Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 2001. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nemainījās, jo jūlijā un augustā cenas samazinājās (attiecīgi par 0.5% un 0.7%), bet septembrī pieauga (par 0.6%). Salīdzinājumā ar 2000. gada 3. ceturksni PCI palielinājās par 3.3%. Patēriņa cenu gada inflācijas kāpumu galvenokārt noteica patēriņa cenu gada pamatinflācijas pieaugums par 2.9% sakarā ar pārtikas produktu cenu palielināšanos. Patēriņa cenu gada inflācija 3. ceturkšņa beigās sasniedza 3.6%, bet patēriņa cenu gada pamatinflācija - 3.4% (sk. 1. att.).

1. attēls
Patēriņa cenu gada inflācija un pamatinflācija
(salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Patēriņa cenu gada inflācija
Patēriņa cenu gada pamatinflācija  

Inflācijas pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noteica galvenokārt dārzeņu, kartupeļu un augļu cenu kāpums, kā ietekmē inflācija pieauga par 0.6 procentu punktiem. Augļu un dārzeņu cenu palielināšanās galvenokārt bija saistīta ar importa cenu pieaugumu, bet kartupeļu cenu celšanos ietekmēja sliktā raža iekšzemē un nelabvēlīgie laika apstākļi valstīs, no kurām tos importē (īpaši Polijā). Ievērojami samazinājās kartupeļu piedāvājums, izraisot to cenu pieaugumu. Samērā straujo gaļas cenu kāpumu noteica ražošanas apjoma samazinājums un ievērojams iepirkuma cenu palielinājums (aptuveni par 20%). Pieauga arī piena un piena produktu cenas - gan augstāku iepirkuma cenu (kāpums aptuveni par 10%), gan ierobežota iekšzemes ražošanas apjoma dēļ, kas neapmierināja augošo pieprasījumu.

Nepārtikas preču grupā palielinājās medikamentu un medicīnas pakalpojumu cenas (pieauga maksa par ārsta mājas vizīti). Palielinājās arī ar mājokļa uzturēšanu saistītās izmaksas, galvenokārt ūdens piegādes tarifi, taču kopumā administratīvi regulējamo cenu kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās tikai par 0.3 procentu punktiem.

Kopumā inflācijas dinamika 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos bija visai svārstīga, jo to galvenokārt noteica pārtikas produktu cenu pārmaiņas sezonālu faktoru ietekmē un pārtikas produktu cenu kāpums Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs. Tomēr, ņemot vērā pašreizējās cenu pārmaiņu tendences Eiropas tirgū, var secināt, ka iekšzemes pārtikas produktu cenu pieaugums ir īslaicīgs un tuvākajā laikā cenu kāpuma temps mazināsies.

Importa vienības vērtība 3. ceturksnī salīdzinājumā ar 2. ceturksni saruka par 2.5%, jo kritās daudzu nozīmīgāko importa preču - mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 7.3%), minerālo produktu (par 2.0%), transportlīdzekļu (par 1.2%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 1.1%) - importa vienības vērtība. Nedaudz pieauga metālu un to izstrādājumu (par 2.2%), pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 1.6%) un tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 1.0%) importa vienības vērtība.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu importa vienības vērtība nemainījās. Pieauga transportlīdzekļu (par 12.9%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 6.6%), pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 3.5%) un metālu un to izstrādājumu (par 2.0%) importa vienības vērtība, bet samazinājās mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu (par 6.9%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas (par 4.5%) un minerālo produktu (par 11.2%) importa vienības vērtība.

Apstrādes rūpniecībā un arī rūpniecībā kopumā ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.5%. Iekšzemes tirgū realizētās apstrādes rūpniecības produkcijas cenas auga straujāk nekā eksportētās produkcijas cenas, tomēr cenu pieaugums joprojām bija neliels (attiecīgi 0.7% un 0.3%). Ražotāju cenu indekss samazinājās gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošanā (par 1.3%) un celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošanā (par 1.0%), bet visstraujāk auga citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošanā (par 7.2%) un apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (par 3.9%).

Būvniecības izmaksas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni nemainījās. Samazinājās būvmateriālu (par 0.2%) un celtniecības mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas (par 1.0%), bet nedaudz pieauga darba samaksa (par 0.8%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būvniecības izmaksas saruka par 5.3%, jo samazinājās būvmateriālu izmaksas un darba samaksa (attiecīgi par 8.4% un 0.4%), bet celtniecības mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas pieauga (par 1.7%).

Turpināja uzlaboties galveno tautsaimniecības nozaru ražošanas rādītāji (to mēneša dinamiku sk. 2. att.).

2. attēls  
Galveno tautsaimniecības nozaru ražošanas rādītāji

(salīdzināmajās cenās; salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Apstrādes rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss
 
Mazumtirdzniecības apgrozījums
Latvijas ostās saņemtās un no tām nosūtītās kravas
Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā

Tāpat kā divos iepriekšējos ceturkšņos, arī 3. ceturksnī turpināja augt apstrādes rūpniecības produkcijas pieprasījums un tās noiets gan ārējā, gan arī iekšzemes tirgū (sk. 3. att.). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtiski palielinājās pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas, mašīnbūves, koksnes, būvmateriālu un mēbeļu eksports. Lielākajai daļai rūpniecības nozaru nozīmīgi palielinājās realizācija arī iekšējā tirgū, un apstrādes rūpniecības fiziskā apjoma indekss pārsniedza iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeni par 8.2%. Visvairāk pieauga citur neklasificētu mašīnu un iekārtu (par 33.5%), pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu (par 29.2%), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru (par 24.2%), mēbeļu (par 21.0%), celulozes, papīra un papīra izstrādājumu (par 11.1%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles; par 8.7%) un pārtikas produktu un dzērienu (par 8.2%) ražošanas apjoms.

3. attēls  
Apstrādes rūpniecības produkcijas noiets
(faktiskajās cenās; milj. latu)

1. Pārtikas produktu un dzērienu ražošana
2. Koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošana, izņemot mēbeles
3. Celulozes, papīra un papīra izstrādājumu ražošana
4. Ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošana
5. Pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošana
6. Gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas
7. Pārējo transportlīdzekļu ražošana
8. Mēbeļu ražošana; citur neklasificēta ražošana

Iekšzemes tirgus
Eksports

Ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes un elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes ražošanas apjoms salīdzināmajās cenās auga lēnāk, tāpēc rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss rūpniecībā kopumā pieauga par 7.5%.

3. ceturksnī strauji turpināja palielināties naftas, naftas produktu un sauso kravu tranzīts. Pa maģistrālajiem vadiem transportētais naftas un naftas produktu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga attiecīgi par 30.4% un 15.0%. Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās par 13.9%, gandrīz vienādi augot gan lejamkravu, gan sauso kravu apjomam. No Ventspils ostas, kur tiek pārkrauta lielākā naftas un naftas produktu daļa, saņemto un nosūtīto lejamkravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 16.1%. Pieaugot arī pārkrauto ogļu apjomam, kopējais apgrozījums lielākajā Latvijas ostā palielinājās par 16.6%. Rīgas ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoma pieaugumu (9.6%) noteica galvenokārt ogļu, naftas produktu un metālu kravu pārstrāde. Savukārt Liepājas ostā un mazajās ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms samazinājās attiecīgi par 3.9% un 10.6%.

Dzelzceļa transportā tranzītpārvadājumu pieauguma (par 8.6%) un iekšzemes pārvadājumu kāpuma (par 19.9%) rezultātā kopējais pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms palielinājās par 4.7%. Eksporta un importa pārvadājumu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka.

Mazumtirdzniecības apgrozījums 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 6.7%. Visstraujāk pieauga apgrozījums automobiļu, motociklu un to detaļu pārdošanā (ieskaitot vairumtirdzniecību), kā arī automobiļu degvielas mazumtirdzniecībā, turklāt augsts kāpuma temps bija vērojams visu gadu. Joprojām strauji palielinājās farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecības apgrozījums (par 17.8%). 3. ceturksnī būtiski samazinājās mazumtirdzniecība ārpus veikaliem, jo tika atklāti jauni lielveikali, kas pircējus piesaistīja ar elastīgāku cenu politiku.

Sabiedriskās ēdināšanas apgrozījums 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 19.3%.

Iekšzemes kopprodukts salīdzināmajās cenās 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 6.3% un 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos - par 7.9%. Pievienotā vērtība palielinājās visās nozīmīgākajās tautsaimniecības nozarēs. Pakalpojumu sektora un preču sektora pievienotā vērtība 3. ceturksnī pieauga attiecīgi par 6.5% un 6.1%.

Pievienotās vērtības pieaugumu preču sektorā noteica būtisks kāpums apstrādes rūpniecībā (9.5%) un mežsaimniecībā, kokmateriālu sagatavošanā un ar to saistītajos pakalpojumos (10.0%). Reālā pievienotā vērtība palielinājās arī būvniecībā (par 5.8%).

Attīstījās visas nozīmīgākās pakalpojumu sektora nozares: transports, glabāšana un sakari (pievienotās vērtības pieaugums - 7.9%), operācijas ar nekustamo īpašumu, noma un cita komercdarbība (14.4%), tirdzniecība (7.0%) un finanšu starpniecība (3.2%).

Iekšzemes kopprodukts faktiskajās cenās 3. ceturksnī sasniedza 1 179.6 milj. latu, t.sk. kopējā pievienotā vērtība - 1 055.6 milj. latu.

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par iekšzemes kopprodukta izlietojumu 2. ceturksnī liecina, ka iekšzemes kopprodukta palielinājumu par 9.2% veicināja eksporta, privātā patēriņa un nefinanšu investīciju pieaugums.

No iekšzemes pieprasījuma komponentiem visvairāk palielinājās kopējā kapitāla veidošana (salīdzināmajās cenās; par 10.1%), tomēr augstais pieauguma temps joprojām daļēji bija saistīts ar salīdzinājuma bāzes zemo līmeni. Investīcijas 2. ceturksnī palielinājās par 8.3%, un to īpatsvars iekšzemes kopproduktā faktiskajās cenās bija 23.0%. Šā izlietojuma komponenta augstāku pieaugumu salīdzināmajās cenās noteica būvniecības izmaksu samazinājums, kas turpinās jau kopš 2000. gada 2. ceturkšņa.

Privātā patēriņa īpatsvars faktiskajās cenās 2. ceturksnī bija tāds pats kā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (64.0% no iekšzemes kopprodukta). Privātais patēriņš salīdzināmajās cenās pieauga par 8.7%. Valsts pārvaldes iestāžu gala patēriņa izdevumi 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nemainījās. Palielinoties iekšzemes kopproduktam, sabiedriskā patēriņa īpatsvars samazinājās par 1.0 procentu punktu (līdz 19.0%). Kopējie gala patēriņa izdevumi pieauga par 6.8%. Preču un pakalpojumu eksports salīdzināmajās cenās 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 9.6% un pārsniedza importa pieaugumu (6.5%).