Galvenie fiskālie rādītāji 4. ceturksnī turpināja uzlaboties.
Valsts kopbudžeta pārpalikuma palielināšanos 4. ceturksnī galvenokārt noteica valsts speciālā budžeta pārpalikums, jo valsts pamatbudžeta izdevumi bija tikai nedaudz mazāki par ieņēmumiem, bet pašvaldību pamatbudžetā izveidojās neliels deficīts.
Valsts speciālā budžeta pārpalikums 1997. gada pēdējā ceturksnī pieauga par 13.0 milj. latu. To izraisīja relatīvi lēnāks subsīdiju, dotāciju un izdevumu par saņemtajām precēm un pakalpojumiem kāpums. Nodokļu ieņēmumi palielinājās par 20.5%. Tāpat kā iepriekšējos gados vienlaikus ar darba samaksas pieaugumu 4. ceturksnī palielinājās sociālā (par 11.3%) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi. Akcīzes nodokļa ieņēmumu divkāršošanās valsts speciālajā budžetā galvenokārt izskaidrojama ar nodokļu ieņēmumu pārdali starp budžetiem. Gan ieņēmumu, gan izdevumu apjomu ievērojami ietekmēja lieli ar privatizāciju saistīti maksājumi valsts speciālajam budžetam un šo līdzekļu ieskaitīšana valsts pamatbudžetā.
Valsts pamatbudžetā gada beigās bija 38.4 milj. latu pārpalikums. Lai gan 4. ceturksnī valsts pamatbudžeta izdevumi pieauga (rādītāja katra mēneša lielumu sk. 6. att.), palielinājās arī ieņēmumi.
Pieauga arī pašvaldību pamatbudžeta ieņēmumi un izdevumi. Izdevumu pieaugumu noteica kārtējo izdevumu palielināšanās izglītībai un dzīvokļu un komunālajai saimniecībai, vides aizsardzībai. Nodokļu un nenodokļu ieņēmumu un valsts pamatbudžeta dotāciju pieaugums bija pietiekams, lai segtu divas trešdaļas no izdevumu pieauguma, tādēļ ceturkšņa laikā izdevumi tikai nedaudz pārsniedza ieņēmumus (par 5.6 milj. latu), un deficīts tika finansēts ar centrālās valdības aizdevumiem.
Valsts ārējais parāds 4. ceturkšņa laikā samazinājās un gada beigās bija 248.7 milj. latu jeb 56.9% no tīro ārējo rezervju apjoma (1996. gada beigās - 77.4%).