Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas Banka 2. ceturksnī ārvalstu valūtu neto nopirka tikai 0.2 milj. latu apjomā. Aktīvāka bija centrālās bankas darbība īstermiņa (7, 28, 91 un 182 dienu) un - kopš maija - arī ilgtermiņa (2 gadu) valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs. 2. ceturksnī īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs tika pārdoti 54.6 milj. latu (par 5.9% mazāk nekā 1. ceturksnī) ar vidējo svērto procentu likmi 4.3% (1. ceturksnī - 4.9%), bet ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs - 7.0 milj. latu ar vidējo svērto procentu likmi 6.5%. Jūnijā valūtas mijmaiņas darījumos tika pārdoti 36.6 milj. latu (59.4% no 2. ceturkšņa kopapjoma).

Tā kā valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs pārdoto latu kopsumma bija nedaudz mazāka par atpirkto un sakarā ar valdības veikto eiroobligāciju procentu samaksu maijā Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 2. ceturksnī samazinājās par 1.4% (jūnija beigās - 519.5 milj. latu). Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem 2. ceturksnī svārstījās 92-109% robežās un jūnija beigās bija 105.7% (sk. 17. att.).

17. attēls
Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

Pasaules valūtas tirgus būtiskākā iezīme bija eiro kursa krišanās attiecībā pret ASV dolāru. Tirgus dalībniekiem nebija pozitīvas informācijas par eiro zonas valstu tautsaimniecības attīstību, Eiropas ekonomiskie rādītāji joprojām bija zemāki nekā ASV, tāpēc maijā eiro kurss sasniedza viszemāko līmeni kopš eiro ieviešanas. Gada vidējā inflācija eiro zonas valstīs maijā un aprīlī bija 1.9%, bet jūnijā - 2.4%, jau otro reizi pēdējā gada laikā pārsniedzot Eiropas Centrālās bankas noteikto 2% inflācijas mērķi. Inflācijas kāpumu veicināja eiro kursa krišanās, energoresursu cenu pakāpeniska celšanās un joprojām augstais privātajiem uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu pieauguma temps. Tāpēc 2. ceturksnī Eiropas Centrālā banka paaugstināja bāzes procentu likmes divas reizes - aprīlī par 0.25 procentu punktiem un jūnijā par 0.5 procentu punktiem (līdz 4.25%). Arī ASV Federālo rezervju sistēma maijā paaugstināja īstermiņa kredītu procentu likmi par 0.5 procentu punktiem (līdz 6.5%), lai novērstu iespējamo inflācijas pieaugumu. Svarīgākie faktori, kas ietekmēja eiro un ASV dolāra kursa attīstību, bija procentu likmju starpība eiro zonas valstīs un ASV un kapitāla aizplūde no eiro zonas ASV dolāra vērtības celšanās iespaidā. Arī Japānas eksporta, ieguldījumu, privātā patēriņa un ražošanas rādītāji turpināja pakāpeniski augt, liecinot par pozitīvām tautsaimniecības attīstības tendencēm. Bezdarba līmeņa samazināšanās un cenu stabilizēšanās noteica Japānas jenas kursa kāpumu.

Atbilstoši pasaules valūtas tirgus tendencēm attiecībā pret latu palielinājās ASV dolāra un Japānas jenas kurss (attiecīgi par 0.7% un 1.2%), bet samazinājās eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss (attiecīgi par 0.3% un 4.2%; Latvijas Bankas noteiktā ASV dolāra un eiro kursa pārmaiņas sk. 18. att.).

18. attēls
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
(latos)

ASV dolāra kurss
Eiro kurss

Samazinājās Latvijas banku valūtas tirgū veikto darījumu apjoms. Valūtas pirkšanas un pārdošanas darījumu kopapjoms bija 16.6 mljrd. latu (par 9.0% mazāk nekā 1. ceturksnī). Darījumi galvenokārt tika veikti ASV dolāros (53.6% no visiem darījumiem; 1. ceturksnī - 55.2%) un eiro (attiecīgi 20.6% un 20.3%). Nedaudz pieauga Krievijas rubļos veikto darījumu īpatsvars (līdz 9.6%; 1. ceturksnī - 8.4%), bet saruka Šveices frankos veikto darījumu īpatsvars (līdz 6.2%; 1. ceturksnī - 8.8%).