Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās 1997. gada 2. ceturksnī palielinājās par 58.0 milj. latu jeb 15.2%, un jūnija beigās šo noguldījumu atlikumi bija 438.4 milj. latu. Iekšzemes noguldījumu pieaugums 3.6 reizes pārsniedza šī rādītāja pieaugumu 1. ceturksnī.
Gandrīz visu noguldījumu kopapjoma kāpumu veidoja iekšzemes pieprasījuma noguldījumu pieaugums par 55.1 milj. latu jeb 18.2% (uzņēmumu un privātpersonu termiņnoguldījumi auga tikai par 2.9 milj. latu jeb 3.8%). Tādējādi iekšzemes pieprasījuma noguldījumu īpatsvars ceturkšņa laikā palielinājās līdz 81.7% no noguldījumu kopapjoma, liecinot par ekonomiskās aktivitātes palielināšanos uzņēmējdarbībā. Bezskaidras naudas aprite palielinājās, vienlaikus samazinoties skaidrās naudas daļai plašajā naudā (no 41.9% martā līdz 39.5% jūnijā).
Privātpersonu noguldījumu kāpums (par 9.7 milj. latu jeb 6.9%) atpalika no uzņēmumu noguldījumu palielinājuma (par 48.3 milj. latu jeb 20.1%).
Par dolarizācijas procesa mazināšanos, neraugoties uz ilgstošu ASV dolāra kursa kāpumu attiecībā pret latu, liecina straujāks latos piesaistīto noguldījumu apjoma pieaugums (pieaugums ceturkšņa laikā - 36.9 milj. latu jeb 22.1%), ārvalstu valūtā piesaistītajiem noguldījumiem augot par 21.0 milj. latu jeb 9.8% un latos veikto noguldījumu īpatsvaram augot no 43.9% martā līdz 46.6% jūnijā (iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikumu apjomu katra mēneša beigās sk. 10. att.).
Nerezidentu noguldījumu kāpums Latvijas bankās bija gandrīz analoģisks iekšzemes noguldījumu dinamikai: ceturkšņa laikā tie pieauga par 43.9 milj. latu jeb 16.1%. Nerezidentu noguldījumu kopapjoms jūnija beigās veidoja 41.9% no banku piesaistīto noguldījumu kopapjoma.