Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Janvārī banku sektora darbības rādītāju sezonālais kritums bija mazāks nekā iepriekšējo gadu atbilstošajā periodā novērotais‚ lai gan turpinājās Krievijas krīzes negatīvais iespaids uz tautsaimniecības attīstību. Pieprasījums pēc ārvalstu valūtas bija zems‚ un Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu apjoms gandrīz nemainījās. Pēc sešus mēnešus ilgušā kredītiestāžu tīro ārējo aktīvu krituma to apjoms palielinājās (par 22.6 milj. latu). Turpinājās tautsaimniecības attīstību sekmējošs ilgtermiņa kredītu atlikuma kāpums. Lai gan paaugstinājās nebankām izsniegto kredītu procentu likmes‚ bankas jau sāka samazināt latos piesaistīto noguldījumu procentu likmes. Par tuvākajā nākotnē gaidāmo kredītu procentu likmju kritumu liecināja starpbanku tirgus procentu likmju samazināšanās. Starpbanku tirgus aktivitāte bija visai zema‚ tāpēc saglabājās pieprasījums pēc Latvijas Bankas kredītiem. Centrālās bankas izsniegto kredītu ietekmi līdzsvaroja banku veiktā termiņnoguldījumu piesaiste. Būtiski auga pieprasījums valdības vērtspapīru sākotnējā tirgus izsolēs‚ liecinot par banku sektora likviditātes uzlabošanos (gan pieprasījums‚ gan pārdoto vērtspapīru apjoms valdības vērtspapīru izsolēs janvārī bija 1.5 reizes lielāks nekā decembrī). Krievijas krīzes negatīvā ietekme turpināja izpausties bezdarba līmeņa pieaugumā. Gada inflācija pazeminājās. Valsts pamatbudžeta ieņēmumi pārsniedza izdevumus par 8.7 milj. latu‚ bet valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais pārpalikums sasniedza 6.7 milj. latu.

Janvārī iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums samazinājās par 12.2 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 10.7%) un bija 570.7 milj. latu. Kritumu noteica gan pieprasījuma noguldījumu‚ gan termiņnoguldījumu apjoma samazināšanās (attiecīgi par 2.8% un 0.5%). Samazinājās gan latos‚ gan ārvalstu valūtā piesaistīto noguldījumu atlikumi (attiecīgi par 1.7% un 2.5%). Atšķirībā no iepriekšējo gadu janvārī vērotās skaidrās naudas pieprasījuma samazināšanās 1999. gada janvārī skaidrās naudas apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs pieauga par 0.3%‚ mēneša beigās sasniedzot 341.1 milj. latu. Tādēļ plašā nauda M2X un iekšzemes naudas piedāvājums M2D samazinājās tikai attiecīgi par 1.2% un 0.7%.

Banku sektora izsniegto kredītu kopapjoms būtiski nemainījās. Veidojoties valsts budžeta pārpalikumam un palielinoties valdības noguldījumiem banku sistēmā‚ neto kredīts valdībai samazinājās (par 8.4 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 6.2 milj. latu (t.sk. ilgtermiņa kredītu - par 14.0 milj. latu) un sasniedza 575.3 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar decembri palielinājās tikai par 0.1%‚ bet ārvalstu valūtā izsniegto - par 1.9%.

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

Izsniegti latos
Izsniegti ārvalstu valūtā

Lai gan naudas tirgus procentu likmes turpināja samazināties‚ banku izsniegto kredītu procentu likmes nedaudz pieauga. Uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa un ilgtermiņa kredītu un OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme palielinājās (attiecīgi līdz 17.3%‚ 16.4% un 11.4%). Ilgtermiņa noguldījumu un OECD valstu valūtās piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme nemainījās‚ bet latos piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme samazinājās (līdz 5.7%).

Sakarā ar banku sektora likviditātes uzlabošanos saruka gan latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme (līdz 5.6%; decembrī - 7.0%)‚ gan arī starpbanku tirgū veikto darījumu apjoms (par 9.8%; līdz 183.3 milj. latu). Brīvie ārvalstu valūtas resursi tika izmantoti‚ izsniedzot kredītus galvenokārt ārvalstu bankām (pieaugums janvārī par 4.1% - līdz 1.8 mljrd. latu). Par 11.0% samazinājās Latvijas Bankas izsniegto kredītu atlikums un par 54.0% - izsniegto kredītu apjoms; samazinājās arī to vidējās svērtās procentu likmes. Janvārī izsniegto repo kredītu apjoms bija 39.1 milj. latu (vidējā svērtā procentu likme - 6.9%). Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms bija par 45.5% mazāks nekā decembrī - 12.6 milj. latu‚ t.sk. 1.0 milj. latu ar 7 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.8%)‚ 3.3 milj. latu ar 28 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.9%) un 8.3 milj. latu ar 91 dienas termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 7.5%). Izsniegto pieprasījuma lombarda kredītu apjoms bija tikai 0.2 milj. latu (vidējā svērtā procentu likme - 7.0%). Latvijas Banka turpināja termiņnoguldījumu pieņemšanu no bankām (janvārī - 44.6 milj. latu ar 7 un 15 dienu termiņu).

Janvārī situācija pasaules valūtas tirgū bija visai stabila‚ ko noteica gan labie ASV tautsaimniecības attīstības rādītāji 1998. gada 4. ceturksnī‚ gan Japānas valdības banku sektora nostiprināšanai veiktie pasākumi. Tādēļ arī attiecībā pret latu ASV dolāra un Japānas jenas kurss palielinājās (attiecīgi par 0.9% un 0.6%)‚ bet Vācijas markas‚ Lielbritānijas sterliņu mārciņas un Francijas franka kurss samazinājās (attiecīgi par 1.2%‚ 0.8% un 0.8%). Eiropas vienotās valūtas eiro kurss attiecībā pret latu (sākotnēji - 1 EUR = Ls 0.669) janvārī samazinājās par 1.8%. Emitētās nacionālās valūtas segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem janvāra beigās sasniedza 107.8%.

12 mēnešu parādzīmju emisija‚ kā arī augošais banku rīcībā esošo naudas resursu apjoms noteica valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru pieprasījuma (27.2 milj. latu; decembrī - 17.8 milj. latu) un pārdotā apjoma (16.6 milj. latu; decembrī - 11.1 milj. latu) kāpumu. Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība sasniedza 1.02 (decembrī - 0.58). Janvārī notika divas 12 mēnešu‚ divas 6 mēnešu un četras 3 mēnešu parādzīmju izsoles. Vidējā svērtā diskonta likme 3 mēnešu parādzīmēm nemainījās (7.5%)‚ bet 6 mēnešu un 12 mēnešu parādzīmēm palielinājās‚ sasniedzot attiecīgi 8.5% un 10.6%. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms janvārī palielinājās par 9.5% un mēneša beigās bija 139.1 milj. latu (48.9% no tiem bija 2 gadu obligācijas un 42.9% - 12 mēnešu parādzīmes).

Patēriņa cenu indekss (PCI) salīdzinājumā ar decembri palielinājās par 1.2%‚ bet gada inflācija samazinājās līdz viszemākajam līmenim kopš Latvijas neatkarības atgūšanas - 2.6% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 6.3%). PCI pieaugumu galvenokārt noteica dārzeņu un augļu cenu kāpums (attiecīgi par 19.5% un 10.9%)‚ kā arī atsevišķu pakalpojumu tarifu pieaugums (maksa par ūdens apgādi‚ kanalizāciju un sanitāro apkopi pieauga par 5.3%‚ pasta pakalpojumu tarifi - par 50.0%). To ietekmēja arī degvielas cenu kāpums (par 6.7%) sakarā ar akcīzes nodokļa likmes palielināšanu dīzeļdegvielai un benzīnam. Akcīzes nodokļa likme tika palielināta arī alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai‚ izraisot to cenu kāpumu attiecīgi par 1.3% un 1.7%. Janvārī pakalpojumu cenas palielinājās par 0.6%‚ bet preču - par 1.3%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar decembri samazinājās par 0.6%.

Centrālā statistikas pārvalde ar 1999. gada janvāri mainījusi PCI svaru struktūru. Tajā samazinājies uztura‚ bet palielinājies dzīvokļa īres un uzturēšanas‚ mājsaimniecības aprūpes‚ sakaru‚ kā arī atpūtas un kultūras izdevumu īpatsvars.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar decembri sezonālu faktoru ietekmē strauji samazinājās (par 21.1%) un bija Ls 139.84. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 10.9% un strādājošo pirktspēja pieauga par 8.1%.

Bezdarba līmenis janvāra beigās sasniedza 9.4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (decembra beigās - 9.2%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (28.3% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita)‚ bet zemākais - Rīgā (5.1%).

Pieaugot naftas tranzītpārvadājumu apjomam‚ kopējais Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri palielinājās par 7.1%. Sevišķi strauji auga Ventspils ostā saņemto un no tās nosūtīto kravu apjoms (par 13.1%). To noteica pa cauruļvadiem transportēto naftas produktu apjoma pieaugums (par 27.6%). Kravu pārvadājumi dzelzceļa transportā atpalika no iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmeņa par 11.0%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās olu‚ gaļas un piena ražošana (attiecīgi par 3.4%‚ 2.4% un 0.6%).

 

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

1 Dati precizēti.
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi bankās

Noguldīti latos
Noguldīti ārvalstu valūtā

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lappā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 1999

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.