Latvijas maksājumu bilance 2004. gada 1. ceturksnī

Rīgā 2004. gada 30. jūnijā

(Preses paziņojums Adobe PDF versijā)

Maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 2004. gada 1. ceturksnī bija 152.2 milj. latu jeb 9.5% no iekšzemes kopprodukta, kas aprēķināts saskaņā ar Eurostat metodoloģiju (2003. gada 1. ceturksnī - 71.3 milj. latu jeb 5.0%). Tekošā konta negatīvā saldo kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noteica preču negatīvā saldo pieaugums. Preču eksports palielinājās par 19.2%, bet preču imports - par 23.8%. Importa straujo kāpumu ietekmēja joprojām augstais iekšzemes pieprasījums un strauji augošais eksports, kā arī uzņēmēju veiktā lielāku uzkrājumu izveide pirms 1. maija, kad bija paredzams ievedmuitas tarifu un nodokļu paaugstinājums vairākās preču grupās.

Lai gan tautsaimniecības attīstība Eiropā vēl arvien bija mērena, Latvijas eksports uz Eiropas Savienības valstīm 1. ceturksnī pieauga par 20.1% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu. Eksporta kāpums uz NVS valstīm bija neliels, bet strauji eksports palielinājās uz pārējām valstīm (galvenokārt Igauniju, Lietuvu un ASV).

Līdzīgi kā iepriekšējā gadā importā lielāko pieaugumu sasniedza kapitālpreces un starppatēriņa preces. Importā nozīmīgākās preces bija mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas, transportlīdzekļi, ķīmiskās rūpniecības produkcija, minerālie produkti un metāli un to izstrādājumi. Visvairāk auga no Vācijas, Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas sūtīto preču imports.

Pakalpojumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī, pasliktinoties pārvadājumu pakalpojumu saldo un uzlabojoties braucienu pakalpojumu saldo, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu saruka par 12.2 milj. latu. Samazinājās sniegto jūras transporta kravu pārvadājumu pakalpojumu ieņēmumu apjoms, jo pasaules tirgos kritās ilgāk ekspluatētu tankkuģu frakts likmes. Savukārt, pieaugot nerezidentu tēriņiem Latvijā, braucienu pakalpojumu negatīvais saldo saruka par 4.9 milj. latu.

Ienākumu saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, galvenokārt augot nerezidentu Latvijā gūtajiem tiešo investīciju ienākumiem, pasliktinājās par 18.2 milj. latu un kļuva negatīvs. Gandrīz visi nerezidentu gūtie tiešo investīciju līdzdalības ienākumi tika reinvestēti.

Kārtējo pārvedumu pozitīvais saldo, galvenokārt pieaugot citu sektoru (t.sk. privātpersonu) saņemto pārvedumu apjomam, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 21.5 milj. latu.

Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 166.5 milj. latu. Finanšu resursi galvenokārt ieplūda ārvalstu tiešo investīciju veidā, kā arī bankām saņemot aizņēmumus (termiņnoguldījumus) un samazinot ieguldījumus parāda vērtspapīros (portfeļieguldījumu aktīvos).

Tiešo investīciju pozitīvais saldo bija 58.2 milj. latu un sedza 38.2% tekošā konta negatīvā saldo. Latvijā veikto ārvalstu tiešo investīciju apjoms sasniedza 74.1 milj. latu. Lielāko veikto ieguldījumu daļu veidoja investoru reinvestētā peļņa un no ārvalstu investoriem saņemtie aizņēmumi (tirdzniecības kredīti).

Sarūkot portfeļieguldījumu aktīviem (banku ieguldījumiem obligācijās un parādzīmēs) ārvalstīs un pieaugot nerezidentu ieguldījumiem rezidentu emitētajos līdzdalības vērtspapīros, portfeļieguldījumu saldo bija pozitīvs (45.6 milj. latu).

Citu ieguldījumu pozitīvais saldo bija 44.6 milj. latu. Bankas no nerezidentiem saņēma 69.1 milj. latu. Bankas veica aizņēmumus (piesaistīja termiņnoguldījumus) 48.7 milj. latu apjomā, kā arī piesaistīja pieprasījuma noguldījumus un nedaudz lielākā apjomā izvietoja pieprasījuma noguldījumus ārvalstīs. Bankas arī samazināja aizdevumu apjomu nerezidentiem. Uzņēmumu (citu sektoru) citu ieguldījumu saldo bija negatīvs (22.9 milj. latu). Uzņēmumi palielināja nerezidentiem izsniegto tirdzniecības kredītu apjomu un samazināja noguldījumu un aizdevumu apjomu ārvalstīs.

Rezerves aktīvi 1. ceturksnī samazinājās par 19.2 milj. latu. Latvijas Banka izpildīja valūtas mijmaiņas darījumu saistības pret bankām un atmaksāja no tām iepriekš saņemto ārvalstu valūtu. Martā, banku kotētajam ASV dolāra un eiro kursam attiecībā pret latu tuvojoties Latvijas Bankas intervenču koridora apakšējai robežai, Latvijas Banka veica arī intervences, valūtas tirgū no bankām pērkot ārvalstu valūtu.

2004. gada 1. ceturkšņa maksājumu bilances vērtējums

Latvijas maksājumu bilance 2004. gada 1. ceturksnī bija negatīva un tiešās ārvalstu investīcijas un cits ilgtermiņa kapitāls pilnībā nesedza tekošā konta deficītu. Strauji palielinoties iekšzemes pieprasījumam un tādējādi arī preču importam, maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo 1. ceturksnī palielinājās. Īpaši jāatzīmē importa kāpums aprīlī, kad viens no šāda importa pieauguma iemesliem bija arī uzņēmēju veiktā lielāku uzkrājumu izveide pirms Latvijas pievienošanās Eiropas Savienībai, kad bija paredzams ievedmuitas tarifu un nodokļu paaugstinājums vairākās preču grupās.

Lai gan tekošā konta deficītam ir objektīvs iemesls - Latvijas tautsaimniecības modernizācijai nepieciešams liels finanšu resursu apjoms, kas veicina arī kapitāla preču importu -, jāatzīst, ka daļēji to ietekmē arī straujā iekšzemes patēriņa attīstība. Augošais tekošā konta deficīts, kas finansēts ar ārvalstu uzkrājumiem, padara Latvijas tautsaimniecību arvien atkarīgāku no ārējā vērtējuma - investoru skatījuma uz Latvijas makroekonomiskajiem riskiem. Tāpēc svarīgi turpināt samazināt valsts budžeta deficītu un joprojām nodrošināt augstus banku kredītu izsniegšanas standartus, ierobežojot privātā patēriņa kāpumu.

Kā jau tika prognozēts, tekošā konta deficīts 2004. gadā varētu tuvoties 10% no IKP. 1. ceturkšņa dati neliek šo prognozi mainīt, jo vairākām preču grupām (piemēram, automobiļiem un degvielai) importa pieaugums saistāms ar paaugstinātu pieprasījumu, gaidot Latvijas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet gada laikā tam būtu jāizlīdzinās. Turklāt 2004. gadā tekošā konta deficītu ietekmēs arī plānotie investīciju projekti (piemēram, vairāku uzņēmumu rekonstrukcija), kā arī saistībā ar Eiropas Savienības strukturālajiem fondiem īstenotie projekti.

LATVIJAS MAKSĀJUMU BILANCE
(tūkst. latu)

¹Sākot ar 2004. gadu, Latvijā veikto tiešo investīciju pašu kapitāla dati tiek atspoguļoti pēc iespējas tuvāk tirgus cenām. Novērtējot biržā kotēto uzņēmumu vērtību, tiek izmantoti Rīgas Fondu biržas dati, bet biržā nekotēto uzņēmumu vērtību iegūst, izmantojot Eiropas Centrālās bankas rekomendēto pašu kapitāla metodi (pašu kapitāls bilances vērtībā).