ISSN 1407-1762
Latvijas tautsaimniecības attīstība augustā liecināja par ārējā un iekšzemes pieprasījuma kāpumu, bet atsevišķu tautsaimniecības sektoru ieņēmumus mazināja straujais eiro kursa kritums. Patēriņa cenu gada pamatinflācija samazinājās līdz 0.9% (jūlijā - 1.0%). Bezdarba līmenis turpināja kristies (augusta beigās - 8.1%). Būtiski auga gan pa dzelzceļu, gan caur ostām pārvadāto kravu apjoms. Naudas piedāvājums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda zemo līmeni palielinājās par 25.4% (jūlijā - par 20.4%). Turpinājās iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma pieaugums. Banku augstās likviditātes iespaidā iekšzemes starpbanku tirgū pieauga apgrozījums un saruka procentu likmes. Skandinaviska Enskilda Banken izteiktais nodoms par visai augstu cenu atpirkt a/s "Latvijas Unibanka" akcijas no pārējiem akcionāriem pozitīvi ietekmēja Latvijas fondu tirgu, un Rīgas Fondu biržas apgrozījums bija 2.8 reizes lielāks nekā jūlijā.
Plašā nauda augustā salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 16.6 milj. latu jeb 1.4% (jūlijā - par 2.3%). Plašās naudas likvīdākā daļa M1 pieauga par 0.8%, bet kvazinauda - par 2.2%. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 24.0 milj. latu jeb 3.1%. Savukārt neto kredīts valdībai pieauga par 10.4 milj. latu.
Plašā nauda un tās sastāvdaļas
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
M2X (plašā nauda) | |
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi | |
Skaidrā nauda apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs |
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums augusta beigās sasniedza 787.6 milj. latu (no tiem ilgtermiņa kredītu atlikums - 75.2%). No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu atlikums sasniedza 778.0 milj. latu, turklāt nedaudz samazinājās pieprasījuma noguldījumu atlikums, bet termiņnoguldījumu atlikums pieauga par 5.9%, liecinot par uzticību bankām.
Augustā pasaules valūtas tirgū turpināja samazināties eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru un Japānas jenu. Mēneša sākumā eiro kursa kritumu noteica prognozēto līmeni nesasniegušais tautsaimniecības attīstības temps eiro zonas valstīs (sevišķi Vācijā un Francijā). Turpretī ASV turpināja augt ražošanas produktivitāte un samazināties darbaspēka izmaksas, tāpēc palielinājās ASV dolāru pieprasījums. Mēneša beigās Eiropas Centrālā banka par 0.25 procentu punktiem paaugstināja procentu likmes, lai apturētu inflācijas pieaugumu, kas jau vairākus mēnešus pārsniedza tās noteikto gada pieauguma līmeni (2.0%). Japānas jenas kursa pieaugumu noteica Japānas centrālās bankas veiktā procentu likmju paaugstināšana. Attiecībā pret latu ASV dolāra un Japānas jenas kurss pieauga (attiecīgi par 1.2% un 3.8%), bet eiro un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss samazinājās (attiecīgi par 3.3% un 3.2%).
Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi samazinājās par 2.7% (līdz 545.1 milj. latu), bet naudas bāze - par 2.3%. Centrālās bankas ārējo rezervju un naudas bāzes samazinājumu galvenokārt noteica Latvijas Bankas veikto valūtas mijmaiņas darījumu negatīvais saldo (14.5 milj. latu). Naudas bāzi augustā mazāk ietekmēja bankām izsniegto centrālās bankas kredītu atlikuma kāpums (par 3.8 milj. latu), lai gan Latvijas Bankas izsniegto kredītu apjoms bija ievērojami lielāks nekā jūlijā, turklāt bankas pieprasīja repo kredītus ne tikai ar 7 dienu, bet arī ar 28 un 91 dienas termiņu. Sakarā ar pāreju uz jaunu reālā laika bruto norēķinu sistēmu un to, ka īstermiņa valūtas mijmaiņas darījumi tiks veikti, arī izmantojot eiro, Latvijas Banka apstiprināja jaunus monetārās politikas instrumentu izmantošanas noteikumus.
Augustā atjaunojās valsts parādzīmju pieprasījums, bet banku piedāvātās diskonta likmes bija zemas, tāpēc no piedāvātā 3 un 6 mēnešu parādzīmju apjoma (6.0 milj. latu) tika pārdota tikai daļa (3.5 milj. latu). Apgrozībā esošo valsts vērtspapīru atlikums samazinājās par 6.0% un augusta beigās bija 208.9 milj. latu (31.6% no tiem bija 2 gadu obligācijas, 28.7% - 5 gadu obligācijas, 20.7% - 12 mēnešu parādzīmes un 12.0% - 3 gadu obligācijas).
Valsts konsolidētā kopbudžeta finansiālais deficīts 2000. gada pirmajos astoņos mēnešos bija 48.7 milj. latu un fiskālais deficīts - 48.2 milj. latu (augustā tie palielinājās attiecīgi par 4.9 milj. latu un 1.9 milj. latu). Savukārt valsts pamatbudžeta fiskālā deficīta pieauguma temps turpināja samazināties (pieaugums augustā - tikai 2.4 milj. latu; jūlijā - 4.8 milj. latu). Valsts pamatbudžeta fiskālais deficīts 2000. gada pirmajos astoņos mēnešos sasniedza 67.4 milj. latu. Nodokļu ieņēmumi augustā salīdzinājumā ar jūliju palielinājās par 3.7 milj. latu, bet nenodokļu ieņēmumi saruka. Augustā fiksēti kopš gada sākuma lielākie pievienotās vērtības nodokļa mēneša ieņēmumi (29.3 milj. latu). Sakarā ar atalgojuma izdevumu samazināšanos valsts pamatbudžeta izdevumi bija par 3.6 milj. latu mazāki nekā jūlijā. Valsts speciālā budžeta fiskālais deficīts augustā palielinājās tikai par 1.9 milj. latu (2000. gada pirmajos astoņos mēnešos - 32.5 milj. latu). Sociālās apdrošināšanas un nodrošināšanas izdevumi salīdzinājumā ar 1999. gada pirmajiem astoņiem mēnešiem samazinājās par 0.1%, bet sociālās apdrošināšanas ieņēmumi pieauga par 5.2%. Pašvaldību konsolidētā budžeta fiskālais pārpalikums 2000. gada pirmajos astoņos mēnešos sasniedza 5.3 milj. latu. Valdības parāds augusta beigās samazinājās līdz 558.5 milj. latu (par 13.9 milj. latu).
Patēriņa cenu indekss augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0.5%, un patēriņa cenu gada inflācija saruka līdz 2.5%. Preču cenas augustā samazinājās par 0.7%, bet pakalpojumu cenas pieauga par 0.1%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu preču cenas palielinājās par 1.6%, bet pakalpojumu - par 5.1%. Deflāciju galvenokārt noteica dārzeņu cenu kritums. Cenu atlaižu ietekmē cenas pazeminājās arī apģērbam un apaviem, kosmētikas un higiēnas precēm, sadzīves tehnikai.
Ražotāju cenu indekss rūpniecībā augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0.2%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu pieauga par 0.7%. Ražotāju cenas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājās apstrādes rūpniecībā (par 0.2%) un ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 0.9%), bet pieauga elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 0.1%).
Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms augustā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 14.2%. Kravu apgrozījums pieauga gan Ventspils (par 12.7%), Rīgas (par 13.8%) un Liepājas (par 9.6%) ostā, gan arī mazajās ostās (par 44.0%). Arī dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms pieauga (par 5.3%) galvenokārt tāpēc, ka palielinājās dzelzceļa tranzītpārvadājumi caur ostām (par 11.7%).
Naudas tirgus procentu likmes
(%)
Latvijas Bankas refinansēšanas likme | |
Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru repo izsoļu vidējā svērtā procentu likme | |
Izsolēs pārdoto Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā procentu likme | |
Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme |
Makroekonomiskie rādītāji
* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
Latvijas Republikas Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi datus par rūpniecības un tirdzniecības attīstību jūlijā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 2.6%, produkcijas izlaidei sarūkot apstrādes rūpniecībā (par 2.4%), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 0.8%), kā arī ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē (par 30.2%). Apstrādes rūpniecībā turpināja strauji pieaugt pārējo transportlīdzekļu ražošana (par 32.3%), citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošana (par 16.6%), tekstilizstrādājumu ražošana (par 12.1%) un apģērbu ražošana, kažokādu apstrāde un krāsošana (par 7.1%). Mazumtirdzniecības apgrozījums jūlijā palielinājās par 8.4%.
Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie dati liecina, ka 2000. gada 1. pusgadā nefinanšu investīcijas Latvijā bija par 22.0% lielākas nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā un sasniedza 353.0 milj. latu.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).
Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).
© Latvijas Banka, 2000
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718
|
Monetārais Biļetens 08/2000 - Adobe PDF formātā |
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |