Publicēts: 01.01.2013.

Iekšzemes kopprodukts (IKP) 2001. gadā pieauga par 7.6%, un tas nodrošināja Latvijas līderpozīcijas tautsaimniecības attīstībā Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstu vidū, turklāt izaugsme bija vērojama visos tautsaimniecības sektoros. IKP pieaugumu nodrošināja būtiskais iekšzemes pieprasījuma kāpums visu gadu un ārējais pieprasījums 2001. gada pirmajos deviņos mēnešos. 2002. gada 1. ceturksnī, samazinoties ārējam pieprasījumam, palēninājās arī tautsaimniecības izaugsme un IKP pieauga tikai par 3.8%. Tiek prognozēts, ka 2002. gadā IKP pieaugs aptuveni par 5%.

1. ceturksnī lēnāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā attīstījās transporta, glabāšanas un sakaru un rūpniecības nozares, taču turpinājās strauja mazumtirdzniecības un finanšu starpniecības izaugsme. Palēninājās eksporta un importa pieauguma temps. Preču negatīvo saldo noteica galvenokārt kapitālpreču imports, liecinot par to, ka tekošā konta negatīvais saldo saglabāsies samērā augsts arī 2002. gadā. Bezdarba līmenis ceturkšņa laikā sezonālu faktoru ietekmē pieauga (līdz 8.2% marta beigās), tomēr salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu būtiski nemainījās. Patēriņa cenu gada inflācija martā samazinājās līdz 3.2%.

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2002. gada pirmajos trijos mēnešos bija gandrīz trīs reizes mazāks nekā 2001. gada atbilstošajā periodā - tikai 3.2 milj. latu.

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi, turpinoties valūtas mijmaiņas darījumu atmaksai, 1. ceturksnī nedaudz samazinājās, tomēr emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem marta beigās bija 117.6%. Naudas piedāvājums janvārī nedaudz pieauga, bet februārī un jo sevišķi martā tā kāpums paātrinājās. Sarūkot skaidrās naudas emisijai, būtiski pieauga no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu atlikums. Turpināja palielināties arī banku izsniegto kredītu atlikums, tomēr tā gada pieauguma temps pakāpeniski samazinājās. Palielinājās kredītiestāžu aktīvi, kapitāls un rezerves, bet peļņa 1. ceturksnī bija 1.4 reizes lielāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Latvijas Bankas noteiktais ASV dolāra kurss attiecībā pret latu 1. ceturksnī pieauga par 0.5%, bet eiro kurss attiecībā pret latu marta beigās bija tāds pats kā 2001. gada decembra beigās. Naudas tirgū būtiski samazinājās latos veikto darījumu procentu likmes. To noteica banku augstā likviditāte 2002. gada sākumā, kuras ietekmē ievērojami saruka banku interese par Latvijas Bankas piedāvātajiem kredītresursiem, bet aizvien vairāk tika izmantotas centrālās bankas piedāvātās termiņnoguldījumu veikšanas iespējas. Darījumos ar iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām samazinājās gan izsniegto kredītu, gan piesaistīto noguldījumu procentu likmes, atspoguļojot vispārējo naudas un kapitāla tirgus procentu likmju kritumu gan latos, gan ārvalstu valūtā veiktajiem darījumiem.