Patēriņa cenu indekss (PCI) 1997. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 3.0%. Aprīlī PCI pieauga par 0.7%, maijā - par 0.6%, bet jūnijā bija šajā gadā viszemākais PCI pieaugums - tikai 0.2%. Salīdzinājumā ar 1996. gada beigām PCI pieauga par 4.3%, bet gada inflācijas līmenis jūnijā samazinājās līdz 7.5% (sk. 1. att.).
2. ceturksnī visvairāk palielinājās sakaru pakalpojumu izmaksas (par 16.4%) un dzīvokļa uzturēšanas izdevumi (par 3.1%), kas arī galvenokārt ietekmēja PCI kopējo pieaugumu. Sakaru pakalpojumu izmaksu pieaugumu galvenokārt izraisīja telekomunikāciju tarifu paaugstinājums (vidēji par 17.0%) sakarā ar telefona abonēšanas maksas paaugstināšanu analogās un ciparu telekomunikāciju sistēmas abonentiem (par 33.3%), kā arī telefona ierīkošanas maksas palielināšana (par 20.7%). Dzīvokļa uzturēšanas izdevumu pieaugumu ietekmēja elektroenerģijas tarifu palielināšanās iedzīvotājiem (par 10.1%).
Kopumā 2. ceturksnī pakalpojumu cenas pieauga straujāk nekā preču cenas (pieaugums attiecīgi 2.5% un 1.4%). To būtiski ietekmēja dabisko monopolu noteikto cenu un tarifu paaugstinājums.
2. ceturksnī salīdzinājumā ar 1. ceturksni eksporta cenas samazinājās par 2.2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu paaugstinājās par 1.0%. Visvairāk sezonālu faktoru ietekmē ceturkšņa laikā samazinājās pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot dzērienus un tabaku) cenas (par 16.6%). Koksnes un tās izstrādājumu, kā arī metālu un to izstrādājumu eksporta cenas pieauga attiecīgi par 3.5% un 3.0%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu 2. ceturksnī bija visaugstākais eksporta reālais pieaugums pēdējo gadu laikā - 25.0%. Visvairāk pieauga metālu un to izstrādājumu, pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku), kā arī koksnes un tās izstrādājumu eksports.
1997. gada 1. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (1995. gada vidējās cenās) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2.6% un bija 593.4 milj. latu (sk. 2. att.). To noteica pakalpojumu sektora pievienotās vērtības palielināšanās par 6.9% (t.sk. tirdzniecībā - par 4.7%, transportā un sakaros - par 7.6%). Preces ražojošajā sektorā pievienotā vērtība samazinājās par 3.2%, turklāt samazinājums bija vērojams gandrīz visās šī sektora nozarēs (lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā - par 3.4%, zvejniecībā - par 29.5%, ieguves rūpniecībā - par 15.5%, elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādes nozarē - par 14.1% un apstrādes rūpniecībā - par 0.3%). Tikai būvniecībā pievienotās vērtības apjoms pieauga (par 4.4%). Pievienotās vērtības samazinājums daļai no minētajām nozarēm izskaidrojams ar būtisku tās pieaugumu bāzes periodā - iepriekšējā gada 1. ceturksnī, bet elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes nozarē - ar siltumenerģijas ražošanas samazināšanos patērētāju maksātnespējas dēļ.
Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās bija 695.7 milj. latu; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 1. ceturksni tas palielinājās par 13.9%, t.sk. pakalpojumu sektorā pieauga par 19.3%, bet preces ražojošajā sektorā samazinājās par 2.9%.
Ražošanas dinamika rūpniecībā 1997. gada 2. ceturksnī liecināja, ka situācija preces ražojošajā sektorā būtiski uzlabojas. Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss pārskata periodā salīdzinājumā ar iepriekšēja gada atbilstošo periodu palielinājās par 6.3%, t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 6.2%, elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - par 8.4%. Apstrādes rūpniecības attīstību noteica nozares, kurās arī iepriekš bija vērojama stabila izaugsme. Pateicoties relatīvi stabiliem iekšzemes un ārējiem noieta tirgiem, koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanas apjoma pieaugums bija 12.8%, pārtikas produktu un dzērienu ražošanas - 12.7%, tekstilizstrādājumu - 8.3%, apģērbu ražošanas, kažokādu apstrādes un krāsošanas - 18.7%, celulozes, papīra un papīra izstrādājumu - 88.1%, gatavo metālizstrādājumu (izņemot mašīnas un iekārtas) - 19.8%. Vislielākais ražošanas apjoma samazinājums, kas turpinās jau ilgāku laiku, bija divās nozarēs: automobiļu, piekabju un puspiekabju ražošanā - par 69.4%, ādu miecēšanā un apstrādē, čemodānu, somu u.tml., zirglietu un apavu ražošanā - par 58.5%.
Ievērojami pieaugot elektroenerģijas tarifiem, elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražotāju cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 3.6%. Tāpēc, lai gan ieguves un apstrādes rūpniecības cenas bija relatīvi stabilas, ražotāju cenu indekss rūpniecībā kopumā ceturkšņa laikā palielinājās par 1.3%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 4.4% (sk. 3. att.). Apstrādes rūpniecībā vislielākais cenu pieaugums bija gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (2.6%).
Gaļas un olu ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni samazinājās attiecīgi par 3.4% un 7.3%. Vienlaikus par 9.2% pieauga piena ražošanas apjoms. Gaļas iepirkuma cenas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 2. ceturksni paaugstinājās par 11.5%.
Pieaugot gan tranzīta, gan eksporta un importa pārvadājumu apjomiem, arī dzelzceļa transportā pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 11.0%, tādēļ kopējā dzelzceļa kravu apgrozība palielinājās (par 7.0%). Kravu pārvadājumi ar jūras transportu pieauga par 2.9%, jo, lai gan eksporta un importa pārvadājumu apjoms samazinājās (attiecīgi par 3.1% un 47.4%), par 8.3% palielinājās kravu pārvadājumu apjoms starp ārvalstu ostām. Latvijas ostās saņemto un nosūtīto kravu kopapjoma pieaugumu (par 8.7%) noteica šī rādītāja straujš pieaugums Rīgas (par 46.8%), Liepājas (par 35.9%) un mazajās ostās (par 85.5%). Ventspils ostā tas bija nedaudz (par 0.3%) zemāks par iepriekšējā gada 2. ceturkšņa līmeni, par 1.7% samazinoties nosūtītajam naftas un naftas produktu apjomam. Aktivizējās valsts cauruļvadu transporta darbība, par 19.0% pieaugot naftas un par 4.1% - naftas produktu transportēšanai.
2. ceturksnī iekšējās tirdzniecības apgrozījums pieauga par 11.7% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni. Pieaugumu noteica mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums (par 12.6%), jo sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums palielinājās tikai par 0.9%. Iekšējās tirdzniecības apgrozījuma pieaugumu sekmēja vispārējās ekonomiskās aktivitātes palielināšanās un iedzīvotāju pirktspējas pieaugums.