Publicēts: 01.01.2013.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa 3. ceturksnī bija Ls 133.60 un salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu pieauga par 19.8%. Tomēr vidējā neto darba samaksa pieauga tikai par 12.2% un bija Ls 97.52 jeb 73.0% no bruto darba samaksas. Strādājošo reālā pirktspēja 3. ceturksnī pieauga par 3.8%, jo samazinājās inflācijas pieauguma temps.

Augstākā darba samaksa joprojām bija atsevišķās pakalpojumu sfēras nozarēs - finanšu starpniecībā (Ls 279.68) un transportā un sakaros (Ls 182.39), tomēr kopumā augstāka darba samaksa bija ražošanas sfērā strādājošajiem.

Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits 3. ceturkšņa laikā pakāpeniski samazinājās un perioda beigās bija 88 591 jeb 7.1% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (sk. 5. att.). Salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām bezdarbnieku skaits samazinājās par 7.0%. Šo samazinājumu izraisīja sezonālas bezdarbnieku un brīvo darba vietu skaita svārstības, ekonomiskās aktivitātes kāpums, kā arī izmaiņas likumdošanā par iedzīvotāju tiesībām uz bezdarbnieka pabalstu.

Ilgstošo bezdarbnieku skaits 3. ceturksnī nedaudz samazinājās, tomēr to īpatsvars kopējā bezdarbnieku skaitā pieauga līdz 60.5% ceturkšņa beigās.

3. ceturkšņa beigās bezdarbnieku skaits mazliet samazinājās gandrīz visos rajonos, ieskaitot rajonus, kuros ir visaugstākais bezdarba līmenis. Rēzeknes rajonā tas bija 29.5% (2. ceturkšņa beigās - 32.0%) no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, Krāslavas rajonā - 23.9% (25.6%).