Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Februārī galvenie monetārie rādītāji pēc sezonālā samazinājuma janvārī pieauga. Palielinoties banku piesaistīto noguldījumu apjomam, turpinājās arī tautsaimniecības attīstību veicinošs kredītu apjoma pieaugums. Nedaudz samazinājās nebankām latos izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu procentu likmes. Starpbanku tirgus procentu likmes turpināja samazināties, bet darījumu apjoms pieauga. Būtiski auga pieprasījumams valdības vērtspapīru sākotnējā tirgus izsolēs, tādēļ pirmo reizi kopš 1998. gada augusta pazeminājās vairāku termiņu valdības parādzīmju diskonta likmes. Gada inflācija būtiski nemainījās. Valsts pamatbudžeta fiskālais pārpalikums nedaudz samazinājās (līdz 5.1 milj. latu). Turpināja pieaugt bezdarba līmenis.

Februārī iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms palielinājās par 19.4 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 14.3%) un bija 590.1 milj. latu. Kāpumu noteica pieprasījuma noguldījumu pieaugums (par 6.5%). Palielinājās ārvalstu valūtā, bet samazinājās latos piesaistīto noguldījumu atlikums (attiecīgi par 9.3% un 1.5%). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs pieauga par 2.6% un mēneša beigās sasniedza 350.0 milj. latu. Tādēļ palielinājās plašā nauda M2X un iekšzemes naudas piedāvājums M2D (attiecīgi par 3.1% un 0.6%).

Turpināja augt arī banku sektora izsniegto kredītu kopapjoms. Samazinoties valdības noguldījumiem banku sistēmā, neto kredīts valdībai pieauga (par 11.7 milj. latu). Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 6.0 milj. latu (t.sk. ilgtermiņa kredītu - par 7.3 milj. latu) un sasniedza 581.3 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar janvāra beigām palielinājās par 0.7%, bet ārvalstu valūtā izsniegto - par 1.3%.

Samazinoties naudas un vērtspapīru tirgus procentu likmēm, samazinājās arī latos izsniegto kredītu procentu likmes. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa un ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās (attiecīgi līdz 17.0% un 13.8%). Samazinājās arī latos piesaistīto īstermiņa noguldījumu vidējā svērtā procentu likme (līdz 5.3%). OECD valstu valūtās piesaistīto noguldījumu procentu likmes bija stabilas.

Naudas tirgus procentu likmes
(%)

Naudas tirgus procentu likmes

Latvijas Bankas refinansēšanas likme
Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju repo izsoļu vidējā svērtā procentu likme
Izsolēs pārdoto Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā procentu likme
Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme

 

Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka līdz 5.3% (janvārī - 5.6%), starpbanku tirgū veikto darījumu apjoms palielinājās par 10.3% (līdz 202.2 milj. latu). Brīvie ārvalstu valūtas resursi tika izmantoti, izsniedzot kredītus arī ārvalstu bankām (pieaugums februārī par 10.3% - līdz 2.0 mljrd. latu). Vairākas bankas aktīvi izmantoja Latvijas Bankas piedāvātās refinansēšanas iespējas, tomēr izsniegto repo un lombarda kredītu apjoms saruka par 2.0%, samazinājās arī repo kredītu procentu likmes. Februārī izsniegto repo kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 6.0%. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms bija par 6.3% lielāks nekā janvārī - 13.4 milj. latu, t.sk. 2.0 milj. latu ar 7 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 5.6%), 2.8 milj. latu ar 28 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.1%) un 8.6 milj. latu ar 91 dienas termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.7%). Lai līdzsvarotu naudas piedāvājuma apjomu, Latvijas Banka no bankām piesaistīja 7 un 15 dienu termiņnoguldījumus (24.7 milj. latu). Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem februāra beigās bija 103.8%.

Februārī pasaules valūtas tirgū būtiski nostiprinājās ASV dolāra vērtība - gan attiecībā pret Rietumeiropas valstu valūtām, gan pret Japānas jenu. To noteica naftas cenu kāpums pasaules tirgos, kā arī atšķirīgie tautsaimniecības attīstības tempi ASV un Eiropā, sevišķi Vācijā. ASV 1998. gada 4. ceturksnī iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieaugums bija 5.6%, bet Vācijā šajā pašā laikā IKP samazinājās par 1.5%. Eiro vērtības kritumu veicināja tirgus dalībnieku prognozes par gaidāmo procentu likmju pazemināšanos eirozonā. Tomēr, kad Eiropas Centrālā banka paziņoja, ka procentu likmes tuvākajā laikā netiks pazeminātas, tirgus spiediens eiro vērtības pazemināšanas virzienā pakāpeniski mazinājās. Turklāt atšķirībā no Vācijas vairākās citās Eiropas Monetārās savienības valstīs (Francijā, Nīderlandē, Īrijā u.c.) tautsaimniecības attīstības temps 4. ceturksnī bija pozitīvs. IKP kritums Japānā lielā mērā noteica arī Japānas jenas kursa samazināšanos. Attiecībā pret latu ASV dolāra kurss paaugstinājās par 2.1%, bet Japānas jenas, eiro, Francijas franka, Vācijas markas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas - samazinājās (attiecīgi par 2.2%, 1.6%, 1.6%, 1.5% un 0.6%).

Vairākumam banku nebija likviditātes problēmu, un tas noteica valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru pieprasījuma kāpumu un valdības vērtspapīru vidējo svērto diskonta likmju pazemināšanos (3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme samazinājās attiecīgi līdz 7.3%, 8.4% un 8.9%). Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība sasniedza 1.81 (janvārī - 1.02). Februārī notika četras 1 un 3 mēnešu, divas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole. 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 1.7 milj. latu, 3 mēnešu - 2.8 milj. latu, 6 mēnešu - 4.0 milj. latu un 12 mēnešu - 6.2 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 1.2% un februāra beigās bija 140.7 milj. latu (48.3% no tiem bija 2 gadu obligācijas un 41.1% - 12 mēnešu parādzīmes).

Patēriņa cenu indekss (PCI) salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 0.2% (preču un pakalpojumu cenu pieaugums bija vienāds), bet gada inflācija bija 2.7% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 6.1%). PCI pieaugumu visvairāk ietekmēja kartupeļu, kā arī tabakas izstrādājumu un alkoholisko dzērienu cenu kāpums (salīdzinājumā ar janvāri attiecīgi par 5.6%, 2.9% un 1.1%), bet pazeminoša ietekme bija gaļas un vairāku citu uztura produktu cenu kritumam. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar janvāri samazinājās par 0.6%.

Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar janvāri palielinājās par 2.0% un bija Ls 142.64. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 13.1% un strādājošo pirktspēja pieauga par 10.1%.

 

Emitētās nacionālās valūtas segums

Emitētās nacionālās valūtas segums

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
Naudas bāze

Bezdarba līmenis februāra beigās sasniedza 9.7% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (janvāra beigās - 9.4%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (28.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita), bet zemākais - Rīgā (5.4%).

Naftas tranzītpārvadājumu sarukums noteica kopējā Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoma kritumu (par 17.5%) salīdzinājumā ar iepriekšējā gada februāri. Samazinājās gan Ventspils (par 13.5%), gan arī citās Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms. To galvenokārt noteica pa cauruļvadiem transportētās naftas (par 16.1%) un naftas produktu (par 31.5%) apjoma samazinājums.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās olu (par 3.4%), bet saruka gaļas un piena ražošana (attiecīgi par 2.9% un 6.4%).

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 1999

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.