Publicēts: 01.01.2013.

Naudas piedāvājuma dinamiku 3. ceturksnī ietekmēja gan valdības, gan banku noguldījumu Latvijas Bankā svārstības. Apgrozībā esošās skaidrās naudas daudzums palielinājās katru mēnesi, bet banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā pieauga tikai augustā. Naudas bāze 3. ceturkšņa beigās bija tikai par 11.4 milj. latu jeb 3.1% lielāka nekā 2. ceturkšņa nogalē un sasniedza 382.3 milj. latu (sk. 15. att.).

Naudas bāzi ceturkšņa laikā (sevišķi jūlijā un septembrī) palielināja Latvijas Bankas veiktais ārvalstu valūtas iepirkums, bet jūlijā un augustā - arī banku sektoram izsniegto kredītu apjoma pieaugums un valūtas apmaiņas jeb mijmaiņas (swap) darījumi.

Jūlijā naudas bāze samazinājās par 1.9 milj. latu jeb 0.5% (kritās banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā, lēni augot skaidrās naudas daudzumam apgrozībā). Lai gan Latvijas Banka neto iepirka ārvalstu valūtu 13.1 milj. latu vērtībā, aktīvi izsniedza repo un lombarda kredītus un otrreizējā tirgū iegādājās valsts vērtspapīrus, valdībai palielinot noguldījumu apjomu Latvijas Bankā, samazinājās Latvijas Bankas neto kredīts valdībai un bankām, un līdz ar to - arī naudas bāze.

Augustā naudas bāze strauji pieauga (par 20.3 milj. latu jeb 5.5%), jo palielinājās skaidrās naudas pieprasījums un banku noguldījumu apjoms centrālajā bankā. Nozīmīgākās intervences naudas tirgū centrālā banka veica ar valūtas mijmaiņas darījumu izsoļu starpniecību, mazāk izsniedzot repo un lombarda kredītus. Naudas piedāvājumu augusta beigās palielināja valdības noguldīto līdzekļu pārplūde no Latvijas Bankas uz banku sektoru.

Septembrī naudas bāze samazinājās par 7.0 milj. latu jeb 1.8% (saruka banku noguldījumu apjoms Latvijas Bankā), ko izraisīja zemais banku pieprasījums pēc centrālās bankas kredītiem, jo starpbanku tirgus likmes bija ievērojami zemākas par centrālās bankas repo izsoļu procentu likmēm un pieauga valdības noguldījumu apjoms centrālajā bankā. Latvijas Bankas veiktais ārvalstu valūtas neto iepirkums septembrī sasniedza 6.5 milj. latu vērtību.