Publicēts: 14.03.2018.
Pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls 2017. gadā pieauga par 18.6% jeb 514.4 miljoniem eiro, t.sk. 90.2 miljoni eiro veidoja ieguldījumu rezultātā gūtā peļņa. 2017. gada beigās 2. līmeņa ieguldījumu plānos uzkrātais pensiju kapitāls sasniedza 3.28 miljardus eiro.

Eiropas, ASV, kā arī pasaules akciju tirgū 2017. gadā bija vērojams pozitīvs investoru noskaņojums un cenu pieaugums, ko lielā mērā veicināja makroekonomiskās vides uzlabošanās Eirozonā un ASV, kā arī Francijas prezidenta balsojuma rezultāts. Eiropas akciju indekss STOXX Europe 600 gada laikā pieauga par 7.7%, ASV akciju tirgus indekss S&P 500 – par 19.4%, savukārt pasaules akciju indekss MXWD Index – par 21.6%. Tas atspoguļojās ieguldījumu plānu darbības rezultātos. Visi aktīvie un sabalansētie plāni pārskata gadā darbojās ar pozitīvu ienesīgumu (aktīvajiem plāniem tas bija robežās no 3.4% līdz 13.4%, savukārt sabalansētajiem – no 1.6% līdz 10%). Zemo procentu likmju vidē konservatīvo plānu pelnītspēja saglabājās ierobežota un to ienesīgums bija no -0.8% līdz 3.7%.

Pārvaldniekiem meklējot ieguldījumu iespējas ar potenciāli augstāku ienesīgumu, 2017. gadā turpināja pieaugt ieguldījumu fondu apliecībās īpatsvars, proti, gada beigās tas sasniedza jau 46.2% no kopējā ieguldījumu portfeļa. 55% no ieguldījumu fondu apliecībām fokusējās uz ieguldījumiem akcijās vai to fondos un 39% uz fiksēta ienākuma instrumentiem1. Saglabājoties zemo procentu likmju videi, turpināja samazināties prasību uz pieprasījumu un termiņnoguldījumu kredītiestādēs īpatsvars. Arī parāda vērtspapīru īpatsvars kopējā ieguldījumu portfelī salīdzinājumā ar 2016. gada beigām nedaudz samazinājās, gada beigās sasniedzot 44.1%.

Samazinoties ieguldījumu plānu noguldījumiem kredītiestādēs kā arī ieguldījumiem Latvijas valsts un komercsabiedrību parāda vērtspapīros, Latvijā veikto ieguldījumu apmērs gada laikā samazinājās par ceturto daļu un decembra beigās sasniedza 710.4 miljonus eiro jeb 21.7% no kopējiem ieguldījumiem (t.sk. 377.2 miljoni eiro bija ieguldīti valsts emitētajos vai garantētajos vērtspapīros, 74.1 miljons eiro – komercsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros, 3.3 miljoni eiro – akcijās, 28.8 miljoni eiro – ieguldījumu fondos, 8.2 miljoni eiro – riska kapitāla tirgū un 218.4 miljoni eiro bija izvietoti kredītiestādēs). Savukārt no visiem ārvalstu ieguldījumiem 93% bija Eiropas Savienības dalībvalstu.

Līdz 2017. gada beigām valsts fondēto pensiju shēmas otrajam līmenim bija pievienojušies 1 278 1352   dalībnieki, t.sk. 65% bija pievienojušies obligātā kārtā3. Ar valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanas pārskatu kopsavilkumu par 2017. gadu iespējams iepazīties FKTK mājas lapas www.fktk.lv sadaļā “Statistika/ Pensiju fondi/”.

Turpmākai informācijai: Agnese Līcīte FKTK Komunikācijas daļas vecākā sabiedrisko attiecību speciāliste tālr.: + 371 67774808; mob.: 29467009 e-pasts: Agnese.Licite@fktk.lv 1 avots: Bloomberg 2Izmantota Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras apkopotā informācija par valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem un sadalījums ieguldījumu plānu veidos (aktīvie, konservatīvie un sabalansētie). 3 Visas personas, kas dzimušas pēc 1971. gada 1. jūlija un tiek reģistrētas valsts pensiju apdrošināšanai, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra reģistrē par shēmas dalībniekiem obligātā kārtā.