Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi 4. ceturksnī sasniedza rekordaugstu līmeni (759.2 milj. latu). To noteica valdības eiroobligāciju emisijas rezultātā iegūto līdzekļu ieplūde, kā arī neto ārvalstu valūtas pirkšana, kas 4. ceturksnī sasniedza līdz šim vislielāko ceturkšņa apjomu. Valūtas mijmaiņas darījumi tika veikti mazāk aktīvi nekā 3. ceturksnī, un to atlikums 4. ceturksnī samazinājās par 17.5 milj. latu, t.sk. īstermiņa darījumu atlikums - par 22.5 milj. latu, decembra beigās veidojot 127.3 milj. latu.

Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem palielinājās no 101.7% septembra beigās līdz 123.0% decembra beigās (sk. 18. att.).

18. attēls  
Emitētās nacionālās valūtas segums
(milj. latu)

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

Valūtas mijmaiņas izsolēs kopumā tika pārdoti 42.5 milj. latu, t.sk. īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumos ar vidējo svērto procentu likmi 6.3% - 37.5 milj. latu (par 10.7% mazāk nekā 3. ceturksnī) un ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumos ar vidējo svērto procentu likmi 6.6% - 5.0 milj. latu (2.6 reizes mazāk nekā 3. ceturksnī). Valūtas mijmaiņas darījumos bankas aktīvāk iesaistījās oktobrī, kad tika pārdoti 25.0 milj. latu. Novembrī un decembrī banku interese par valūtas mijmaiņas darījumiem mazinājās, turklāt Latvijas Banka ar 2001. gada 1. decembri pārtrauca ilgtermiņa valūtas mijmaiņas darījumu izsoļu organizēšanu.

Eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru samazinājās, un to veicināja Eiropas Centrālās bankas pasivitāte bāzes procentu likmju samazināšanā. ASV Federālo rezervju sistēma 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos bāzes procentu likmes jau bija samazinājusi par 3.5 procentu punktiem, bet 4. ceturksnī tās samazināja vēl par 1.25 procentu punktiem. Savukārt Eiropas Centrālā banka 4. ceturksnī bāzes procentu likmes samazināja tikai par 0.5 procentu punktiem (2001. gada pirmajos deviņos mēnešos - par 1.0 procentu punktu). Eiro kursa kritumu veicināja arī negatīvie dati par eiro zonas nozīmīgākās valsts - Vācijas - tautsaimniecības attīstības tempa palēnināšanās un augošās bažas par iespējamu budžeta deficīta robežas (3% no IKP) pārsniegumu. Tomēr eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru atsevišķos periodos arī pieauga, jo ASV tautsaimniecības makroekonomiskie dati ne vienmēr bija pietiekami optimistiski. Straujš eiro kursa kāpums attiecībā pret ASV dolāru bija vērojams 2001. gada pēdējās dienās, tuvojoties eiro ieviešanai skaidrās naudas norēķinos.

Japānas jenas kurss attiecībā pret ASV dolāru būtiski samazinājās to pašu faktoru ietekmē, kas veicināja ASV dolāra kursa pieaugumu. Turklāt Japānā turpinājās tautsaimniecības lejupslīde, valdība atbalstīja Japānas jenas kursa pazemināšanos, kā arī neveica finanšu sektora strukturālas reformas, kuru nepieciešamību atzina gan tirgus dalībnieki, gan starptautiskās organizācijas, gan arī Japānas Banka.

Pēc septembrī notikušā straujā krituma ASV fondu tirgū atsākās akciju cenu pieaugums, kas apstājās tikai decembrī. Kāpumu izraisīja investoru ticība, ka pēc krasās samazināšanās septembra otrajā pusē akciju cenas sasniegušas zemāko līmeni, un pārliecība, ka ar 2002. gadu gaidāma ASV tautsaimniecības atveseļošanās. Šāds optimisms bija galvenais faktors, kas izraisīja paaugstinātu ASV dolāru pieprasījumu, veicinot šīs valūtas kursa pieaugumu pasaules valūtas tirgū.

ASV dolāra kurss attiecībā pret latu 4. ceturksnī palielinājās par 3.1%, bet eiro un Japānas jenas kurss samazinājās (attiecīgi par 1.6% un 7.3%; sk. 19. att.).

19. attēls  
Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra un eiro kurss
(Ls pret ārvalstu valūtu)

ASV dolāra kurss
Eiro kurss

Latvijas banku veikto ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas darījumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 19.5% (līdz 37.4 mljrd. latu). To noteica bezskaidrās naudas darījumu pieaugums galvenokārt ASV dolāros, eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņās. Tuvojoties eiro ieviešanai skaidrās naudas norēķinos, pieauga bankām pārdoto Ekonomikas un monetārās savienības dalībvalstu nacionālo valūtu apjoms. Ar privātpersonām veikto darījumu apjoms 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 73.8%, jo ārvalstu valūta no privātpersonām tika nopirkta par 33.4 milj. latu vairāk nekā pārdota. ASV dolāros veikto darījumu apjoms sasniedza 50.6% (3. ceturksnī - 52.5%), eiro - 28.0% (28.2%) un Krievijas rubļos - 6.3% (6.6%) no ārvalstu valūtu pirkšanas un pārdošanas darījumu kopapjoma.