Publicēts: 01.01.2013.

Jūnijā valsts pamatbudžeta izdevumi bija vislielākie salīdzinājumā ar citiem šā gada mēnešiem un gandrīz sasniedza pagājušā gada decembra augsto līmeni, tomēr 1997. gada pirmajos sešos mēnešos pamatbudžeta bilance bija pozitīva. Gada inflācijas līmenis bija zemākais kopš ekonomisko reformu sākuma. Turpināja samazināties valdības vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes. Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes nemainījās, bet no iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes nedaudz pieauga. Latvijas Bankas noteiktā refinansēšanas likme jūnijā nemainījās. Naudas piedāvājums palielinājās, paātrinoties no uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto pieprasījuma noguldījumu apjoma pieauguma tempam. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu uzlabojās rūpniecību, transportu un ostu darbību raksturojošie rādītāji.

Jūnijā par 25.4 milj. latu jeb 6.1% palielinājās iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās. Latos veikto noguldījumu apjoms palielinājās par 3.9%, un atšķirībā no iepriekšējā mēneša par 8.2% pieauga arī ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms. Skaidrās naudas pieprasījums būtiski nemainījās, tādēļ tās daudzums apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) pieauga nedaudz - par 7.2 milj. latu jeb 2.6%. Plašās naudas M2X apjoms, augot visiem tās komponentiem, palielinājās par 32.7 milj. latu un mēneša beigās sasniedza 724.8 milj. latu.

Bankām aktīvāk izsniedzot ilgtermiņa kredītus, iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 7.1% un jūnija beigās bija 259.5 milj. latu. Latos izsniegto kredītu apjoma pieaugums bija ievērojami lielāks nekā ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apjoma kāpums (attiecīgi 14.8% un 2.6%). Privātajam sektoram izsniegto banku kredītu apjoms palielinājās par 11.4 milj. latu. Valdības neto aizņēmums no banku sistēmas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi nedaudz palielinājās un jūnija beigās bija 135.8 milj. latu.

Banku piesaistītie noguldījumi un izsniegtie kredīti
(milj. latu)

  Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi
  Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

Bankām turpinot piesaistīt nerezidentu noguldījumus, joprojām liela daļa piesaistīto līdzekļu tika izvietota ārpus Latvijas, un banku sektora tīrie ārējie aktīvi jūnijā palielinājās par 21.4 milj. latu, t.sk. kredīti privātuzņēmumiem - par 13.4 milj. latu jeb 24.6%, bet ieguldījumi ārvalstu (galvenokārt NVS valstu) centrālo valdību un pašvaldību vērtspapīros - par 16.9 milj. latu jeb 15.7%.

Iekšzemes starpbanku tirgus darījumos jūnijā tāpat kā maijā piedalījās 25 bankas. Iekšzemes tirgus darījumu apjoms (191.0 milj. latu) nedaudz samazinājās (par 2.4%). Latos izsniegto kredītu apjoms jūnijā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās par 3.5%, bet OECD valstu valūtās izsniegto kredītu apjoms nedaudz pieauga. Ārvalstu kredītiestādēm izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 3.6% un mēneša beigās bija 1 084.1 milj. latu.

Latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme starpbanku tirgū jūnijā bija 2.9% (t.sk. dominējošās sastāvdaļas - uz 1 dienu izsniegto kredītu - 2.8%).

Samazinoties valdības noguldījumu apjomam centrālajā bankā, pieauga neto kredīts valdībai, kas bija viens no naudas bāzes pieauguma (par 5.5%) iemesliem. Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi jūnijā pieauga par 2.4 milj. latu, sasniedzot 397.3 milj. latu. Ārvalstu valūtas neto iepirkums jūnijā bija tikai 0.3 milj. latu. Naudas bāzes pieaugumu ietekmēja arī sezonāli faktori, jo jūnijā palielinājās izmaksas uzņēmumu un iestāžu darbiniekiem sakarā ar atvaļinājumiem un prēmijām par pusgada saimnieciskās darbības rezultātiem.

Jūnijā lata kurss pret ASV dolāru bija relatīvi nemainīgs (ASV dolāra vērtība attiecībā pret latu samazinājās par 0.2%). Jau kopš aprīļa beigām ASV dolāra kurss starpbanku tirgū ir tuvs Latvijas Bankas noteiktajam ASV dolāra pirkšanas kursam. Jūnijā turpināja samazināties Francijas franka un Vācijas markas kurss pret latu (attiecīgi par 1.4% un 1.8%), sasniedzot zemo līmeni, kāds bija 1994. gada februārī. Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss pret latu pārskata periodā pieauga attiecīgi par 1.8% un 1.7%.

Banku veikto ārvalstu valūtas pirkšanas darījumu apjoms jūnijā sasniedza 2 029.4 milj. latu, bet pārdošanas darījumu apjoms - 1 991.5 milj. latu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi darījumu kopapjoms pieauga par 5.5% un tuvojās februāra līmenim, kad bija vērojama lielākā aktivitāte valūtas tirgū pēdējo gadu laikā. Darījumi ar nerezidentiem pieauga līdz 82.2% no kopējā darījumu apjoma, bet darījumi ar privātpersonām samazinājās līdz 4.1% no kopējā apjoma. Darījumu apjoms ar privātpersonām samazinājās arī absolūtos skaitļos.

Jūnijā notika tikai 1, 3 un 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles. Kopējais valdības vērtspapīru piedāvājums jūnijā bija apmēram divas reizes mazāks nekā maijā, un to pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās no 2.4 maijā līdz 2.6 jūnijā. Apgrozībā esošais valdības vērtspapīru apjoms samazinājās no 150.9 milj. latu līdz 143.2 milj. latu. Mēneša beigās 12 mēnešu parādzīmes veidoja 54.2%, 6 mēnešu parādzīmes - 22.9%, 2 gadu obligācijas - 11.9% no apgrozībā esošo valdības vērtspapīru kopapjoma.

Saglabājoties augstam pieprasījumam pēc valdības vērtspapīriem, samazinājās visu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes un perioda beigās bija 1 mēneša parādzīmēm 3.4%, 3 mēnešu - 3.8% un 6 mēnešu - 4.7%. Tā kā Latvijā parādzīmes joprojām ir viens no likvīdākajiem ieguldījumiem latos un bankām ir virsrezerves, tad likmju samazināšanās neradīja pieprasījuma samazināšanos.

Latvijas Bankā reģistrēto vērtspapīru otrreizējā tirgus darījumu apjoms salīdzinājumā ar maiju samazinājās par 7.3%, jo, Finansu ministrijai samazinot piedāvājumu, bankas nevēlējās pārdot to īpašumā esošās parādzīmes.

Jūnijā salīdzinājumā ar maiju ievērojami (par 16.5%) pieauga valsts pamatbudžeta izdevumi, par 5.9 milj. latu pārsniedzot ieņēmumus. Izdevumu palielināšanos galvenokārt izraisīja valsts dotāciju pieaugums citiem (pārsvarā - pašvaldību) budžetiem vairāk nekā divas reizes. Bez tam par 10.9% palielinājās izdevumi darba samaksai. Ieņēmumu apjoms kritās par 26.5%, kas izskaidrojams ar valsts pamatbudžeta nodokļu ieņēmumu samazināšanos sakarā ar pievienotās vērtības nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa maksājumu apjoma krišanos sezonālu faktoru iespaidā.

Patēriņa cenu indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0.2%, kas ir mazākais cenu pieauguma temps mēnesī šī gada laikā. Gada inflācijas līmenis samazinājās, un jūnijā gada inflācija bija 7.5% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 17.6%).

Visvairāk pieauga dzīvokļa īres un uzturēšanas izdevumi (par 0.5%); to galvenokārt izraisīja ūdensapgādes tarifu pieaugums dažās pilsētās.

Ražotāju cenu indekss jūnijā salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0.1% (salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 4.1%).

Jūnijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 2.4% un bija Ls 132.96. Darba samaksas kāpums turpina apsteigt patēriņa cenu pieaugumu, tādēļ strādājošo pirktspēja jūnijā palielinājās par 2.2%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 9.3%. Bezdarba līmenis jūnijā sezonālu faktoru ietekmē samazinājās līdz 7.6%.

Jau ilgāku laiku vērojamas pozitīvas attīstības tendences reālajā sektorā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 5.2%, t.sk. apstrādājošā rūpniecībā - par 4.7%. Gaļas ražošana pieauga par 2.3%, bet piena un olu ražošana samazinājās attiecīgi par 2.5% un 0.2%. Pieaugot tranzītpārvadājumiem, ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms pārsniedza iepriekšējā gada jūnija līmeni par 10.6%. Šajā laika periodā jūras transportā un dzelzceļa transportā ievērojami pieauga kravu pārvadājumu apjoms (attiecīgi par 21.1% un 18.9%), palielinājās arī kravu apgrozība (par 1.9% un 10.6%).


Makroekonomiskie rādītāji

     1997
V VI
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) 7.7 5.2
Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas)   
Mēneša (%) 0.6 0.2
Gada (%) 9.1 7.5
Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās 96 203 95 295
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) 7.7 7.6
Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) 32.4 26.5
Ārējā tirdzniecība (milj. latu)   
Eksports 80.3 *
Imports 123.6 *
Bilance -43.3 *

* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.


Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

   1997
V VI
Banku sistēma   
M2X 692.1 724.8
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) 279.2 286.4
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi 412.9 438.3
Pieprasījuma noguldījumi 336.1 358.2
Termiņnoguldījumi 76.9 80.2
M2D 475.6 490.5
Tīrie ārējie aktīvi 524.5 548.1
Tīrie iekšējie aktīvi 167.6 176.7
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām 242.4 259.5
Īstermiņa kredīti 112.5 112.4
Ilgtermiņa kredīti 129.9 147.1
Kredīti valdībai (neto) 133.2 135.8
Latvijas Banka   
M0 351.7 370.9
Skaidrā nauda apgrozībā 296.3 310.0
Noguldījumi Latvijas Bankā latos 52.3 57.8
Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā 3.1 3.1
Tīrie ārējie aktīvi 395.1 397.2
Tīrie iekšējie aktīvi -43.4 -26.3
Kredīti 29.7 48.1
Bankām 16.0 6.3
Valdībai (neto) 13.7 41.8
Pārējie aktīvi (neto) -73.1 -74.4
Ārējās rezerves* 744.86 744.71
Zelts 76.04 76.18
Speciālās aizņēmuma tiesības 1.76 0.22
Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā 0.01 0.01
Ārvalstu konvertējamās valūtas 667.05 668.30


Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

   1997
V VI
Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes   
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme 4.0 2.9
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes   
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) 12.8 13.9
Īstermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās) 16.3 14.2
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) 12.0 12.2
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti OECD valstu valūtās) 12.6 12.4
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes    
Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) 1.3 1.6
Pieprasījuma noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās) 1.2 1.1
Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) 5.7 5.1
Īstermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās) 5.1 4.9
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) 7.7 7.9
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti OECD valstu valūtās) 5.9 6.5
Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) 4.0 4.0
Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās)   
Ls pret USD 0.5750 0.5740
Ls pret DEM 0.3380 0.3320
Ls pret GBP 0.9400 0.9560
Ls pret FRF 0.0999 0.0985
Ls pret 100 JPY 0.4950 0.5040



Patēriņa cenu gada inflācija, kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes
(%)

  Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme
  Patēriņa cenu gada inflācija (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu)
  Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu latos veikto termiņnoguldījumu vidējā svērtā procentu likme


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

  

1997

   V VI
Banku rezerves 71.7 83.6
Nacionālā valūta banku kasēs 17.1 23.6
Korespondentkonti Latvijas Bankā 54.6 60.1
Ārzemju aktīvi 642.3 723.1
Ārvalstu valūta banku kasēs 29.5 30.7
Prasības pret ārvalstu bankām 342.4 365.4
Prasības pret ārvalstu nebankām 270.4 326.9
Prasības pret centrālo valdību (neto) 141.3 118.6
Prasības pret pašvaldībām (neto) -21.8 -24.5
Prasības pret valsts uzņēmumiem 17.0 20.1
Prasības pret privātuzņēmumiem 213.3 228.1
Prasības pret privātpersonām 24.5 24.9
Neklasificētie aktīvi 143.9 140.7
Fiksētie aktīvi 71.4 73.5
Nauda ceļā 4.6 3.4
Pārējie aktīvi 40.2 33.8
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm 27.7 30.1
AKTĪVI PAVISAM 1 232.3 1 314.5
Pieprasījuma noguldījumi 161.5 166.4
Valsts uzņēmumu 33.4 24.8
Privātuzņēmumu 79.0 91.9
Privātpersonu 49.2 49.7
Termiņa un krājnoguldījumi 34.9 37.6
Valsts uzņēmumu 1.8 2.7
Privātuzņēmumu 6.5 8.3
Privātpersonu 26.6 26.6
Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā 216.6 234.3
Valsts uzņēmumu 42.8 45.0
Privātuzņēmumu 103.3 116.1
Privātpersonu 70.4 73.2
Tranzīta fondi 23.3 23.2
Ārzemju pasīvi 512.9 572.2
Saistības pret ārvalstu bankām 72.0 66.6
Saistības pret ārvalstu nebankām 440.9 505.6
Saistības pret Latvijas Banku 13.0 3.3
Kapitāls 180.5 180.7
Neklasificētie pasīvi 89.7 96.8
Nauda ceļā 40.8 41.1
Pārējie pasīvi 24.3 28.8
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm 24.6 26.9
PASĪVI PAVISAM 1 232.3 1 314.5

 


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.