Publicēts: 01.01.2013.

Stāvokli Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū 3. ceturksnī noteica gan banku zemā likviditāte un nevēlēšanās ieguldīt ierobežotos resursus samērā mazienesīgajās parādzīmēs, gan Latvijas Republikas Finansu ministrijas politika - obligāciju izsoļu nerīkošana un zemu procentu likmju saglabāšana. Valsts vērtspapīru piedāvājums (38.0 milj. latu) un emisijas apjoms (13.2 milj. latu) 3. ceturksnī bija attiecīgi 2.0 un 4.1 reizi mazāks nekā 2. ceturksnī, kad notika vairākas obligāciju emisijas. Ceturkšņa laikā notika tikai pa vienai 3 un 6 mēnešu parādzīmju izsolei (abas augustā). Trijās izsolēs jūlijā un augustā tika pārdota kārtējā 12 mēnešu parādzīmju emisija. 3 mēnešu parādzīmes tika emitētas 1.1 milj. latu (2. ceturksnī - 1.3 milj. latu) apjomā un 6 mēnešu parādzīmes - 0.1 milj. latu (2. ceturksnī - 9.5 milj. latu) apjomā. 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (12.0 milj. latu) pārsniedza 2. ceturkšņa apjomu (3.9 milj. latu). Kopējā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība samazinājās no 1.64 2. ceturksnī līdz 0.69 3. ceturksnī.

No jauna emitēto valsts vērtspapīru apjomam pārsniedzot dzēsto apjomu, apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjoms 3. ceturksnī palielinājās par 1.3% un septembra beigās bija 293.3 milj. latu. 5, 3 un 2 gadu obligāciju īpatsvars apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjomā nedaudz samazinājās un septembra beigās bija attiecīgi 48.4%, 24.1% un 10.9%. 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjomā pieauga no 9.9% 2. ceturkšņa beigās līdz 11.2% 3. ceturkšņa beigās.

3 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme (5.8%) bija par 0.6 procentu punktiem augstāka nekā iepriekšējā izsolē maijā. Arī 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme augustā (6.5%) bija par 0.6 procentu punktiem augstāka nekā izsolē jūnijā. Savukārt 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme pēc pieauguma jūlija izsolē līdz 6.7% samazinājās līdz 6.4% otrajā augustā notikušajā izsolē.

Latvijas Bankas valsts vērtspapīru portfelis palielinājās no 31.1 milj. latu jūnija beigās līdz 39.1 milj. latu septembra beigās. 3. ceturkšņa beigās Latvijas Bankas īpašumā esošo valsts vērtspapīru īpatsvars pieauga līdz 17.0% no kopapjoma. Nedaudz palielinājās arī rezidentu nebanku un valsts fondu īpašumā esošo vērtspapīru apjoms, bet vislielākais joprojām bija Latvijas banku sektora īpašumā esošo valsts vērtspapīru īpatsvars (59.0% no kopapjoma).

Rīgas Fondu biržā valsts vērtspapīru otrreizējā tirgū kotētās valsts 5 gadu obligāciju likmes turpināja samazināties. 2001. gada janvārī emitētajām obligācijām tās saruka par 0.2 procentu punktiem.

3. ceturksnī Rīgas Fondu biržas sarakstos iekļauto akciju tirgus kapitalizācija būtiski svārstījās. Ceturkšņa sākumā tā bija 299.0 milj. latu, tad, strauji augot a/s "Latvijas Gāze" akciju cenām jūlija otrajā pusē, sasniedza 591.4 milj. latu, bet ceturkšņa beigās atkal samazinājās līdz 319.2 milj. latu. Rīgas Fondu biržas kapitalizācijas indekss Dow Jones Riga Stock Exchange (DJRSE) pieauga par 8.6%, bet cenu indekss RICI saruka par 8.7%.

19. jūlijā par naudu tika izsolīti 2% valstij piederošo a/s "Latvijas Gāze" akciju. Šo akciju pieprasījums bija augsts, un vienas akcijas cena bija Ls 12.51, lai gan pirms izsoles to cena Rīgas Fondu biržā bija Ls 4.15. Pēc izsoles tika nolemts, ka augusta beigās tiks pārdoti vēl 3% a/s "Latvijas Gāze" akciju. Jūlija izsolei sekoja straujš a/s "Latvijas Gāze" akciju cenu kāpums, tomēr augusta vidū to cenas kritās un otrajā izsolē vienas akcijas cena bija Ls 6.13.

Lai gan a/s "Latvijas Gāze" un a/s "Ventspils Nafta" akciju cenas auga, ko nodrošināja arī šo uzņēmumu labie darbības rezultāti, Rīgas Fondu biržas cenu indekss RICI 3. ceturksnī samazinājās. Sarukumu noteica a/s "Staburadze" darbības vājākie rezultāti un a/s "Balta" akciju cenas kritums par vairāk nekā 50%, jo, noslēdzoties Dānijas apdrošināšanas kompānijas Codan veiktajai oficiālajai a/s "Balta" akciju atpirkšanai, atsevišķi investori, kas nepaguva pārdot savas akcijas šā piedāvājuma ietvaros, bija spiesti būtiski pazemināt cenu.

11. septembra terora akti ASV Latvijas akciju tirgu būtiski neietekmēja, jo tas ir mazlikvīds, turklāt akciju cenas šajā tirgū galvenokārt nosaka uzņēmumu darbības rezultāti, dividenžu politika un attieksme pret mazajiem akcionāriem.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Rīgas Fondu biržā ar korporatīvajiem parāda vērtspapīriem veikto darījumu apjoms saruka par 75.2% (līdz 0.9 milj. latu jeb 1.0% no Rīgas Fondu biržas kopējā apgrozījuma). Darījumi galvenokārt tika veikti ar valsts a/s "Latvijas Hipotēku un zemes banka" emitētajām ķīlu zīmēm, no kurām visvairāk tika pieprasītas ķīlu zīmes ar ilgāku dzēšanas termiņu.

Vērtspapīru sākotnējais tirgus 3. ceturksnī būtiski nemainījās. Publiski emitēto akciju vērtība palielinājās par 3.7% (līdz 288.2 milj. latu). Pieaugumu noteica a/s "Latvijas Gāze" akciju cenu kāpums. Palielinājās arī Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto slēgto emisiju akciju nominālvērtība (par 23.1%; līdz 42.3 milj. latu). Šo pieaugumu galvenokārt noteica a/s "Aldaris" slēgtās akciju emisijas reģistrācija ar 7.5 milj. latu nominālvērtību.

Latvijas Centrālajā depozitārijā reģistrēto korporatīvo parāda vērtspapīru vērtība saruka par 4.2% (līdz 35.2 milj. latu), jo tika dzēsta a/s "Latvijas Unibanka" noguldījumu sertifikātu emisija un a/s "Microlink" slēgtā parādzīmju emisija.

3. ceturksnī Latvijas Centrālajā depozitārijā tika reģistrēta piektā ieguldījumu apliecību emisija. Turklāt Finansu un kapitāla tirgus komisijā reģistrētas vēl deviņu Skandinaviska Enskilda Banken grupas ieguldījumu fondu daļas, kuru izplatīšanu veic a/s "Latvijas Unibanka". Tādējādi, izmantojot šo pasaulē ļoti populāro investīciju produktu, arī Latvijā gandrīz katrs investors var izvēlēties sev vēlamo riska līmeni un līdzekļu ieguldīšanas jomu.

Sertifikātu tirgu būtiski ietekmēja Latvijas Republikas Saeimā pieņemtie grozījumi likumā "Par privatizācijas sertifikātiem", saskaņā ar kuriem privatizācijas sertifikātu derīguma termiņš pagarināts līdz 2002. gada 31. decembrim, bet īpašuma kompensācijas sertifikātu derīguma termiņš - līdz 2003. gada 31. decembrim. Līdz 3. ceturkšņa beigām privatizācijā bija izmantoti 85.3% no piešķirto sertifikātu skaita (2. ceturkšņa beigās - 83.3%).