Publicēts: 01.01.2013.

Samazinot ieguldījumus ārvalstīs, Latvijas bankas aktīvi turpināja izsniegt kredītus iekšzemē. Šis process bija saistīts ar augošo iekšzemes pieprasījumu un ļāva cerēt arī uz pakāpenisku tautsaimniecības reālā sektora attīstību. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums 1. ceturksnī pieauga par 3.5% un perioda beigās bija 589.3 milj. latu jeb 34.5% (decembrī - 32.8%) no kredītiestāžu aktīvu kopsummas. Banku kredītpolitiku raksturoja straujais ilgtermiņa kredītu apjoma pieaugums (par 7.1%). Īstermiņa kredītu atlikums samazinājās par 3.7%, un to īpatsvars kopējā aizdevumu apjomā marta beigās saruka līdz 30.6% (decembra beigās - 32.9%).

Straujāks bija privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma pieaugums (par 8.7%), tomēr palielinājās arī uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums (par 2.9%).

Ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikuma kāpums (par 5.2%) apsteidza latos izsniegto kredītu atlikuma pieaugumu par 1.6%; kredītu atlikumu mēneša pārmaiņas sk. 8. att.

Kredītu atlikums pieauga galvenokārt tajās nozarēs, kuru darbība bija saistīta ar pieprasījumu iekšējā tirgū: elektroenerģijā, gāzes un ūdensapgādē (par 46.9%), būvniecībā (par 22.2%), tirdzniecībā (par 7.8%) un lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (par 3.0%). Neliels kredītieguldījumu kritums bija vērojams tautsaimniecības nozarēs, kuru darbību tieši vai netieši skāra Krievijas krīze, t.sk. apstrādes rūpniecībā (par 0.2%), kā arī transportā, glabāšanā un sakaros (par 0.7%). 66.3% visu kredītu atlikumu tautsaimniecībā marta beigās bija koncentrēti trīs svarīgākajās nozarēs - apstrādes rūpniecībā, tirdzniecībā, transportā, glabāšanā un sakaros.

Banku izsniegto kredītu atlikuma pieaugums 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija vērojams visās svarīgākajās tautsaimniecības nozarēs (sk. 9. att.). Kredītu atlikums būvniecībā un pārējos pakalpojumos šajā periodā pieauga gandrīz divreiz. Pēdējo 12 mēnešu laikā kredītu atlikums nozīmīgi palielinājās arī lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (par 48.8%), apstrādes rūpniecībā (par 26.5%) un tirdzniecībā (par 32.5%).

Īstermiņa kredītu atlikums 1. ceturksnī palielinājās tikai trīs nozarēs: tirdzniecībā (par 8.5%), būvniecībā (par 26.7%) un pārējos pakalpojumos (par 10.2%). Savukārt ilgtermiņa kredītu (neieskaitot tranzītkredītus) atlikums šajā laikā pieauga gandrīz visās tautsaimniecības nozarēs, un tas liecināja, ka Krievijas krīzes ietekme varētu nebūt ilgstoša. Šo kredītu atlikums visvairāk pieauga elektroenerģijā, gāzes un ūdensapgādē (par 62.3%), finanšu starpniecībā (par 40.4%), būvniecībā (par 21.1%), transportā, glabāšanā un sakaros (par 7.4%), tirdzniecībā (par 7.0%) un apstrādes rūpniecībā (par 2.0%). Ilgtermiņa kredītu (neieskaitot tranzītkredītus) atlikuma izmantošanā dominēja četras nozares: apstrādes rūpniecība (24.7%), tirdzniecība (20.9%), transports, glabāšana un sakari (19.0%), kā arī pārējie pakalpojumi (13.2%). Tranzītkredītu atlikums nedaudz samazinājās (par 6.3%), un šos kredītus pārsvarā izmantoja lauksaimniecības, medniecības un mežsaimniecības attīstībai (77.0% no kopējā atlikuma).

Latos izsniegto kredītu atlikums visstraujāk pieauga būvniecībā (par 24.1%) un pārējos pakalpojumos (par 11.3%), bet ārvalstu valūtās izsniegto kredītu atlikums - elektroenerģijā, gāzes un ūdensapgādē (3.8 reizes), būvniecībā (par 21.1%) un lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (par 18.6%).

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikumā marta beigās joprojām dominēja kredīti apgrozāmo līdzekļu palielināšanai (komerckredīts; 34.1%; sk. 10. att.), tomēr šo kredītu īpatsvars nedaudz samazinājās. Līdz 27.5% saruka arī industriālā kredīta īpatsvars. Pieauga finanšu nomas (līdz 10.0%), norēķinu konta debeta atlikuma (līdz 7.9%) un hipotēku kredīta (līdz 5.5%) īpatsvars.

Sarūkot nerezidentiem izsniegto aizdevumu atlikumam, Latvijas banku sektora izsniegto kredītu kopapjoms 1. ceturksnī nedaudz (par 7.7 milj. latu jeb 1.1%) samazinājās.