3. ceturksnī notika trīspadsmit 1 un 3 mēnešu, sešas 6 mēnešu un trīs 12 mēnešu valsts parādzīmju izsoles. 2 gadu obligācijas 3. ceturkšņa laikā netika emitētas.
Valsts kopbudžetā, t.sk. arī valsts pamatbudžetā, bija vērojams līdzekļu pārpalikums, tādēļ valdībai nebija nepieciešamības būtiski palielināt aizņemšanos, emitējot vērtspapīrus. Kopējais valdības vērtspapīru piedāvājums 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni pieauga tikai par 2.6% un sasniedza 62.8 milj. latu. Samērā zemo diskonta likmju dēļ pieprasījuma/piedāvājuma attiecība 3. ceturksnī samazinājās līdz 2.02 (2. ceturksnī - 2.45), un pieprasījuma apjoms kritās par 15.6% - līdz 126.7 milj. latu. Tomēr visu termiņu parādzīmju pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu, sevišķi lielākos apjomos piedāvāto 6 un 12 mēnešu parādzīmju piedāvājumu, kuras visvairāk pieprasa bankas, kas regulē savu ilgtermiņa likviditāti. Izsolēs pārdotais vērtspapīru apjoms bija tikai par 0.2 milj. latu lielāks nekā 2. ceturksnī - 61.3 milj. latu. Gandrīz visi izsolēs piedāvātie vērtspapīri tika nopirkti, tomēr trīs 1 mēneša un trīs 3 mēnešu parādzīmju izsolēs pieprasījums nesasniedza piedāvājumu un netika pārdotas parādzīmes kopumā par 1.6 milj. latu.
Vidējais izsoles dalībnieku skaits samazinājās no 5.8 (2. ceturksnī) līdz 4.6 (3. ceturksnī).
1 mēneša parādzīmes tika emitētas 6.0 milj. latu apjomā (2. ceturksnī - 7.2 milj. latu). Arī 3 un 6 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms atpalika no iepriekšējā ceturkšņa emisijas līmeņa, toties 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (34.0 milj. latu) vairāk nekā trīs reizes pārsniedza 2. ceturkšņa emisijas līmeni.
Banku vērtspapīru portfeļa struktūrā dominēja 12 mēnešu parādzīmes. To īpatsvars apgrozībā pieauga no 54.2% jūnijā līdz 64.8% septembrī. Ceturkšņa beigās apgrozībā esošo visu termiņu vērtspapīru kopapjoms bija 148.8 milj. latu jeb par 3.9% vairāk nekā ceturkšņa sākumā.
Parādzīmju diskonta likmes bija visai stabilas un zemas. Pēc neliela kāpuma jūlijā un augustā īsākā termiņa (1 un 3 mēnešu) parādzīmju likmes septembrī atkal samazinājās, bet 6 mēnešu parādzīmju diskonta likmes pēc samazinājuma jūlijā turpmākajos mēnešos gandrīz nemainījās. Savukārt 12 mēnešu parādzīmju diskonta likmēm bija raksturīga pazemināšanās tendence, līdz ar to sašaurinoties diskonta likmju diapazonam. Diskonta likmju līmeni ietekmēja gan finansiālā stabilitāte valstī, gan arī naudas tirgus procentu likmju pazemināšanās tendence.
Ceturkšņa laikā 1 un 3 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme palielinājās attiecīgi par 0.3 procentu punktiem un 0.1 procentu punktu un septembrī bija attiecīgi 3.7% un 3.9%. Savukārt 6 un 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme samazinājās attiecīgi par 0.4 procentu punktiem un 2.1 procentu punktu un bija attiecīgi 4.3% un 5.4% (atsevišķu izsoļu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes sk. 19. att.).
3. ceturksnī par 2.3% palielinājās Latvijas banku sektora īpašumā esošo valdības vērtspapīru apjoms, sasniedzot 110.0 milj. latu (73.9% no apgrozībā esošo valdības vērtspapīru apjoma). Strauji (2.6 reizes) pieauga arī Finansu ministrijas, bet 1.9 reizes samazinājās klientu rezidentu īpašumā esošo valdības vērtspapīru apjoms. Otrreizējā tirgū aktīvi darbojās ne tikai Latvijas, bet arī ārvalstu bankas. Stabils bija Latvijas Bankas darījumu īpatsvars, tai galvenokārt piedaloties to valdības vērtspapīru tirdzniecībā, kuriem līdz dzēšanai bija atlicis īsāks termiņš.
Kopējais valdības vērtspapīru otrreizējā tirgus apjoms salīdzinājumā ar 2. ceturksni pieauga par 27.5% un bija 37.1 milj. latu. Apgrozījuma apjoma pieaugumu stimulēja garāka termiņa valdības vērtspapīru emisija lielos apjomos. Darījumu termiņstruktūrā samazinājās 3 un 6 mēnešu parādzīmju un 2 gadu obligāciju īpatsvars, bet palielinājās 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars (līdz 51.5% no darījumu kopapjoma).
Latvijas Bankā reģistrēto valsts īstermiņa parādzīmju otrreizējā tirgus apgrozījums 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni pieauga 1.4 reizes un bija 67.3 milj. latu, galvenokārt pateicoties aktīvai Valsts kases un Latvijas Bankas līdzdalībai tirgū (darījumu apgrozījums attiecīgi 43.4 milj. latu un 14.2 milj. latu).
Dow Jones Rīgas Fondu biržas indekss (DJRSE) 3. ceturkšņa laikā palielinājās no 384 līdz 468 (sk. 20. att.), bet tirgus kapitalizācija - no 157.9 milj. latu līdz 267.5 milj. latu. Sākās vairāku jaunu uzņēmumu akciju kotēšana.
Jūlija pirmajā pusē investori uzkrāja līdzekļus, lai iegādātos 1 milj. a/s "Latvijas Unibanka" akciju Latvijas Privatizācijas aģentūras organizētajā izsolē, tāpēc akciju cenas sāka augt. Liela loma vērtspapīru tirgus attīstībā bija apdrošināšanas sabiedrības "Balta" akciju kotēšanai biržā, jo šai sabiedrībai bija labi darbības rādītāji, turklāt tā paplašināja savu ietekmi apdrošināšanas sfērā, nopērkot arī daļu apdrošināšanas sabiedrības "Latva" akciju. Apdrošināšanas sabiedrība "Balta" bija pirmā akciju sabiedrība, kuras akciju kotēšana biržā sākta bez Latvijas Privatizācijas aģentūras līdzdalības. Apdrošināšanas sabiedrības "Balta" akciju cena biržā pieauga 2.4 reizes, stimulējot arī pārējo uzņēmumu akciju cenu palielināšanos. Akciju likviditāti biržā paaugstināja nepārtrauktas tirdzniecības par iepriekš noteiktu cenu ieviešana un tirdzniecības sesijas ilguma palielināšana. Jūlijā biržā sāka kotēt a/s "Latvijas investīciju banka" emitētās obligācijas, tomēr tirdzniecība ar tām nebija aktīva.