103.8 milj. latu un 1.5 reizes pārsniedza tekošā konta deficītu.

Latvijas rezidenti 3. ceturksnī palielināja portfeļieguldījumus ārvalstu vērtspapīros par 125.4 milj. latu, jo, saglabājoties zemam vērtspapīru ienesīgumam Latvijā, ieguldījumi ārvalstu vērtspapīros bija izdevīgāki. Dominēja ieguldījumi ārvalstu obligācijās. Galvenie ārvalstu vērtspapīru tirgus dalībnieki joprojām bija kredītiestādes, kas darbojās gan savā, gan klientu vārdā.

Salīdzinājumā ar 1997. gada 2. ceturksni citu ieguldījumu kapitāla plūsmas 3. ceturksnī bija mazākas. Citu ieguldījumu saldo bija 45.8 milj. latu. Stabilizējoties ekonomiskajam stāvoklim, bankas par 23.1 milj. latu palielināja aizdevumus nerezidentu nebanku sektoram. Atšķirībā no iepriekšējiem ceturkšņiem, kad straujāk pieauga īstermiņa kredītu apjoms, īstermiņa un ilgtermiņa kredītu apjoma pieaugums bija līdzīgs. Tika atmaksāti pārējo sektoru (galvenokārt uzņēmumu) nerezidentiem izsniegtie aizdevumi. Uzņēmumi par 9.1 milj. latu palielināja izsniegto tirdzniecības kredītu apjomu un par 6.4 milj. latu - savus noguldījumus ārvalstīs un ārvalstu valūtu atlikumu kasēs.

Latvijas kredītiestādes palielināja saistības pret nerezidentiem, piesaistot nerezidentu noguldījumus (21.1 milj. latu), veicot ilgtermiņa aizņēmumus no nerezidentu kredītiestādēm (24.3 milj. latu), kā arī palielinot pārējās saistības pret nerezidentiem (48.5 milj. latu). Lielāko daļu no pārējiem pasīviem veidoja pasīvi pārvaldīšanā. Ar to izskaidrojams nepārtrauktais portfeļieguldījumu pieaugums 1997. gada pirmajos 9 mēnešos.

Pārējos sektoros (galvenokārt uzņēmumu) lielākās kapitāla plūsmas bija saistītas ar aizņēmumiem no nerezidentiem (11.3 milj. latu). Tāpat kā iepriekšējos ceturkšņos Latvijas uzņēmumi turpināja piesaistīt ilgtermiņa un īstermiņa kredītus (attiecīgi 5.2 milj. latu un 6.1 milj. latu). Aktīva ilgtermiņa kredītu piesaistīšana ražošanas attīstībai liecināja, ka Latvijas uzņēmumu attīstības perspektīvas ārvalstīs tiek vērtētas labvēlīgi.

Latvijas Bankas rezerves aktīvi 3. ceturksnī palielinājās par 26.5 milj. latu, kas tika ieguldīti galvenokārt ārvalstu valdību vērtspapīros. Rezerves aktīvu pieaugums liecina, ka 1997. gada 3. ceturksnī Latvijas maksājumu bilance bija pozitīva.