Latvijas Banka 3. ceturksnī ārvalstu valūtu neto nopirka tikai 1.2 milj. latu apjomā. Tāpat kā 2. ceturksnī, aktīva bija centrālās bankas darbība īstermiņa (7, 28, 91 un 182 dienu) un ilgtermiņa (2 gadu) valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs. 3. ceturksnī īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs tika pārdoti 110.5 milj. latu (2.0 reizes vairāk nekā 2. ceturksnī) ar vidējo svērto procentu likmi 4.5% (2. ceturksnī - 4.3%), bet ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs - 13.8 milj. latu (arī 2.0 reizes vairāk nekā 2. ceturksnī) ar nemainīgu vidējo svērto procentu likmi (6.5%). Jūlijā valūtas mijmaiņas darījumos tika pārdoti 86.2 milj. latu (69.3% no 3. ceturkšņa kopapjoma). Turpmākajos mēnešos no jauna veikto valūtas mijmaiņas darījumu apjoms bija mazāks nekā to atmaksu apjoms un valūtas mijmaiņas darījumu atlikums pakāpeniski saruka (septembra beigās - 71.8 milj. latu; tikai par 12.9 milj. latu vairāk nekā jūnija beigās).
Tā kā valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs pārdoto latu kopsumma pārsniedza atpirkto, Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 3. ceturksnī palielinājās par 0.7% un septembra beigās sasniedza 522.9 milj. latu. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem 3. ceturksnī svārstījās 95-106% robežās un septembra beigās bija 97.9% (sk. 18. att.).
18. attēls
Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)
 |
Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi |
 |
Naudas bāze |
Pasaules valūtas tirgū 3. ceturksnī joprojām turpinājās eiro kursa krišanās attiecībā pret ASV dolāru, jo trūka pozitīvas informācijas par eiro zonas valstu tautsaimniecības attīstību. ASV tautsaimniecības attīstības pozitīvie ekonomiskie rādītāji (darba ražīguma pieaugums, tirdzniecības deficīta samazinājums un finanšu tirgus ienesīguma palielināšanās) vēl aizvien bija augstāki nekā ES valstīs. Eiropas Centrālās bankas un ASV, Japānas, Lielbritānijas un Kanādas centrālo banku pirmā kopš Eiropas vienotās valūtas ieviešanas kopīgi veiktā intervence valūtas tirgū noteica nelielu eiro kursa pieaugumu septembra beigās.
Atbilstoši pasaules valūtas tirgus tendencēm ASV dolāra un Japānas jenas kurss attiecībā pret latu palielinājās (attiecīgi par 2.5% un 0.2%), bet eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 4.1% un 0.9%; Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un eiro kursa pārmaiņas sk. 19. att.).
19. attēls
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
(latos)
 |
ASV dolāra kurss |
 |
Eiro kurss |
Attīstoties Latvijas tautsaimniecībai un valūtas tirgus aktivitāti veicinot valūtu kursu svārstībām pasaules valūtas tirgū, 3. ceturksnī Latvijas banku valūtas tirgū veikto darījumu apjoms pieauga par 21.5% un sasniedza 20.2 mljrd. latu. Darījumi galvenokārt tika veikti ASV dolāros (55.4% no visiem darījumiem) un eiro (20.4%). Nedaudz pieauga Vācijas markās veikto darījumu īpatsvars, bet samazinājās Šveices frankos un Krievijas rubļos veikto darījumu īpatsvars.