Būtiskākais notikums valsts vērtspapīru tirgū 4. ceturksnī bija Latvijas valdības 7 gadu eiroobligāciju emisija novembrī 200 milj. eiro apjomā ar mērķi pārstrukturēt budžeta deficīta finansējumu. To emisijai novembrī bija labvēlīgi ārējie apstākļi: procentu likmes bija sasniegušas zemāko līmeni un ārvalstu ieguldītāji meklēja investīciju iespējas ar augstāku gaidāmo ienākumu attīstības valstīs. Sākotnējā tirgū eiroobligācijām tika noteikts ienesīgums 5.64% un kupona likme 5.375%, un to pieprasījums trīs reizes pārsniedza piedāvājumu. Ieguldījumus Latvijas eiroobligācijās veica galvenokārt Vācijas, Lielbritānijas un Austrijas investori.
Eiroobligāciju emisija būtiski ietekmēja Latvijas vērtspapīru tirgu. Aizņemoties lielas summas ar eiroobligāciju starpniecību, Latvijas valdība vairs nevēlējās palielināt savu parādu, tāpēc iekšzemes tirgus sākotnējās vērtspapīru izsolēs vērtspapīru pieprasījumu ierobežoja ar procentu likmju politiku, kas mazināja to pievilcību investoriem. Tas atspoguļojās vērtspapīru sākotnējā tirgus rezultātos. Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgus mazo aktivitāti veicināja arī banku zemā likviditāte oktobrī un novembrī. Kopējais valsts vērtspapīru piedāvājums (17.0 milj. latu) un vērtspapīru emisijas apjoms (1.7 milj. latu; mazākais ceturksnī pārdotais apjoms kopš 1993. gada) bija attiecīgi 2.2 un 7.8 reizes mazāks nekā 3. ceturksnī. 4. ceturksnī notika tikai pa vienai 6 un 12 mēnešu parādzīmju izsolei (abas decembrī). 6 mēnešu parādzīmes tika emitētas 1.0 milj. latu (3. ceturksnī - 0.1 milj. latu) apjomā un 12 mēnešu parādzīmes - 0.7 milj. latu (3. ceturksnī - 12.0 milj. latu) apjomā.
No jauna emitēto valsts vērtspapīru apjoms bija mazāks par dzēsto apjomu (dzēšanas termiņš pienāca galvenokārt 2 gadu obligācijām), tāpēc apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjoms ceturkšņa laikā samazinājās par 12.1% un decembra beigās bija 257.8 milj. latu. 5 un 3 gadu obligāciju īpatsvars apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjomā palielinājās un decembra beigās bija attiecīgi 55.1% un 27.5%, bet 2 gadu obligāciju, 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars saruka.
6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme decembrī bija 5.1% un 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme - 5.6% (attiecīgi par 1.4 un 0.8 procentu punktiem mazāka nekā iepriekšējās izsolēs augustā). Arī vērtspapīru otrreizējā tirgū valsts vērtspapīru procentu likmes samazinājās. 5 gadu obligāciju kotētās likmes samazinājās par 0.6 procentu punktiem un 3 mēnešu parādzīmju kotētās likmes - par 0.2 procentu punktiem. Samazinājās starpība starp korporatīvo fiksētā ienākuma vērtspapīru un valsts vērtspapīru procentu likmēm, un tas liecināja par stabilu ekonomisko situāciju.
Rezidentu nebanku īpašumā esošo valsts vērtspapīru īpatsvars palielinājās no 14.0% līdz 19.1%, bet Latvijas banku sektora īpašumā esošo valsts vērtspapīru īpatsvars samazinājās no 59.0% līdz 55.8%. Pieaugot korporatīvā sektora rentabilitātei un finanšu institūciju aktīviem, visu 2001. gadu palielinājās rezidentu nebanku valsts vērtspapīru portfelis.
Privāto vērtspapīru sākotnējā tirgū būtiskākais notikums 4. ceturksnī bija valsts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" veiktā 10 gadu ķīlu zīmju publiskā emisija ar reģistrēto apjomu 5.0 milj. latu. Lai gan šai bankai ir tiesības izpirkt emisiju pirms dzēšanas termiņa, šis ir garākais termiņš, uz kādu reģistrēta publisko parāda vērtspapīru emisija Latvijā. Tā kā Latvijas parāda vērtspapīru tirgū trūkst ilgtermiņa vērtspapīru (īpaši - privāto vērtspapīru) un abās 4. ceturksnī notikušajās jauno ķīlu zīmju izsolēs tika izsolītas minētās ķīlu zīmes katrā izsolē 1.0 milj. latu apjomā (pēc nominālvērtības), pieprasījums 2.4 reizes pārsniedza piedāvājumu. Ienesīguma likme pirmajā izsolē tika noteikta 7.7%, bet otrajā izsolē - 7.5%. Tika reģistrēta arī valsts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" 7 gadu ķīlu zīmju emisija 3.0 milj. latu apjomā, kas palielināja bankas devumu privāto vērtspapīru termiņstruktūras diversificēšanā, kā arī a/s "Pirmā banka" stratēģiskā investora Norddeutsche Landesbank Girozentrale reģistrētā slēgtā 5 gadu obligāciju emisija 11.0 milj. latu apjomā.
Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto privāto parāda vērtspapīru kopējā nominālvērtība 4. ceturksnī pieauga par 37.0% (līdz 48.2 milj. latu).
Pieaugot valsts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" emitētajam ķīlu zīmju apjomam, ir būtiski, ka to drošumu apliecināja kredītreitingu aģentūras Moody's Investors Service novembrī piešķirtais reitings šīs bankas ilgtermiņa un īstermiņa ārvalstu valūtas saistībām, kā arī finansiālā stipruma reitings un reitings bankas emitētajām hipotekārajām ķīlu zīmēm. Valsts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" reitings ilgtermiņa saistībām ārvalstu valūtā ir Baa3 (par vienu pakāpi zemāks nekā atbilstošais Latvijas valsts reitings).
Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto publisko akciju nominālvērtība palielinājās par 0.6% (līdz 286.6 milj. latu). Savukārt šo vērtspapīru tirgus vērtība 4. ceturksnī pieauga par 22.1% (līdz 351.9 milj. latu). Šādu strauju kāpumu nodrošināja investoru interese par a/s "Latvijas Gāze" akcijām, kā rezultātā šo akciju cena Rīgas Fondu biržā (RFB) pieauga no Ls 4.70 līdz Ls 6.68. Darījumi ar a/s "Latvijas Gāze" akcijām veidoja 40.8% no RFB kopējā apgrozījuma. A/s "Latvijas Gāze" akciju cenu pārmaiņas noteica RFB kapitalizācijas indeksa Dow Jones Riga Stock Exchange (DJRSE) pieaugumu (par 30.7%; sk. 20. att.). DJRSE kāpumu ietekmēja arī a/s "Balta" akciju cenas pieaugums pēc tam, kad tās lielākais akcionārs Dānijas kompānija Codan paziņoja par atlikušo brīvajā apgrozībā esošo akciju uzpirkšanu par cenu Ls 4.50 par akciju. RFB cenu indekss RICI 4. ceturksnī pieauga par 11.8%.
20. attēls
Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indekss DJRSE
Nozīmīgi Latvijas akciju tirgum bija valdības pieņemtie lēmumi par a/s "Latvijas Gāze" pēdējo valstij piederošo akciju (3% no kopapjoma) pārdošanu, kā arī par privatizējamās valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizāciju. Tika pieņemts lēmums a/s "Latvijas Gāze" akcijas pārdot publiskajā piedāvājumā, kas tika sākts 20. decembrī. Savukārt privatizējamās valsts a/s "Latvijas kuģniecība" privatizācijas nosacījumos tika paredzēts biržā par naudu pārdot 51% jeb 102 milj. akciju un par privatizācijas sertifikātiem - 32% jeb 64 milj. akciju. Gaidāms, ka abu uzņēmējsabiedrību (komercsabiedrību) akciju pārdošana publiskajos piedāvājumos ievērojami aktivizēs akciju tirdzniecību RFB.
RFB privāto parāda vērtspapīru tirgū veikto darījumu apjoms pieauga līdz 8.5% no RFB kopējā apgrozījuma (no 0.9 milj. latu līdz 12.0 milj. latu). 87.5% no apgrozījuma veidoja darījumi ar Nordic Investment Bank emitētajām obligācijām, kā arī ar valsts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" 10 gadu ķīlu zīmēm, kuru kotēšana RFB tika uzsākta novembrī.
Decembra vidū RFB paziņoja par būtisku kotēšanas sarakstu pārveidi, paredzot ar 2002. gada 1. janvāri oficiālajā sarakstā kotēt tikai a/s "Latvijas Gāze" un a/s "Ventspils Nafta" akcijas, bet otrajā sarakstā atstāt tikai desmit uzņēmumu akcijas, kā arī noteikt stingrākas prasības vērtspapīru emitentu iekļaušanai oficiālajā un otrajā sarakstā. Savukārt RFB valdei paredzētas tiesības uz vienas tirdzniecības sesijas laiku noteikt citu cenu svārstību apgabalu (iepriekš - 15%) vai arī to vispār atcelt. Turklāt paredzēts samazināt biržas pakalpojumu maksu parāda vērtspapīru emitentiem un ieguldījumu fondiem.