Tautsaimniecības straujā izaugsme 2001. gadā noteica kredītiestāžu maksājumu statistikas nozīmīgāko rādītāju pieaugumu. Palielinājās gan starpbanku darījumu, gan klientu maksājumu apjoms. Arvien vairāk tika izmantoti elektroniskie maksāšanas līdzekļi, pieauga norēķinu karšu, bankomātu un POS terminālu skaits.
Maksāšanas līdzekļi
Banku kredīta pārvedumu apjoms salīdzinājumā ar 2000. gadu palielinājās par 53.9%, bet to skaits samazinājās par 4.5% (līdz 197.2 tūkst.). Banku veikto darījumu apjoms bija ievērojami lielāks nekā 2000. gadā, un šādu kāpumu galvenokārt noteica naudas tirgū veikto banku kredīta pārvedumu apjoma pieaugums par 60.9% (līdz 66.6 mljrd. latu). Naudas tirgus kredīta pārvedumi veidoja 58.0% no banku kredīta pārvedumu kopapjoma. 64.7% no banku kredīta pārvedumu kopskaita bija pārvedumi valūtas tirgū. Naudas, valūtas un kapitāla tirgū gan skaita, gan apjoma ziņā dominēja pārvedumi ārvalstu valūtās.
Elektroniskā veidā veikto nebanku kredīta pārvedumu skaits 2001. gadā palielinājās par 9.4% (līdz 31.6 milj.), bet apjoms - par 25.4% (līdz 135.1 mljrd. latu). Līdzīgi kā iepriekšējos gados, elektroniski veiktajos nebanku kredīta pārvedumos skaita ziņā dominēja pārvedumi latos (87.6% no kopējā pārvedumu skaita), bet apjoma ziņā - pārvedumi ārvalstu valūtās (81.2% no kopējā pārvedumu apjoma).
2001. gadā 18 banku piedāvāja elektroniskos bankas pakalpojumus. Šādu pakalpojumu skaits palielinājās par 33.5%, sasniedzot 6.1 milj., bet apjoms - par 26.1% (līdz 39.6 mljrd. latu). To maksājumu skaits, kuri veikti, izmantojot bankas pakalpojumus internetā, palielinājās 3.2 reizes (līdz 1.8 milj.), bet apjoms - 2.9 reizes (līdz 17.5 mljrd. latu). To noteica gan interneta lietotāju skaita pieaugums Latvijā, gan plašais internetā piedāvāto banku pakalpojumu klāsts (maksājumu veikšana, kredītu un noguldījumu noformēšana un norēķinu karšu izsniegšana).
Telefonbankas pakalpojumus 2001. gadā piedāvāja septiņas bankas. Šādu pakalpojumu skaits pieauga 2.8 reizes (līdz 61.8 tūkst.), bet apjoms - 4.0 reizes (līdz 64.2 milj. latu). Dažas bankas sāka attīstīt WAP (wireless application protocol) banku pakalpojumus, lai klienti varētu veikt maksājumus, saņemt informāciju par sava konta atlikumu un maksājumiem, izmantojot mobilo tālruni.
Iespēju veikt regulāros maksājumus piedāvāja deviņas bankas. Šo maksājumu skaits 2001. gadā sasniedza 203.7 tūkst., bet apjoms - 511.4 milj. latu.
Ar norēķinu kartēm veikto maksājumu skaits 2001. gadā palielinājās 1.6 reizes (līdz 8.2 milj.), bet apjoms - par 7.5% (līdz 171.4 milj. latu). To veicināja norēķinu karšu pieņemšanas vietu (t.sk. interneta veikalu) skaita pieaugums.
Salīdzinājumā ar 2000. gadu no bankomātiem veikto skaidrās naudas izmaksu skaits pieauga 1.8 reizes (līdz 15.0 milj.), bet to apjoms palielinājās 1.7 reizes (līdz 633.7 milj. latu). Sešu banku bankomātos klientiem bija iespēja veikt rēķinu samaksu. 2001. gadā šādu maksājumu skaits pieauga 1.8 reizes (līdz 253.1 tūkst.), bet apjoms - 1.7 reizes (līdz 4.0 milj. latu). Skaidrās naudas izmaksas un naudas līdzekļu pārvedumi no bankomātiem galvenokārt tika veikti latos.
Tiešā debeta maksājumu skaits palielinājās 2.5 reizes, sasniedzot 49.3 tūkst., bet apjoms - 1.9 reizes (līdz 1.3 milj. latu). 2001. gada beigās piecas bankas, izmantojot Nacionālā maksājumu centra pakalpojumus, piedāvāja klientiem starpbanku tiešā debeta maksājumu veikšanu.
Latvijā čeki vēl joprojām tika lietoti samērā maz. Čeku skaits salīdzinājumā ar 2000. gadu palielinājās par 1.0% (līdz 100.3 tūkst.), bet apjoms - par 32.0% (līdz 36.3 milj. latu). Gandrīz visi čeki bija ārvalstu valūtās izrakstītie iekšzemes vai ārvalstu banku čeki un ceļojuma čeki.
Bankas veica 3.5 tūkst. tirdzniecības finansēšanas darījumu, un to kopapjoms sasniedza 196.5 milj. latu. Šie darījumi galvenokārt noslēgti ārvalstu valūtās.
Klientu konti
2001. gada beigās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bankās atvērto nebanku kontu skaits pieauga par 18.2% (līdz 1.7 milj.). Pieprasījuma noguldījumu apjoms klientu norēķinu kontos palielinājās par 33.6% (līdz 1.5 mljrd. latu). Visvairāk klientu norēķinu kontu bija atvērts četrās bankās (77.1% no kopējā nebanku kontu skaita), kuras nodrošināja plašu maksāšanas instrumentu klāstu.
88.6% no nebanku kontu kopskaita 2001. gada beigās bija rezidentu konti. Rezidentu noguldījumu atlikuma īpatsvars bija 41.3% no visu pieprasījuma noguldījumu atlikuma. Rezidentu nebanku kontu debeta atlikums sasniedza 51.4 milj. latu (87.9% no nebanku kontu debeta atlikuma).
Norēķiniem latos un ārvalstu valūtās atvērto nebanku kontu skaita attiecība 2001. gadā nemainījās - nebanku konti galvenokārt bija atvērti norēķiniem latos (71.6% no nebanku kontu kopskaita). Savukārt noguldījumu atlikums lielāks bija norēķiniem ārvalstu valūtās atvērtajos nebanku kontos (75.3% no kopējā nebanku noguldījumu atlikuma).
Bankās atvērto citu kredītiestāžu kontu kopējais skaits 2001. gada beigās salīdzinājumā ar 2000. gada beigām samazinājās par 44.4% (līdz 1.0 tūkst.). Kredītiestāžu kontu skaits norēķiniem latos bija gandrīz tāds pats kā 2000. gada beigās. Noguldījumu atlikums kredītiestāžu kontos bija 43.0 milj. latu.
Banku konti citās bankās
2001. gada beigās citās bankās atvērto banku norēķinu (nostro) kontu kopskaits salīdzinājumā ar 2000. gada beigām samazinājās par 28.8% (līdz 1.4 tūkst.). Samazinājumu veicināja norēķiniem ārvalstu valūtās atvērto kontu skaita kritums sakarā ar eiro ieviešanu. Bankas pārskatīja esošo kontu uzturēšanas lietderību un nepieciešamības gadījumā tos slēdza.
22.3% no banku kontu kopskaita bija iekšzemes bankās atvērtie konti, 24.7% - ES valstu monetārajās finanšu institūcijās atvērtie konti un 53.0% - konti citu valstu bankās. Banku kontu skaits norēķiniem ārvalstu valūtās sasniedza 93.6% no banku kontu kopskaita.
Noguldījumu atlikums banku kontos citās bankās 2001. gada beigās bija 368.6 milj. latu, t.sk. 72.0% - citu valstu (izņemot ES valstis) bankās.
Norēķinu kartes
2001. gadā Latvijā bija pieejami dažādu veidu norēķinu karšu produkti - gan starptautiskās, gan vietējās debetkartes, debetkartes ar pārsnieguma iespējām, kā arī kredītkartes un kartes skaidrās naudas izņemšanai. Lai veicinātu norēķinu karšu lietošanu, bankas veica norēķinu karšu piedāvājuma kampaņas un izsniedza kartes īpašiem nolūkiem (piemēram, kartes līzinga maksājumiem un virtuālās kartes norēķiniem internetā).
2001. gada beigās apgrozībā bija kartes ar magnētisko celiņu. Latvijas bankas sāka gatavoties viedkaršu ieviešanai, jo saskaņā ar norēķinu karšu pieņemšanas un izdošanas standartu EMV (Europay - MasterCard - VISA) līdz 2006. gadam visām bankām jāpāriet uz viedkaršu lietošanu.
Norēķinu kartes klientiem 2001. gada beigās piedāvāja 19 banku. 86.6% no norēķinu karšu kopskaita, kas salīdzinājumā ar 2000. gadu palielinājās 1.4 reizes (līdz 893.2 tūkst.), izsniedza četras bankas.
44.5% no norēķinu karšu skaita bija debetkartes ar pārsnieguma iespējām (397.1 tūkst.), 34.2% - debetkartes (305.8 tūkst.), 19.9% - kartes skaidrās naudas izņemšanai (178.1 tūkst.) un 1.4% - kredītkartes (12.2 tūkst.). Debetkaršu un kredītkaršu attiecība 2001. gadā bija gandrīz tāda pati kā 2000. gadā.
Klientiem izsniegto kredītkaršu skaits 2001. gadā palielinājās 1.6 reizes. Kredītkaršu lietošana nodrošina gan ātru piekļūšanu īstermiņa aizdevumam, gan ir ērts maksāšanas līdzeklis ārvalstu ceļojumos. Bankas veica arī kredītkaršu īpašnieku apdrošināšanu ārvalstu ceļojumiem.
2001. gadā debetkaršu skaits pieauga 1.2 reizes un debetkaršu ar pārsnieguma iespējām skaits - 1.5 reizi. Debetkartes ļauj tērēt tikai to summu, kas atrodas klienta kartes kontā, bet, izmantojot debetkartes ar pārsnieguma iespējām, klients papildus kontā esošajiem līdzekļiem var izmantot arī bankas piešķirto kredītlīniju.
Īpaši strauji (1.9 reizes) palielinājās karšu skaidrās naudas izņemšanai skaits. Šādas kartes bieži bija kontu atvēršanas un apkalpošanas iespēju sastāvdaļa, lai klientiem nodrošinātu ērtāku iespēju izņemt skaidro naudu un saņemt informāciju par konta atlikumu.
2001. gada beigās kartes norēķiniem latos sasniedza 90.0% no norēķinu karšu kopskaita. Šāda iezīme bija raksturīga visiem karšu veidiem, izņemot kredītkartes, ko vairāk izmantoja norēķiniem ārvalstīs. 2001. gadā kredītkartes norēķiniem ārvalstu valūtās bija 76.9% no visu izsniegto kredītkaršu skaita.
Cirrus/Maestro karšu skaits 2001. gada beigās sasniedza 278.6 tūkst. (31.2% no visām norēķinu kartēm), VISA Electron karšu skaits - 214.2 tūkst. (24.0%) un vietējo debetkaršu un vietējo debetkaršu ar pārsnieguma iespējām skaits - 174.2 tūkst. (19.5%). Kartes skaidrās naudas izņemšanai, kas galvenokārt ir vietējo karšu produkts, veidoja 19.9% no kopējā karšu skaita.
Bankomāti un norēķinu karšu pieņemšanas vietas
Latvijā 2001. gada beigās bija 791 bankomāts (par 23.0% vairāk nekā 2000. gada beigās). Vairākas bankas apvienoja bankomātu tīklus, nodrošinot iespēju klientiem bez papildu komisijas maksas izņemt skaidro naudu citu banku bankomātos.
72.4% no bankomātiem nodrošināja dažādus bankas pakalpojumus, t.sk. naudas līdzekļu pārvedumu veikšanu. Šādu bankomātu skaits 2001. gadā palielinājās 1.5 reizes. Citu bankas pakalpojumu sniegšanai (konta atlikuma apskatei) paredzēti 25.4% bankomātu, bet tikai skaidrās naudas izmaksai - 2.2% bankomātu.
Dažas bankas vairs būtiski nepalielināja bankomātu skaitu, bet aktīvāk pievērsās POS terminālu uzstādīšanai. Norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaits pieauga par 28.4% (līdz 6.9 tūkst.). Elektronisko norēķinu karšu pieņemšanas vietu īpatsvars turpināja palielināties (2001. gada beigās - 85.1% no kopējā POS terminālu skaita).
2001. gada beigās četras bankas pašas apkalpoja savus bankomātu tīklus un divas bankas - norēķinu karšu pieņemšanas vietu tīklus, bet pārējās bankas izmantoja a/s "Baltijas karšu centrs" un SIA "Banku servisa centrs" pakalpojumus.