Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 14.9% un sasniedza 775.5 milj. latu. Eksports pieauga par 14.7% un imports - par 15.0% (eksporta un importa mēneša dinamiku sk. 6. att.). Nedaudz palielinājās ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, jo auga importa pārsvars pār eksportu (no 66.2% līdz 66.7%). Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo strauji pieauga minerālo produktu un augu valsts produktu grupā, bet saruka tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu pozitīvais saldo. Arī salīdzinājumā ar 1. ceturksni importa pieaugums (16.6%) apsteidza eksporta kāpumu (5.9%).
6. attēls
Eksports un imports
(salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
 |
Eksports |
 |
Imports |
Latvijas eksportā dominēja koksne un tās izstrādājumi (38.9% no eksporta kopapjoma), metāli un to izstrādājumi (13.5%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (13.2%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (6.0%), kā arī mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (5.0%). Salīdzinājumā ar 1. ceturksni visvairāk pieauga metālu un to izstrādājumu (par 6.8 milj. latu), minerālo produktu (par 5.6 milj. latu), koksnes un tās izstrādājumu (par 3.3 milj. latu) eksports, bet kritās ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 3.3 milj. latu), dažādu rūpniecības preču (par 1.7 milj. latu; galvenokārt mēbeļu), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 1.0 milj. latu) eksports.
Latvijas nozīmīgākās partnervalstis eksportā 2. ceturksnī bija Lielbritānija (18.6% no eksporta kopapjoma), Vācija (16.3%), Zviedrija (10.8%), Lietuva (8.2%) un Igaunija (6.0%). Eksports uz Eiropas Savienības (ES) valstīm salīdzinājumā ar 1. ceturksni nemainījās, bet uz NVS valstīm - nedaudz pieauga (minerālie produkti, pārtikas rūpniecības produkti, ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku). Eksports būtiski palielinājās uz pārējām valstīm - galvenokārt Lietuvu (par 5.8 milj. latu; minerālie produkti, mašīnas un mehānismi) un Igauniju (par 4.8 milj. latu; minerālie produkti).
Nozīmīgākās importa preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (19.8% no importa kopapjoma), minerālie produkti (11.7%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11.2%), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (8.7%), metāli un to izstrādājumi (8.3%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās visu nozīmīgāko preču grupu imports. Visvairāk pieauga transportlīdzekļu (par 11.2 milj. latu; galvenokārt vieglo automobiļu un traktoru), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 10.4 milj. latu), metālu un to izstrādājumu (par 8.4 milj. latu) imports.
Latvijas nozīmīgākās partnervalstis importā 2. ceturksnī bija Vācija (16.8% no importa kopapjoma), Krievija (12.4%), Somija (9.1%), Lietuva (7.5%) un Zviedrija (6.8%). Imports visstraujāk pieauga no Vācijas (galvenokārt transportlīdzekļi, mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas), Krievijas (minerālie produkti), Somijas (mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas) un Lietuvas (pārtikas produkti). Imports no ES valstīm pieauga par 38.8 milj. latu (galvenokārt transportlīdzekļi, tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi, metāli un to izstrādājumi), bet no NVS valstīm - par 20.9 milj. latu (minerālie produkti, metāli un to izstrādājumi).
Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2000. gada 1. ceturksnī samazinājās līdz 37.7 milj. latu jeb 4.0% no IKP (1999. gada 1. ceturksnī - 57.7 milj. latu jeb 6.9% no IKP), augot pakalpojumu pozitīvajam saldo. Tekošā konta negatīvo saldo joprojām noteica preču negatīvais saldo (111.7 milj. latu), kas palielinājās par 9.7 milj. latu. Preču eksports 1. ceturksnī pieauga par 11.7% (līdz 296.1 milj. latu), bet preču imports - par 11.1% (līdz 407.9 milj. latu). Preču imports pārsniedza eksportu par 37.8% (1999. gada 1. ceturksnī - par 38.5%).
1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pakalpojumu pozitīvais saldo palielinājās par 27.8 milj. latu un sasniedza 74.0 milj. latu. To noteica sniegto pārvadājumu pakalpojumu un citu pakalpojumu apjoma pieaugums (attiecīgi par 26.6% un 42.0%). Sniegtie pārvadājumu pakalpojumi auga jūras transportā (par 52.1%), un tā īpatsvars pārvadājumu pakalpojumu kopapjomā palielinājās no 41.2% līdz 51.5%, bet kritās sauszemes un gaisa transporta pārvadājumu īpatsvars. Pārvadājumu veidu dalījumā 1. ceturksnī vienlīdz nozīmīgi bija kravu iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas, ostu, lidostu un citi ar transporta palīgdarbību saistītie pakalpojumi (47.3% no pārvadājumu kopapjoma) un kravu pārvadājumi (46.0%). Pasažieru pārvadājumu īpatsvars joprojām bija neliels (6.7%). Salīdzinājumā ar 1999. gada 1. ceturksni kravu pārvadājumu apjoms pieauga par 23.4 milj. latu un kravu iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas, ostu, lidostu un citu ar transporta palīgdarbību saistīto pakalpojumu apjoms - par 6.8 milj. latu, bet pasažieru pārvadājumu apjoms nemainījās.
Ceļojumu un citu pakalpojumu negatīvais saldo samazinājās. 1. ceturksnī ceļojumu ieņēmumi un izdevumi sezonālu faktoru ietekmē bija nelieli. Salīdzinājumā ar 1999. gada 1. ceturksni par 14.5% samazinājās saņemto ceļojumu pakalpojumu apjoms, lai gan pieauga izbraukušo Latvijas rezidentu skaits (par 86 tūkst.). Savukārt valstī iebrauca tikai par 10 tūkst. ārvalstu tūristu vairāk, un nedaudz samazinājās vienas personas uzturēšanās ilgums Latvijā. Visvairāk pieauga iebraucēju skaits no Norvēģijas, Lielbritānijas, Dānijas, Vācijas un Polijas.
Salīdzinājumā ar 1999. gada atbilstošo periodu 1. ceturksnī citu pakalpojumu apgrozījums pieauga par 18.4 milj. latu, galvenokārt palielinoties citu komercdarbības pakalpojumu apjomam.
Pakalpojumu pozitīvais saldo sedza 66.2% no preču negatīvā saldo.
Ienākumu un kārtējo pārvedumu statistika tika precizēta, avotu klāstā ietverot arī nebanku ārējo maksājumu datus. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu ienākumu un kārtējo pārvedumu apgrozījums pieauga 2.1 reizi. Ienākumu negatīvais saldo 1. ceturksnī saruka par 2.3 milj. latu. Kārtējo pārvedumu pozitīvā saldo pārmaiņas bija nenozīmīgas, un tas sedza 12.9% no preču negatīvā saldo.
Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret desmit galveno tirdzniecības partnervalstu valūtām 2. ceturksnī samazinājās par 0.7%, bet lata nominālais efektīvais kurss attiecībā pret šo valstu valūtām pieauga par 0.5%.
Lata reālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstības tirdzniecības partnervalstu valūtām samazinājās par 3.3%, bet lata nominālais efektīvais kurss saruka par 0.8%.
Lata reālais un nominālais efektīvais kurss attiecībā pret galveno attīstīto tirdzniecības partnervalstu valūtām pieauga (attiecīgi par 0.6% un 1.1%).
Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 2000. gada 1. ceturksnī bija 29.2 milj. latu, un tas sedza 77.5% no tekošā konta deficīta.
Ārvalstu tiešo investīciju veidā nerezidenti Latvijā investēja 38.8 milj. latu, galvenokārt ieguldot līdzekļus uzņēmumu pašu kapitālā (30.7 milj. latu) un reinvestējot iepriekšējo gadu peļņu (19.1 milj. latu). Savukārt ieguldījumus Latvijas uzņēmumos cita kapitāla veidā tiešie investori samazināja par 10.0 milj. latu. Latvijas rezidenti ārvalstīs tiešo investīciju veidā ieguldīja 2.6 milj. latu, galvenokārt uzņēmumu pašu kapitālā.
Portfeļieguldījumu veidā Latvijas rezidenti 1. ceturksnī ārvalstīs investēja 68.8 milj. latu. Šos ieguldījumus ārvalstīs veica galvenokārt bankas, ieguldot pārvaldīšanā nodotos līdzekļus obligācijās un parādzīmēs (80.2 milj. latu) un samazinot ieguldījumus naudas tirgus instrumentos (par 8.5 milj. latu). Nerezidenti portfeļieguldījumu veidā Latvijā investēja 9.4 milj. latu, galvenokārt veicot ieguldījumus valdības un citu sektoru parāda vērtspapīros. Portfeļieguldījumu negatīvais saldo sasniedza 59.4 milj. latu.
Nerezidenti Latvijā citu ieguldījumu veidā investēja 112.9 milj. latu, bet Latvijas rezidenti ārvalstīs - 50.1 milj. latu. Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 62.8 milj. latu.
Ieguldījumus ārvalstīs veica galvenokārt banku sektors (66.1 milj. latu), pārsvarā palielinot noguldījumus nerezidentu kredītiestādēs. Citi sektori 1. ceturksnī ieguldījumus ārvalstīs samazināja par 3.3 milj. latu, sarūkot nerezidentiem izsniegto aizdevumu apjomam un noguldījumiem ārvalstu kredītiestādēs.
Līdzekļus no ārvalstīm 1. ceturksnī piesaistīja galvenokārt banku sektors (99.0 milj. latu). Latvijas banku pārējie pasīvi pieauga par 88.0 milj. latu, jo būtiski palielinājās Latvijas banku pārvaldīšanā nodoto nerezidentu līdzekļu apjoms. Nedaudz (par 5.1 milj. latu) pieauga arī nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās. Ārvalstu kredītiestāžu ilgtermiņa aizdevumu apjoms Latvijas bankām palielinājās par 5.9 milj. latu. Tādējādi 1. ceturksnī bankas piesaistīja galvenokārt īstermiņa finanšu līdzekļus, kas tika izvietoti ārvalstu kredītiestādēs noguldījumu veidā un ieguldīti ārvalstu vērtspapīros.
Latvijas valdība 1. ceturkšņa beigās atmaksāja kredītus Eiropas Kopienai un Latvijas Banka - aizdevuma daļu Starptautiskajam Valūtas fondam, bet martā Latvijas valdība no Pasaules Bankas saņēma aizdevumu tautsaimniecības un valsts pārvaldes reformu atbalstam, tāpēc kopējais valdības ārējais parāds 1. ceturksnī būtiski nemainījās.
Citi sektori līdzekļus no ārvalstīm piesaistīja galvenokārt aizņēmumu veidā (11.8 milj. latu). Tajos dominēja nerezidentu ilgtermiņa kredīti (8.4 milj. latu). Paplašinoties ārējās tirdzniecības sakariem, uzņēmumi saņēma tirdzniecības kredītus no nerezidentu uzņēmumiem.
Latvijas maksājumu bilance 1. ceturksnī bija pozitīva un rezerves aktīvi pieauga par 13.2 milj. latu.
Latvijas rezidentu ārējie aktīvi 1. ceturkšņa beigās sasniedza 2 064.4 milj. latu, bet nerezidentu ieguldījumi Latvijā - 3 163.1 milj. latu. Salīdzinājumā ar 1999. gada beigām Latvijas starptautisko investīciju bilances negatīvais saldo nedaudz palielinājās (līdz 1 098.6 milj. latu).
Latvijas bruto ārējais parāds pieauga līdz 2 353.8 milj. latu (62.4% no IKP). Lai gan rezidentu parādsaistības pārsvarā bija īstermiņa (57.2% no bruto ārējā parāda jeb 35.7% no IKP), likviditāte joprojām bija augsta, jo Latvijas īstermiņa ārējie aktīvi pārsniedza īstermiņa ārējos pasīvus par 458.3 milj. latu. Vērtējot pēc ilgtermiņa kapitāla, Latvija bija neto debitors attiecībā pret pārējo pasauli.
Latvijas rezidentu ārējos aktīvos dominēja banku sektora ieguldījumi, kas 1. ceturksnī sasniedza 1 113.5 milj. latu (53.9% no kopējiem ārējiem aktīviem). Tā kā Latvijas banku pasīvu struktūrā dominē pieprasījuma noguldījumi, ārvalstu ieguldījumi tika veikti galvenokārt likvīdos īstermiņa aktīvos. Aptuveni puse banku ārējo aktīvu (533.8 milj. latu) bija ieguldīta ārvalstu valūtā vai noguldīta ārvalstu kredītiestādēs. Uzņēmumu sektora nozīmīgākie ārējie aktīvi bija nerezidentiem izsniegtie tirdzniecības kredīti, tomēr, lai gan eksporta apjoms bija lielāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, tirdzniecības kredītu atlikums 1. ceturkšņa beigās (192.3 milj. latu) bija par 4.0% mazāks nekā 1999. gada beigās.
Ārējos pasīvos dominēja tiešās investīcijas (33.9%). Tiešās investīcijas Latvijā 1. ceturksnī pieauga līdz 1 071.5 milj. latu (t.sk. 72.6% ieguldīti Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā). Šo pieaugumu pārsvarā nodrošināja nerezidentu reinvestētā peļņa. Visvairāk tiešo investīciju Latvijas uzņēmumu pašu kapitālā ieguldīja Dānijas (13.7%), ASV (12.7%) un Vācijas (12.2%) rezidenti, bet tiešās investīcijas citā kapitālā - Igaunijas (20.0%; galvenokārt uzņēmumos, kuri nodarbojas ar finanšu nomu), Zviedrijas (15.5%) un Somijas (11.9%) rezidenti. Turpināja palielināties no ES un ASV un samazināties - no NVS saņemto tiešo investīciju īpatsvars. No ES valstīm bija saņemti 51.2%, no ASV - 12.4%, bet no NVS valstīm - tikai 6.2% tiešo investīciju. Vislielākās tiešās investīcijas saņēma bankas (148.4 milj. latu), sakaru nozare (108.2 milj. latu) un finanšu noma (47.9 milj. latu). Būtiski (par 10.7 milj. latu) pieauga ieguldījumi gāzes ražošanā un sadalē pa gāzes vadiem. Latvijas uzņēmumu citu pasīvu lielāko daļu veidoja no nerezidentiem saņemtie aizņēmumi (334.2 milj. latu) un tirdzniecības kredīti (287.3 milj. latu). Lielāko ārējo investīciju daļu (741.3 milj. latu) bankas saņēma noguldījumu veidā, un tajos dominēja ārvalstu privātuzņēmumu pieprasījuma noguldījumi. Visvairāk 1. ceturksnī pieauga trasta operācijām piesaistītie līdzekļi (1.7 reizes; līdz 141.1 milj. latu).
Latvijas valdības ārējie pasīvi gandrīz nemainījās. No tiem 133.0 milj. latu bija piesaistīti, pārdodot obligācijas un parādzīmes (t.sk. 125.8 milj. latu - eiroobligācijas), bet 201.6 milj. latu - kā ilgtermiņa aizņēmumi.