Publicēts: 01.01.2013.

Vērtspapīru sākotnējais tirgus 1996. gada 4. ceturksnī bija aktīvs. Bankas savus brīvos naudas līdzekļus centās ieguldīt ienesīgajās un drošajās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmēs, un to pieprasījums ievērojami pārsniedza piedāvājumu. Pieprasījumu paaugstināja arī ārvalstu investoru interese par parādzīmju iegādi. Lai piesaistītu ārvalstu investīcijas, sākot ar decembri, valdība mainīja 12 mēnešu parādzīmju izsoļu kārtību, emitējot tās tikai reizi divos mēnešos, bet lielākā apjomā.

Ceturkšņa laikā kopējais valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju piedāvājums palielinājās (t.sk. 12 mēnešu parādzīmēm - 1.8 reizes, pārējo termiņu parādzīmju piedāvājumu nedaudz samazinot). Parādzīmju pieprasījuma un piedāvājuma koeficients svārstījās starp 1.5 un 2.0. Vienlaikus 4. ceturksnī bija lielāks izsolēs nenopirkto parādzīmju apjoms nekā 3. ceturksnī, jo Finansu ministrijas noteiktā parādzīmju maksimālā diskonta likme vairākās 1 un 3 mēnešu parādzīmju izsolēs ierobežoja pārdoto parādzīmju apjomu.

1 mēneša parādzīmes tika emitētas 10.6 milj. latu apjomā (3. ceturksnī - 13.0 milj. latu). Arī 3 un 6 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 12.8 milj. latu un 26.5 milj. latu) atpalika no iepriekšējā ceturkšņa līmeņa (attiecīgi 15.8 milj. latu un 30.5 milj. latu). Toties 12 mēnešu parādzīmju emisija (29.5 milj. latu) ceturkšņa laikā pieauga gandrīz divkārt.

Tādējādi banku vērtspapīru portfeļa struktūrā dominēja 12 un 6 mēnešu parādzīmes. Apgrozībā esošo 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars 4. ceturkšņa laikā gandrīz divkāršojās (septembrī - 24.7%, decembrī - 44.1%). Ceturkšņa beigās apgrozībā esošo visu termiņu parādzīmju kopapjoms bija 132.6 milj. latu jeb par 12.9% vairāk nekā ceturkšņa sākumā (to apjomus sk. 19. att.).

Parādzīmju diskonta likmes 4. ceturkšņa laikā turpināja pazemināties. Šo likmju samazināšanos sekmēja gan Finansu ministrijas noteikto maksimālo diskonta likmju pazemināšana, gan augstais pieprasījums pēc valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmēm.

Visstraujāk salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās 3 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme - par 1.2 procentu punktiem, un vidēji 4. ceturksnī tā bija 10.2%. Vidējās svērtās 1, 6 un 12 mēnešu parādzīmju diskonta likmes samazinājās 0.4-0.9 procentu punktu robežās (atsevišķo parādzīmju izsoļu vidējās svērtās diskonta likmes sk. 20. att.).

4. ceturkšņa beigās Latvijas banku īpašumā bija parādzīmes 85.0 milj. latu, klientu nerezidentu īpašumā - 22.9 milj. latu un klientu rezidentu īpašumā - 9.4 milj. latu vērtībā. Nerezidentu īpašumā esošo parādzīmju apjoms 4. ceturkšņa laikā pieauga par 53.2%. No klientu rezidentu īpašumā esošajām parādzīmēm 39.3% bija privātuzņēmumu un 33.5% - valsts uzņēmumu īpašumā. No nerezidentu īpašumā esošajām parādzīmēm 48.2% bija OECD dalībvalstu banku un 47.6% - ārvalstu privāto uzņēmumu īpašumā.

Samazinoties valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju ienesīgumam, bet augot pieprasījumam pēc tām, parādzīmju otrreizējā tirgus kopapjoms 4. ceturksnī samazinājās līdz 52.6 milj. latu (3. ceturksnī tas bija 71.4 milj. latu). Vienlaikus pieauga darījumu apjoms ar nerezidentiem (ar bankām - 3.9 reizes, ar nebankām - par 25.2%).

Arī Latvijas Bankā reģistrēto valsts iekšējā īstermiņa aizņēmuma parādzīmju otrreizējā tirgus apgrozījums 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 3. ceturksni samazinājās vairāk nekā divkārt un bija 27.7 milj. latu.

Latvijas Banka ceturkšņa laikā palielināja savu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju portfeli par 4.3 milj. latu, nopērkot parādzīmes 9.1 milj. latu, bet pārdodot 1.2 milj. latu vērtībā. Tādējādi Latvijas Bankas darījumu īpatsvars parādzīmju otrreizējā tirgū pirkšanas operācijās palielinājās līdz 32.8% (iepriekšējā ceturksnī - 12.0%), bet pārdošanas operācijās - samazinājās līdz 4.3% (iepriekšējā ceturksnī - 14.1%).