Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas maksājumu statistikā apkopoti dati par maksājumu pakalpojumiem, ko Latvijā sniedz bankas (t.sk. Latvijas Banka) un nebanku sektors.

2000. gadā strauji attīstījās maksājumu infrastruktūra. Institūcijas, kas piedāvā maksājumu pakalpojumus, paplašināja klientiem piedāvāto maksāšanas instrumentu klāstu, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un telekomunikāciju sniegtās iespējas maksājumu pakalpojumu jomā.

Bankas sniedza klientiem iespēju izmantot dažādus maksāšanas līdzekļus, apkalpoja norēķinu kontus, piedāvāja norēķinu kartes un attīstīja bankomātu un norēķinu karšu pieņemšanas vietu tīklus. Latvijas iedzīvotājiem bija iespēja izmantot bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" piedāvātos maksājumu pakalpojumus (piemēram, atvērt un uzturēt norēķinu kontus, ieskaitīt darba algu, pensiju vai pabalstu Pasta norēķinu sistēmas norēķinu kontos, kas vienlaikus pieejami jebkurā no bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" nodaļām), kā arī veikt maksājumus ar atsevišķu uzņēmējsabiedrību mazumtirdzniecības kartēm.

Maksājumu statistikas būtiskākie rādītāji 2000. gadā turpināja augt. Strauji pieauga elektroniskā veidā veiktie kredītpārvedumi, maksājumi ar norēķinu kartēm un ar mazumtirdzniecības kartēm. Ievērojami palielinājās arī banku karšu, bankomātu un elektronisko norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaits. Papīra dokumenta veidā veiktie kredītpārvedumi banku sistēmā samazinājās un 2000. gada 2. pusgadā vairs netika veikti, jo Latvijas Bankas maksājumu sistēmas un bankas nodrošināja maksājumu izpildi tikai elektroniskā veidā.

Norēķiniem izmantojamo nebanku kontu skaits un to atlikumi

2000. gada beigās Latvijā darbojās 41 institūcija, kas apkalpoja bezskaidras naudas maksājumus: Latvijas Banka, bankas, krājaizdevu sabiedrības un bezpeļņas organizācija valsts a/s "Latvijas Pasts". 2000. gadā šo institūciju skaits pieauga par 10.8%, galvenokārt palielinoties krājaizdevu sabiedrību skaitam. Par 2.8% samazinājās banku un bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" piedāvāto norēķinu vietu (banku filiāles, norēķinu grupas un pasta nodaļas) skaits, jo dažas no šīm institūcijām optimizēja norēķinu pakalpojumu vietu tīklu.

Latvijā, veicot bezskaidras naudas norēķinus, klienti visbiežāk izmanto bankās atvērtos kontus. 2000. gada beigās norēķiniem izmantojamo 1.4 milj. nebanku kontu kredīta atlikums sasniedza 1.1 mljrd. latu, bet debeta atlikums - 54.1 milj. latu.

Bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" atvērto nebanku kontu skaits 2000. gada beigās bija 47.1 tūkst. - 29.7 reizes mazāks nekā nebanku kontu skaits bankās. Lai gan bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" atvērto nebanku kontu atlikums 2000. gada beigās palielinājās par 33.3%, tas sasniedza tikai 1.6 milj. latu. Bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" pakalpojumus īpaši ērti izmantot iedzīvotājiem tajās Latvijas apdzīvotajās vietās, kur nedarbojas bankas, to filiāles un norēķinu grupas.

Maksāšanas līdzekļu lietošana

Latvijā elektroniskā veidā veikti kredītpārvedumi ir dominējošais maksāšanas līdzeklis, ko pārsvarā piedāvā bankas un Latvijas Banka.

Banku un Latvijas Bankas elektroniskā veidā veikto kredītpārvedumu skaits un apjoms 2000. gadā salīdzinājumā ar 1999. gadu palielinājās 1.6 reizes, sasniedzot attiecīgi 30.6 milj. un 193.6 mljrd. latu. Elektroniskā veidā veiktajos kredītpārvedumos ietilpst banku kredītpārvedumi, nebanku kredītpārvedumi elektroniskā veidā, naudas līdzekļu pārvedumi no bankomātiem, regulārie maksājumi un tirdzniecības finansēšanas darījumi.

Lai gan banku (t.sk. Latvijas Bankas) kredītpārvedumi (gan maksātājs, gan saņēmējs ir banka) 2000. gadā veidoja tikai 0.7% no elektroniskā veidā veikto kredītpārvedumu kopskaita, šo pārvedumu kopapjomā to īpatsvars bija ievērojams - 42.8%. Banku kredītpārvedumu skaits 2000. gadā pieauga par 5.2%, sasniedzot 210.9 tūkst., un to apjoms palielinājās par 42.2% (līdz 82.8 mljrd. latu).

Klientiem piedāvāto elektronisko bankas pakalpojumu skaits banku sistēmā 2000. gadā pieauga 2.0 reizes, sasniedzot 4.6 milj., bet to apjoms - 2.4 reizes, sasniedzot 31.4 mljrd. latu.

Visstraujāk 2000. gadā palielinājās bankas pakalpojumi globālajā datortīklā (internetbanka) un izmantojot tālruni (telefonbanka), jo vairākas Latvijas bankas 2000. gadā uzsāka šādu pakalpojumu sniegšanu. Globālajā datortīklā sniegto bankas pakalpojumu skaits palielinājās 6.0 reizes (līdz 570.6 tūkst.), bet apjoms - 8.2 reizes, sasniedzot 6.1 mljrd. latu. Savukārt to bankas pakalpojumu skaits, kuri sniegti, izmantojot tālruni, pieauga 7.5 reizes (līdz 21.7 tūkst.), bet apjoms - 10.1 reizes, sasniedzot 16.1 milj. latu.

Latvijas bankas pilnveidoja maksājumu apstrādes sistēmas un nodrošināja maksājumu veikšanu elektroniskā veidā (neizmantojot papīra dokumentus), un starpbanku maksājumu sistēmas nodrošināja visu starpbanku maksājumu elektronisko apstrādi. Tāpēc banku sistēmā 1999. un 2000. gadā samazinājās un 2000. gada 2. pusgadā vairs netika veikti nebanku kredītpārvedumi papīra dokumenta veidā.

Nozīmīga daļa no visiem bezskaidras naudas maksājumiem Latvijā 2000. gadā tika veikta ar bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" starpniecību (23.1 milj.; tikai par 24.7% mazāk nekā banku sistēmas elektroniskā veidā veikto kredītpārvedumu skaits). Tomēr 2000. gadā ar bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" starpniecību veikto maksājumu apjoms (514.6 milj. latu) bija 376.3 reizes mazāks nekā banku sistēmas elektroniskā veidā veikto kredītpārvedumu apjoms, jo, izmantojot bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" pakalpojumus, iedzīvotāji pārsvarā veic neliela apjoma maksājumus. Tāpat kā bankas, bezpeļņas organizācija valsts a/s "Latvijas Pasts" 2000. gadā piedāvāja klientiem veikt regulāros maksājumus un nebanku kredītpārvedumus elektroniskā veidā, bet atšķirībā no kredītiestādēm bezpeļņas organizācijai valsts a/s "Latvijas Pasts" bija raksturīgs liels papīra dokumenta veidā veikto kredītpārvedumu īpatsvars (98.3% no bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" maksājumu kopskaita un 97.2% no apjoma).

Debeta maksājumi, piemēram, čeki un tiešais debets, raksturīgi vienīgi bankām. Salīdzinājumā ar kredīta maksājumiem debeta maksājumi Latvijas maksājumu sistēmā lietoti samērā maz.

2000. gadā banku un Latvijas Bankas skaidrās naudas iemaksu kasēs, izmaksu no kasēm un izmaksu no bankomātiem skaits bija 30.1 milj., bet apjoms - 11.9 mljrd. latu. Arī bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" viens no būtiskajiem pakalpojumiem ir iedzīvotāju skaidrās naudas iemaksu un izmaksu veikšana. 2000. gadā bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" veikto skaidrās naudas iemaksu un izmaksu skaits bija tikai par 23.4% mazāks nekā banku sistēmas skaidrās naudas iemaksu un izmaksu skaits. Toties bezpeļņas organizācijas valsts a/s "Latvijas Pasts" skaidrās naudas iemaksu un izmaksu apjoms bija 23.4 reizes mazāks nekā skaidrās naudas iemaksu un izmaksu apjoms banku sistēmā.

Banku un mazumtirdzniecības kartes, bankomāti un norēķinu karšu pieņemšanas vietas un tīkli

Latvijā iespēju norēķināties par precēm vai pakalpojumiem ar maksājumu karti plaši piedāvā bankas. Banku klienti lieto dažādas banku kartes - gan tādas, ar kurām var veikt maksājumus, izmantojot bankas piešķirto kredītu (kredītkartes), gan arī tādas, ar kurām maksājumi tiek veikti tikai klienta kontā esošo naudas līdzekļu ietvaros (debetkartes). Bankas piedāvā klientiem arī debetkartes ar pārsnieguma iespējām un vietējās kartes skaidrās naudas izņemšanai.

Banku izsniegto karšu skaits 2000. gada beigās salīdzinājumā ar 1999. gada atbilstošo periodu palielinājās 1.9 reizes un sasniedza 634.9 tūkst. Kāpumu galvenokārt noteica debetkaršu un debetkaršu ar pārsnieguma iespējām skaita pieaugums (attiecīgi 2.0 reizes un 2.1 reizi).

Bankas 2000. gadā paplašināja bankomātu un norēķinu karšu pieņemšanas vietu tīklus, nodrošinot klientiem arvien vairāk banku karšu izmantošanas vietu. Bankomātu skaits pieauga 1.7 reizes, sasniedzot 643, bet norēķinu karšu pieņemšanas vietu skaits - par 20.6%, sasniedzot 5.4 tūkst. 61.4% no bankomātu kopskaita bija bankomāti naudas līdzekļu pārvedumiem, ar kuru palīdzību klienti var ne tikai izņemt skaidro naudu vai saņemt informāciju par konta atlikumu, bet arī veikt pārvedumus un izmantot citus banku piedāvātos pakalpojumus. 2000. gada beigās 80.9% no norēķinu karšu pieņemšanas vietu kopējā skaita bija elektroniskās norēķinu karšu pieņemšanas vietas, kas nodrošina norēķinu karšu autorizāciju tiešsaistes režīmā. 2000. gadā attiecīgi pieauga arī ar banku norēķinu kartēm veikto maksājumu skaits, sasniedzot 5.3 milj., un apjoms (līdz 159.5 milj. latu).

Papildus banku piedāvātajām kartēm Latvijā ir iespēja norēķināties arī ar nebanku kartēm - mazumtirdzniecības kartēm, ko izlaidušas uzņēmējsabiedrības. Šīs kartes ir viennolūka, jo atšķirībā no banku norēķinu kartēm uzņēmējsabiedrību izlaistās mazumtirdzniecības kartes izmantojamas, tikai norēķinoties par šo uzņēmējsabiedrību precēm un pakalpojumiem. Šādas kartes galvenokārt piedāvā uzņēmējsabiedrības, kurām ir degvielas uzpildes staciju tīkli. Nebanku sektora mazumtirdzniecības karšu skaits salīdzinājumā ar banku karšu skaitu 2000. gada beigās bija 12.6 reizes mazāks - 50.4 tūkst. (statistikā nav iekļautas tādas kartes, kuras nav paredzētas maksājumiem, piemēram, atlaižu kartes). Ar mazumtirdzniecības kartēm veikto maksājumu skaits nebanku sektorā 2000. gadā bija 2.2 milj., bet apjoms - 39.8 milj. latu (attiecīgi 2.4 reizes un 4.0 reizes mazāk nekā ar banku norēķinu kartēm veikto maksājumu skaits un apjoms).