Publicēts: 04.09.2014.

Rīgā, 04.09.2014.
Informācija plašsaziņas līdzekļiem

Līdz vienotā uzraudzības mehānisma ieviešanai palikuši divi mēneši

Jau pēc diviem mēnešiem, š.g. 4. novembrī stāsies spēkā Eiropas banku vienotais uzraudzības mehānisms (VUM). Tas nozīme, ka lielāko eirozonas banku uzraudzības grožus pārņems Eiropas Centrālā banka (ECB), kas sadarbībā ar nacionālajiem uzraugiem rūpēsies par Eiropas banku sistēmas drošību un stabilitāti.

Latvijā ECB ciešā sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) uzraudzīs trīs pēc aktīviem lielākās bankas – AS “Swedbank”, AS “SEB banka” un AS “ABLV Bank”.

Skaidrojot plānoto uzraudzības pienākumu sadali, FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis uzsver: “Nacionālo uzraugu darbs pēc 4. novembra nesamazināsies, drīzāk otrādi – mūsu pienākumu loks paplašināsies, jo papildus kļūsim par ECB acīm un ausīm, apkopojot un iesniedzot uzraudzībai nepieciešamo informāciju, gatavojot lēmumu projektus, sniedzot atbalstu lēmumu piemērošanā u.c.”

Nodrošinot tiešo uzraudzību eirozonas lielākajās bankās, ECB sekos līdzi, vai kredītiestāžu stratēģija, procedūras un īstenotie pasākumi nodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, vai kredītiestādes pašu kapitāls ir atbilstošs tās darbībai piemītošo un varbūtējo risku segšanai. Attiecībā uz pārējām bankām šie uzdevumi paliks FKTK kompetencē. Tāpat FKTK sadarbosies ar ECB, sniedzot informāciju par būtiskiem uzraudzības lēmumiem arī par pārējām Latvijas kredītiestādēm.

FKTK kompetencē joprojām būs pārraudzīt kredītiestāžu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jautājumus, finanšu instrumentu tirgus likumu ievērošanu un citus banku darbības aspektus.

Tāpat nacionālās uzraudzības iestādes turpinās līdzšinējā kārtībā uzraudzīt parējos tirgus dalībnieku segmentus – krājaizdevu sabiedrības, apdrošinātājus, finanšu instrumentu tirgus dalībniekus, pensiju fondus, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes u.c.

Finansējums
Ar ECB uzraudzību saistītos izdevumus segs paši tirgus dalībnieki. ECB tiešajai uzraudzībai pakļautās trīs Latvijas bankas ir samērā nelielas citu eirozonas banku fonā. Pēc aptuvenām aplēsēm, šo banku gada maksa ECB veidos aptuveni 200 000 līdz 300 000 eiro gadā, kas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem. Savukārt pārējām Latvijas bankām VUM izmaksas veidos būtiski mazāku daļu – lielākajām bankām tie būs padsmit tūkstoši eiro gadā, bet mazākajām – ap 6 līdz 7 tūkstoši eiro gadā.

Banku finanšu “veselības” pārbaude
Pirms ECB sāks pildīt uzraudzības pienākumus 128 banku grupām, tiek veikta banku bilanču un noturības spēju padziļināta pārbaude – visaptverošais novērtējums, kurā iesaistīti arī katras valsts vietējie uzraugi un Eiropas Banku iestāde (EBA).

Visaptverošajā novērtējumā ir trīs posmi:
• riska novērtējums uzraudzības nolūkos, lai kvalitatīvi un kvantitatīvi pārbaudītu galvenos riskus, t.sk., likviditāti, aizņēmumu apjomu un finansējumu;
• aktīvu kvalitātes pārbaude, lai uzlabotu banku riska darījumu caurredzamību, veicot banku aktīvu kvalitātes pārbaudi, t.sk., aktīvu un nodrošinājuma novērtējuma atbilstību un saistītos noteikumus;
• stresa tests, lai pārbaudītu banku bilanču elastību stresa scenāriju apstākļos.

ECB visaptverošais novērtējums atšķiras no iepriekš veiktajiem ES mēroga stresa testiem, jo ietver pamatīgu aktīvu kvalitātes pārbaudi, turklāt tā ietvaros tiek nodrošināta aktīvu kvalitātes pārbaudes un stresa testa rezultātu sasaiste.

Visaptverošā novērtējuma rezultātus ECB plāno publiskot oktobra otrajā pusē un tas veicinās banku bilanču lielāku caurredzamību, nodrošinot labāku pieejamību informācijai par banku stāvokli, veicinot uzticību finanšu sektoram.

Skats no banku puses

Māris Mančinskis, AS „Swedbank” vadītājs Latvijā: „Latvijas banku tirgus pēc 2009.gada krīzes jau sekmīgi izgāja cauri bilanču, kapitāla un efektivitātes stiprināšanas vingrinājumiem. Savukārt, šī iniciatīva jau Eiropas līmenī sakārto nozari un skaidri apliecina – bankas ir stingri regulētas iestādes ar augstām prasībām finanšu veselībai un caurspīdīgu rādītāju atspoguļošanu. Banku klientiem tas nozīmē drošību, kas mūsdienās ir arvien aktuālāka. Laikā, kad klientus uzrunā dažādi „nebanku” risinājumi, kuri visbiežāk tiek uzraudzīti visai vāji, šāda stingra regulācija ir pievienotā vērtība bankām. Bankas mūsdienās daudzos gadījumos ir moderna servisa pirmās ieviesējas, taču pēc savas būtības tās joprojām ir un turpinās būt konservatīvs bizness, jo ir atbildīgas par tām uzticētajiem noguldījumiem.”

Ainārs Ozols, AS „SEB banka” valdes priekšsēdētājs: „SEB bankas stratēģija vienmēr bijusi balstīta uz atbildīga un caurredzama biznesa modeļa veidošanu, kura centrā ir ilgtermiņa attiecības ar mūsu klientiem. Tādēļ faktu, ka pēc diviem mēnešiem tam cik atbildīgi un pārdomāti strādā SEB banka un citas Latvijas lielākās bankas, sekos līdzi ne vien Latvijas finanšu sektora uzraugs, bet arī ECB, saskatām gan kā ieguvumu mūsu konkurētspējai, gan iespēju stiprināt abpusējo uzticību starp banku un klientiem. SEB banka ir paveikusi visus nepieciešamos mājas darbus un esam gatavi uzsākt ciešu sadarbību ar ECB.”

Ernests Bernis, AS „ABLV Bank” izpilddirektors: „Esam pārliecināti, ka ECB Vienotās uzraudzības ieviešana sniegs papildu drošības sajūtu mums un mūsu klientiem, un veicinās bankas tālāko attīstību. Esam gandarīti, ka ABLV Bank kā vienīgā privātā banka no Baltijas līdz ar mūsu meitas banku Luksemburgā tiks uzraudzīta vienotā mehānismā ar lielākajām un pazīstamākajām Eiropas bankām. Tas ir rezultāts mūsu mērķtiecīgam darbam 20 gadu garumā un apliecinājums pareizi izvēlētai attīstības stratēģijai.”

Turpmākai informācijai:
Marija Makareviča
Finanšu un kapitāla tirgus komisijas
Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste
tālr.:67774808; e-pasts: marija.makarevica@fktk.lv