Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa 2. ceturksnī turpināja pieaugt, sasniedzot Ls 129.96 (par 7.4% vairāk nekā 1. ceturksnī un par 18.5% vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā; sk. 4. att.). Vidējā neto darba samaksa pārskata periodā bija Ls 95.18, kas tikai par 7.3% pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā ceturkšņa līmeni. Inflācijai pārsniedzot neto darba samaksas pieaugumu, sabiedriskajā sektorā strādājošo reālā neto darba samaksa 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1996. gada atbilstošo periodu samazinājās par 1.1%, lai gan reālā bruto darba samaksa gada laikā pieauga par 9.3%, jo turpinājās sociālā nodokļa maksājumu pārdale, palielinot darba ņēmēju daļu.
Lielākā darba samaksa sabiedriskajā sektorā bija ūdens un gaisa transportā, kā arī finansu sfērā nodarbinātajiem, taču kopumā vidējā bruto darba samaksa pakalpojumu sfērā (Ls 125.66) bija mazāka nekā preces ražojošajā sektorā (Ls 143.46).
2. ceturkšņa beigās to bezdarbnieku skaits, kuri reģistrēti Nodarbinātības valsts dienestā (95 295 cilvēki), sasniedza 7.6% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (sk. 5. att.). 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām bezdarbnieku skaits palielinājās par 0.6%. Lielākais bezdarbnieku skaits bija maijā (96 203 cilvēki), bet jūnijā bezdarbnieku skaits sezonāli samazinājās (par 0.9%). Ilgstošo bezdarbnieku skaits (jūnijā - 54 842 cilvēki) palielinājās straujāk, t.i., par 1.9% salīdzinājumā ar 1. ceturkšņa beigām, ilgstošo bezdarbnieku īpatsvaram palielinoties līdz 57.5% no kopējā bezdarbnieku skaita. Ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā joprojām palielinājās to bezdarbnieku skaits, kuri bez darba ir ilgāk par 12 mēnešiem (2. ceturkšņa beigās to īpatsvars sasniedza 59.6% no ilgstošo bezdarbnieku kopskaita).
Saskaņā ar likuma "Par obligāto sociālo apdrošināšanu bezdarba gadījumam" pārejas noteikumu 2. punktu ar 1997. gada 1. jūniju spēkā stājās bezdarbnieka pabalsta apmēru un izmaksas perioda izmaiņas. Līdz šim bezdarbnieka pabalsts tika noteikts 70% vai 90% apmērā no valstī noteiktās minimālās mēnešalgas un izmaksāts vienādā apmērā visu saņemšanas periodu - 6 mēnešus. Bezdarbniekiem, kuri ieguva tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu no 1997. gada 1. jūnija, pabalsta apmērs tiek noteikts, ņemot vērā iepriekšējo gadu vidējo izpeļņu un apdrošināšanas stāžu. Mainīts arī bezdarbnieka pabalsta saņemšanas termiņš. Tas pagarināts no 6 mēnešiem (izņemot atsevišķus gadījumus, kad bezdarbniekam ir tiesības uz pagarinājumu līdz 12 mēnešiem) līdz 9 mēnešiem, un pabalsta izmaksas apjoms tiek pakāpeniski samazināts atkarībā no bezdarba ilguma. 2. ceturksnī pabalstus saņemošo bezdarbnieku skaits salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām palielinājās par 0.7%.
Lielākais bezdarba līmenis joprojām bija Latgalē, un tam bija tendence pieaugt rajonos, kur reģistrēts augstākais bezdarba līmenis, - Rēzeknes rajonā 32.0% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem (1. ceturkšņa beigās - 29.5%), Krāslavas rajonā - 25.6% (25.4%) un Preiļu rajonā - 24.1% (22.8%). Zemākais bezdarba līmenis bija Rīgā (3.4%), turklāt salīdzinājumā ar 1. ceturkšņa beigām (3.7%) tas nedaudz samazinājās.
Lai gan 2. ceturkšņa beigās bezdarbnieku skaits bija nedaudz palielinājies, tomēr šajā periodā bija vērojams arī brīvo darba vietu skaita sezonāls pieaugums (par 18.2%). Tas arī galvenokārt noteica darba tirgus noslodzes koeficienta (bezdarbnieku skaits vidēji uz vienu brīvo darba vietu valstī) samazināšanos 2. ceturkšņa beigās līdz 35.4 (1. ceturkšņa beigās - 41.6).