Valsts kopbudžeta ieņēmumi 1. ceturksnī pārsniedza izdevumus par 7.2 milj. latu.
Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 1. ceturksnī bija 125.4 milj. latu (par 22.7% lielāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā) un ieņēmumu pārsniegums bija 10.1 milj. latu (valsts pamatbudžeta ieņēmumu un izdevumu dinamiku sk. 6. att.). Pamatbudžeta nodokļu ieņēmumi salīdzinājumā ar 1996. gada 1. ceturksni pieauga par 14.6%. Ievērojamu akcīzes nodokļa ieņēmumu pieaugumu (par 48.2%) izraisīja akcīzes nodokļa likmju paaugstināšana degvielai un alkoholiskajiem dzērieniem. Ar nodokļu likumu grozījumiem izskaidrojama muitas un uzņēmumu ienākuma nodokļa ieņēmumu samazināšanās. Pamatbudžeta izdevumi palika iepriekšējā gada līmenī (115.3 milj. latu), bet to struktūrā bija vērojamas pozitīvas tendences. Kredītu un aizdevumu procentu maksājumu īpatsvars salīdzinājumā ar 1996. gada 1. ceturksni samazinājās no 12.4% līdz 5.8%, darba samaksas izdevumu īpatsvars - no 39.0% līdz 27.9%. Toties kapitālo izdevumu īpatsvars pamatbudžeta izdevumos pieauga no 1.9% līdz 5.0%. Subsīdiju un dotāciju īpatsvara palielināšanās (no 26.1% līdz 36.8%) izskaidrojama ar valsts un pašvaldību budžetu strukturālām izmaiņām.
Pašvaldību pamatbudžeta finansiālo deficītu (0.3 milj. latu) izraisīja nepietiekamie nodokļu ieņēmumi. Pašvaldību rīcībā paliekošā iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļa samazinājās par trešdaļu, šos līdzekļus ieskaitot valsts speciālajā veselības aprūpes budžetā. Valsts dotāciju pieaugums nebija pietiekams, jo neīstenojās optimistiskās nodokļu ieņēmumu prognozes. Pašvaldību pamatbudžetu finansēšanai nācās izmantot valsts pamatbudžeta līdzekļu pārpalikumu.
Valsts speciālā budžeta izdevumi 1. ceturksnī bija 134.7 milj. latu, ieņēmumi - 130.3 milj. latu. Nelielais valsts speciālā budžeta deficīts tika segts no iepriekšējā gada līdzekļu atlikuma.
Nodokļu parādu apjoms valsts pamatbudžetam pārskata periodā turpināja samazināties sakarā ar uzņēmumu parādu kapitalizāciju.
Valsts iekšējais parāds sasniedza 201.0 milj. latu. Samazinājās slikto kredītu aizstāšanai emitēto valdības vērtspapīru īpatsvars, jo, uzlabojoties fiskālajai situācijai, valdība dzēsa daļu no tiem.
Valsts ārējais parāds kopš gada sākuma pieauga par 3.0% un 1. ceturkšņa beigās bija 234.6 milj. latu (kopā ar garantijām - 247.5 milj. latu) jeb apmēram 8% no iekšzemes kopprodukta.