Publicēts: 01.01.2013.

1997. gada 2. ceturksnī notika trīspadsmit 1 un 3 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles, astoņas 6 mēnešu parādzīmju izsoles, viena 12 mēnešu parādzīmju un pirmā 2 gadu obligāciju izsole.

Uzlabojoties situācijai valsts pamatbudžetā, kopējais valsts vērtspapīru piedāvājums 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni samazinājās par 4.5% (līdz 61.2 milj. latu), pieprasījums - par 18.6% (līdz 150.1 milj. latu), izsolēs pārdotais apjoms - par 3.1% (līdz 61.1 milj. latu). Lai gan salīdzinoši zemo diskonta likmju dēļ samazinājās pieprasījuma/piedāvājuma attiecība (no 2.88 1. ceturksnī līdz 2.45 2. ceturksnī), tomēr pieprasījums joprojām pārsniedza piedāvājumu, sevišķi pēc lielākos apjomos piedāvātajiem 12 mēnešu un 2 gadu vērtspapīriem, par kuriem interesējās arī ārvalstu investori. Gandrīz visi izsolēs piedāvātie vērtspapīri tika izpirkti, tikai vienā 1 mēneša parādzīmju izsolē Finansu ministrijas maksimālā likme izrādījās ierobežojoša.

To banku skaits, kuras piedalījās izsolēs, vidēji izsolē samazinājās no 8 (1. ceturksnī) līdz 6 (2. ceturksnī).

1 mēneša parādzīmes tika emitētas 7.2 milj. latu apjomā (1. ceturksnī - 10.7 milj. latu). Arī 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 13.9 milj. latu, 13.0 milj. latu un 10.0 milj. latu) atpalika no iepriekšējā ceturkšņa līmeņa (14.2 milj. latu, 20.8 milj. latu un 22.0 milj. latu). 2 gadu obligāciju emisijas apjoms bija 17.0 milj. latu.

Banku vērtspapīru portfeļa struktūrā dominēja 12 mēnešu parādzīmes. To īpatsvars apgrozībā 2. ceturkšņa laikā mainījās no 55.6% martā līdz 54.2% jūnijā. Ceturkšņa beigās apgrozībā esošo visu termiņu vērtspapīru kopapjoms bija 143.2 milj. latu jeb par 1.0% mazāk nekā ceturkšņa sākumā (apgrozībā esošo parādzīmju apjomus sk. 19. att.).

Parādzīmju diskonta likmes pēc neliela kāpuma aprīlī turpmākajos mēnešos samazinājās, un to ietekmēja gan finansiālā stabilitāte valstī, gan Finansu ministrijas noteikto maksimālo diskonta likmju pazemināšana maija beigās.

Ceturkšņa laikā 1, 3 un 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme samazinājās attiecīgi par 0.4, 1.5 un 1.0 procentu punktiem un jūnijā bija attiecīgi 3.4%, 3.8% un 4.7%. 12 mēnešu parādzīmes vienīgajā ceturksnī notikušajā izsolē tika pārdotas ar 7.5% vidējo svērto diskonta likmi, bet divu gadu obligācijas - ar 9.5% fiksēto peļņas likmi (atsevišķu izsoļu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes sk. 20. att.).

2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni par 38.7% pieauga nerezidentu īpašumā esošo vērtspapīru apjoms, sasniedzot 10.4 milj. latu. Latvijas Bankas īpašumā esošo vērtspapīru apjoms savukārt samazinājās par 17.4% (līdz 17.6 milj. latu), Latvijas banku sektora īpašumā - par 0.6% (līdz 107.5 milj. latu).

Vērtspapīru otrreizējā tirgus kopapjoms 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni samazinājās 3.2 reizes - līdz 29.1 milj. latu. Diskonta likmēm pazeminoties, otrreizējā tirgus apjoms kopš gada sākuma katru mēnesi samazinājās. Janvārī tas bija 50.5 milj. latu, bet jūnijā - 6.9 milj. latu.

Latvijas Bankā reģistrēto valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju otrreizējā tirgus apgrozījums 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni pieauga 1.5 reizes un bija 48.1 milj. latu. Pieaugumu galvenokārt noteica Valsts kases aktīvā līdzdalība tirgū.

Latvijas Banka vērtspapīru otrreizējā tirgū darījumus veica tikai izsoļu formā.

Rīgas Fondu biržā bija vērojams cenu kritums. Galvenie iemesli bija daļas uzņēmumu 1996. gada darbības rezultātu neatbilstība prognozēm, tas, ka atsevišķi uzņēmumi nenodrošināja savlaicīgu informācijas sniegšanu, kā arī ārvalstu investoru maza līdzdalība vērtspapīru tirgū. Tirgus kapitalizācija samazinājās no 185.5 milj. latu līdz 157.9 milj. latu.