Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 1997. gada 3. ceturksnī sasniedza 645.0 milj. latu, par 23.8% pārsniedzot iepriekšējā gada atbilstošā perioda apjomu. Eksports šajā periodā pieauga par 19.7%, bet imports - par 26.6%. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta apjoms pieauga nedaudz vairāk, tādēļ ārējās tirdzniecības negatīvais saldo samazinājās par 3.8%.

Ārējās tirdzniecības bilances negatīvais saldo 3. ceturksnī bija 16.2% no iekšzemes kopprodukta.

Vislielākā negatīvā bilance joprojām bija mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, kā arī minerālo produktu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produktu grupās.

Latvijas eksporta nozīmīgākie komponenti 3. ceturksnī bija koksne un tās izstrādājumi (27.9% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (15.0%), metāli un to izstrādājumi (10.0%), pārtikas rūpniecības produkti (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; 9.9%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta kopapjomā pieauga metālu un to izstrādājumu (dzelzs un neleģēta tērauda), dzīvnieku un lopkopības produkcijas (piena produktu), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas īpatsvars. Savukārt samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, pārtikas rūpniecības produktu (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku) un - sezonālu faktoru ietekmē - koksnes un tās izstrādājumu īpatsvars. Pārtikas rūpniecības produktu grupas eksporta cenu samazināšanās izraisīja gatavo zivju, vēžveidīgo, molusku produktu un konservu apjoma kritumu vērtības izteiksmē, lai gan apjoms natūrā pastāvīgi pieauga.

Importa preču grupu struktūrā dominēja mašīnas un mehānismi, elektriskās iekārtas (19.4% no importa kopapjoma), minerālie produkti (12.4%), ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (11.2%), metāli un to izstrādājumi (9.1%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni importa kopapjomā pieauga metālu un to izstrādājumu, minerālo produktu, kā arī plastmasu un to izstrādājumu, kaučuka un gumijas izstrādājumu īpatsvars. Metālu un to izstrādājumu grupā visstraujāk pieauga sākotnējo produktu, granulēto un pulverveidīgo produktu, kā arī dzelzs un neleģētā tērauda īpatsvars. Tas ļāva kāpināt metālapstrādes ražošanas apjomu un palielināt eksportu. Minerālo produktu grupā pieaugumu noteica sezonāls elektroenerģijas importa palielinājums. Samazinājās tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (galvenokārt tekstila apģērba un tā piederumu) un augu valsts produktu (graudaugu) īpatsvars importā.

Nozīmīgākās Latvijas ārējās tirdzniecības partneres bija Eiropas Savienības valstis, kuru īpatsvars ārējās tirdzniecības apgrozījumā bija 52.0%. Pieaugot minerālo produktu ievedumam, salīdzinājumā ar 2. ceturksni nedaudz (līdz 23.1%) palielinājās NVS valstu īpatsvars. Lielākās partnervalstis eksportā bija Krievija (21.0% no eksporta kopapjoma), Vācija (15.1%), Lielbritānija (13.7%) un Zviedrija (7.7%), savukārt importā - Vācija (16.6% no importa kopapjoma), Krievija (14.4%), Somija (10.7%) un Zviedrija (7.5%).

Pieauga eksporta apjoms uz Vāciju, Krieviju un Igauniju. Palielinājās tekstila apģērba un tā piederumu, metāla un tā izstrādājumu un ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas eksports uz Vāciju, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un farmācijas produkcijas eksports uz Krieviju, pārtikas rūpniecības produktu, kā arī melno metālu un to izstrādājumu eksports uz Igauniju. Samazinoties koksnes un tās izstrādājumu izvedumam vasaras periodā, kritās eksporta apjoms uz Lielbritāniju un Zviedriju.

Importa apjoms no Krievijas, Somijas un Igaunijas pieauga, bet no Zviedrijas un Dānijas samazinājās. Pieauga minerālo produktu un melno metālu imports no Krievijas, mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu un minerālo produktu imports no Somijas, minerālo produktu, plastmasu un to izstrādājumu, kā arī bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu imports no Igaunijas. Samazinājās elektrisko mašīnu un iekārtu imports no Zviedrijas un sauszemes transporta līdzekļu (izņemot dzelzceļa), to daļu un ķīmisko šķiedru un pavedienu imports no Dānijas.

Sastādot 1997. gada 2. ceturkšņa maksājumu bilanci, Centrālā statistikas pārvalde koriģēja 1. ceturkšņa rādītājus. Būtiskākie, izmantojot muitas statistiku par atsevišķiem uzņēmumiem, bija pārējā sektora (galvenokārt - uzņēmumu) saņemto tirdzniecības kredītu apjoma precizējumi. 1. ceturksnī pārējā sektorā (galvenokārt - uzņēmumiem) reģistrēts piesaistīto tirdzniecības kredītu apjoma pieaugums par 7.5 milj. latu. Statistiskās informācijas precizēšanas rezultātā maksājumu bilances novirze 1997. gada 1. ceturksnī bija 35.2 milj. latu.

2. ceturksnī ievērojami auga tekošā konta negatīvā bilance (no 35.6 milj. latu 1. ceturksnī līdz 85.3 milj. latu otrajā ceturksnī; attiecīgi 5.1% un 10.5% no iekšzemes kopprodukta), jo palielinājās ārējās tirdzniecības negatīvais saldo un pasliktinājās pakalpojumu bilance (importa pieauguma temps bija ātrāks nekā eksporta pieauguma temps).

Sniegto pakalpojumu apjoms 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 14.4%, bet saņemto - par 63.7%. Pusi no pakalpojumu kopapjoma veidoja pārvadājumi. Nedaudz kritās jūras transporta, savukārt pieauga gaisa transporta īpatsvars pārvadājumos. Samazinoties vedmaksai, pieauga pasažieru pārvadājumu apjoms un citi pārvadājumi (ostu ieņēmumi un gāzes glabāšana).

Otrs nozīmīgākais pakalpojumu veids bija ceļojumi (30.0% no pakalpojumu kopapjoma). Iezīmējās Latvijas iedzīvotāju ārvalstīs iztērēto naudas līdzekļu pieauguma tendence. Savukārt Latvijā iebraukušo personu iztērēto līdzekļu apjoms palika iepriekšējā gada atbilstošā perioda līmenī. Starpība starp Latvijas iedzīvotāju iztērēto līdzekļu apjomu ārvalstīs un ārvalstu tūristu iztērēto līdzekļu apjomu Latvijā šī gada 6 mēnešos bija 44.1 milj. latu. Tas palielināja ceļojumu un kopumā arī pakalpojumu negatīvo saldo.

Lai arī ieņēmumu un kārtējo pārvedumu apjomi pakāpeniski pieauga, šo posteņu īpatsvars tekošajā kontā joprojām bija neliels. Pārvedumu pozitīvais saldo nedaudz samazināja tekošā konta negatīvā saldo pieaugumu.

2. ceturksnī kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo bija 51.9 milj. latu, bet statistiskā novirze - 33.3 milj. latu. Galvenie kapitāla ieplūdes avoti bija ārvalstu tiešās investīcijas un citas investīcijas (kredīti, noguldījumi utt.).

Nerezidentu ieguldījumi Latvijas uzņēmumu kapitālā 2. ceturksnī palielinājās par 47.3 milj. latu, bet 11.7 milj. latu tika reinvestēti. Lielākās investīcijas bija finanšu starpniecībā (19.6 milj. latu), elektroenerģijas, gāzes un ūdens apgādes sektorā (9.0 milj. latu), kur stratēģiskie investori (Vācijas un Krievijas firmas) veica iemaksas privatizējamās valsts a/s "Latvijas gāze" pamatkapitālā. Lielas ārvalstu tiešās investīcijas bija arī metalurģiskajā rūpniecībā (2.6 milj. latu no Īrijas). Lielākās tiešās investīcijas tika saņemtas no Īrijas (8.9 milj. latu), Vācijas (7.1 milj. latu) un Krievijas (4.5 milj. latu). Tiešo investīciju konta saldo 1997. gada 2. ceturksnī bija 58.1 milj. latu. Investīciju īpatsvars Rīgas uzņēmumos kopējā ārvalstu investīciju apjomā samazinājās no 56.2% 1996. gada beigās līdz 52.8% 1997. gada 2. ceturkšņa beigās, kas liecināja par augošām uzņēmējdarbības iespējām ārpus Latvijas galvaspilsētas.

2. ceturksnī Latvijas rezidenti palielināja portfeļieguldījumus ārvalstu vērtspapīros par 94.5 milj. latu, jo, krītoties vērtspapīru procentu likmēm Latvijā, ieguldījumi ārvalstu, īpaši NVS valstu, vērtspapīros bija ienesīgāki. Galvenie ārvalstu vērtspapīru tirgus dalībnieki joprojām bija kredītiestādes, kas darbojas gan savā, gan klientu vārdā.

2. ceturksnī strauji palielinājās rezidentu ārējie pasīvi (par 204.6 milj. latu) un ārējie aktīvi (par 85.6 milj. latu), un citu investīciju saldo bija 119.0 milj. latu. Bankas palielināja prasības pret nerezidentu bankām, kā arī īstermiņa aizdevumu apjomu nerezidentu nebanku sektoram. Aizdevumi nerezidentu nebanku sektoram strauji pieauga (par 33.1 milj. latu). Latvijas kredītiestādes palielināja saistības pret nerezidentiem, piesaistot nerezidentu noguldījumus (63.6 milj. latu), kā arī palielinot pārējās saistības pret nerezidentiem (44.3 milj. latu). Apmēram divas trešdaļas no pārējiem pasīviem veido pasīvi pārvaldīšanā, kas ir klientu līdzekļi, kurus banka pārvalda klienta vārdā, ieguldot dažādos projektos vai vērtspapīros.

Uzņēmumu sektorā lielākās kapitāla plūsmas bija saistītas ar tirdzniecības kredītiem, ko uzņēmumi piesaistīja eksporta un importa darījumu veikšanai (saldo 61.6 milj. latu), un aizņēmumiem no nerezidentiem (26.3 milj. latu). Tāpat kā 1. ceturksnī arī 2. ceturksnī Latvijas uzņēmumi piesaistīja galvenokārt ilgtermiņa kredītus (31.7 milj. latu), kas liecināja par pakāpenisku uzņēmumu sektora ārējā parāda pārstrukturēšanu. Ilgtermiņa kredītu apjoma pieaugums, kas nav saistīts ar valsts aizņēmumiem, liecina, ka Latvijas uzņēmumiem ārvalstīs uzticas.

Latvijas Bankas rezerves aktīvi 2. ceturksnī palielinājās par 30.7 milj. latu, liecinot, ka šī ceturkšņa maksājumu bilance bija pozitīva.