Libertāriešu hrestomātija: klasiskie un mūsdienu darbi no Laodzi līdz Miltonam Frīdmenam

Indivīdu savstarpējās attiecības un indivīdu attiecības ar valsti ir apspriestas jau kopš tiem laikiem, no kuriem mums vispār saglabājušās liecības par jebkādām diskusijām, jo īpaši tām, kas notikušas Rietumu pasaulē. Kamēr šajā jautājumā varēja izveidoties tā īpašā uzskatu sistēma, ko mēs pazīstam ar nosaukumu «libertārisms», bija jāpaiet daudziem gadsimtiem, un libertārisma intelektuālā evolūcija bieži vien ir savijusies ar dažādām politiskajām cīņām. Patlaban, kad varmācība jau pietiekami uzskatāmi apliecinājusi savu neefektivitāti, necienību un brutalitāti, arvien vairāk cilvēku visā pasaulē atzīst libertārismu – indivīda tiesību, pilsoniskās sabiedrības un brīvā tirgus filosofiju.

Grāmatā paustas libertārisma galvenās idejas: skeptiska attieksme pret varu, cieņa pret indivīdu un viņa tiesībām, stihiskā kārtība, brīvais tirgus un miers. Tā kā tieši plurālistiska, konkurējoša un individuālistiska sabiedrība visdrīzāk ir spējīga sasniegt intelektuālu un ekonomisku progresu, pasaules politika, iespējams, attīstīsies libertārisma virzienā, kas pēc padomju sistēmas sabrukuma jau ir skaidri iezīmējies. Fakts, ka arvien vairāk cilvēku atbalsta uz zināšanām balstītu ekonomiku, šo tendenci vēl paātrina.