Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums 2. ceturksnī (675.1 milj. latu) bija par 13.4% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā. Ārējās tirdzniecības negatīvais saldo saruka par 34.7 milj. latu, jo importa samazinājums apsteidza eksporta kritumu un importa pārsvars pār eksportu nedaudz samazinājās. Lielākais negatīvais saldo bija mašīnu un mehānismu, elektrisko iekārtu, ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcijas un transportlīdzekļu grupā. 2. ceturksnī šīs grupas dominēja Latvijas importā (attiecīgi 22.1%, 12.2% un 9.3% no importa kopapjoma). Svarīga loma importā bija arī tekstilmateriāliem un tekstilizstrādājumiem (8.9%), minerālajiem produktiem (7.8%) un pārtikas rūpniecības produktiem (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; 7.5%). Ievedums salīdzinājumā ar 1. ceturksni pieauga visās minētajās preču grupās, izņemot minerālos produktus (sezonālu faktoru ietekmē).
Latvijas eksportā dominēja koksne un tās izstrādājumi (40.2% no eksporta kopapjoma), tekstilmateriāli un tekstilizstrādājumi (15.0%), metāli un to izstrādājumi (10.0%), kā arī ķīmiskās rūpniecības un tās saskarnozaru produkcija (6.1%). Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni eksporta apjoms pieauga lielākajā daļā preču grupu. Samazinājās tikai tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu, kā arī dažādu rūpniecības preču (mēbeļu), metālu un to izstrādājumu izvedums.
Latvijas ārējās tirdzniecības nozīmīgākās partneres bija Eiropas Savienības valstis, kuru īpatsvars ārējās tirdzniecības apgrozījumā sasniedza 59.4%, bet NVS valstu īpatsvars joprojām bija neliels (12.5%). Svarīgākās partnervalstis eksportā bija Lielbritānija (17.4% no eksporta kopapjoma), Vācija (15.8%), Zviedrija (11.6%), Lietuva (8.4%) un Krievija (7.3%). Krievijas ekonomiskās krīzes ietekmē eksports uz šo valsti samazinājās par 52.5% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, bet krīzes seku pakāpenisku pārvarēšanu apliecināja eksporta pieaugums par 17.0% salīdzinājumā ar 1999. gada 1. ceturksni. Pieaugot koksnes eksportam uz Lielbritāniju, eksporta apjoms uz šo valsti kļuva lielāks nekā eksporta apjoms uz Vāciju. Nozīmīgākās partnervalstis importā bija Vācija (16.5% no importa kopapjoma), Somija (9.1%), Krievija (8.5%), Zviedrija (7.6%) un Lietuva (7.1%). Imports pieauga galvenokārt no Eiropas Savienības valstīm.
Latvijas ārējās tirdzniecības darījumi 2. ceturksnī veikti galvenokārt ASV dolāros (42.4% no kopapjoma) un Vācijas markās (23.9%). Salīdzinājumā ar 1. ceturksni visstraujāk pieauga eiro lietojums, tomēr šajā valūtā veikti tikai 2.9% no darījumu kopapjoma.
1999. gada 1. ceturksnī valsts maksājumu bilances tekošā konta negatīvais saldo bija 76.9 milj. latu jeb 8.7% no IKP. Tekošā konta deficīts bija par 90.8 milj. latu mazāks nekā iepriekšējā gada 4. ceturksnī, tomēr par 27.2 milj. latu lielāks nekā iepriekšējā gada 1. ceturksnī. Deficīta augsto līmeni joprojām noteica ārējās tirdzniecības negatīvais saldo, kā arī pakalpojumu un ieņēmumu bilances pasliktināšanās.
Pakalpojumu pozitīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās, jo saņemto pakalpojumu apjoms saruka tikai par 5.8%, bet sniegto pakalpojumu apjoms samazinājās par 20.2%. Pakalpojumu pozitīvais saldo sedza 32.4% no ārējās tirdzniecības deficīta. Pakalpojumos joprojām dominēja pārvadājumi, taču to apjoms samazinājās, jo par 16.1 milj. latu kritās sniegto pārvadājumu apjoms. Pārvadājumos dominēja kravu iekraušanas, izkraušanas, glabāšanas, ostu, lidostu un citi ar transporta palīgdarbību saistīti pakalpojumi. Kravu pārvadājumu īpatsvars saruka gan jūras, gan sauszemes transportā. Braucienu negatīvais saldo palielinājās par 3.5 milj. latu. Latvijas rezidenti ārvalstīs tērēja 2.3 reizes vairāk naudas nekā nerezidenti Latvijā. 1. ceturksnī to Latvijas rezidentu skaits, kuri devās ārvalstu braucienos, pieauga par 9.9%, turpretim to nerezidentu skaits, kuri apmeklēja Latviju dienesta vai tūrisma braucienos, kritās par 9.0%, turklāt samazinājās arī vienas personas uzturēšanās ilgums Latvijā. Palielinājās arī citu pakalpojumu negatīvais saldo, jo ievērojami samazinājās sniegto citu dienesta pakalpojumu apjoms.
1. ceturksnī, tāpat kā iepriekš, ieņēmumu saldo bija negatīvs un pasliktināja tekošā konta stāvokli. 83.7% no reinvestētajiem ieņēmumiem papildināja Latvijas uzņēmumu pamatkapitālu.
Kapitāla un finanšu konta pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 66.1 milj. latu un sedza 86.0% no tekošā konta deficīta.
Nerezidentu tiešās investīcijas Latvijas uzņēmumu pamatkapitālā 1. ceturksnī palielinājās par 55.5 milj. latu. Ieguldījumi galvenokārt tika veikti reinvestēto ieņēmumu (21.6 milj. latu) un cita kapitāla veidā (20.4 milj. latu). Reinvestēto ieņēmumu pieaugums bija saistīts ar finanšu gada noslēgumu un peļņas sadali. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu nerezidentu Latvijā reinvestēto ieņēmumu apjoms pieauga par 8.0%. Uzņēmumu pamatkapitālā nerezidenti ieguldīja 13.5 milj. latu. Lielākie ieguldījumi tika veikti to uzņēmumu pamatkapitālā, kuri nodarbojas ar vairumtirdzniecību un komisijas tirdzniecību (izņemot automobiļu un motociklu tirdzniecību; 4.7 milj. latu), un to uzņēmumu pamatkapitālā, kuri nav sadalīti pa darbības veidiem (30.7 milj. latu).
Latvijas uzņēmumi turpināja palielināt tiešās investīcijas ārvalstīs (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa beigām - 4.7 milj. latu). Rezidenti nereinvestēja līdzekļus ārvalstu uzņēmumu pamatkapitālā.
Tiešo investīciju pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 49.7 milj. latu un sedza 64.6% no tekošā konta deficīta.
Portfeļieguldījumu pozitīvais saldo 1. ceturksnī bija 13.2 milj. latu, jo rezidenti samazināja ieguldījumus ārvalstu vērtspapīros. Rezidentu ieguldījumu ārvalstu parāda vērtspapīros pieaugums nekompensēja nerezidentu uzņēmumu akcijās veikto ieguldījumu straujo kritumu.
1. ceturksnī rezidentu citu investīciju pozitīvais saldo sasniedza 27.0 milj. latu. Latvijas rezidentu saistības pret nerezidentiem samazinājās par 40.6 milj. latu, bet ārējie aktīvi - par 67.6 milj. latu. Ārējie aktīvi un pasīvi samazinājās arī 1998. gada sākumā, jo gada beigās pieaug banku sektorā noguldīto līdzekļu apjoms. 1999. gada 1. ceturksnī nerezidenti (galvenokārt OECD valstu) noguldītāji samazināja noguldījumus Latvijas kredītiestādēs (par 31.5 milj. latu), bet Latvijas kredītiestādes samazināja noguldījumus ārvalstīs (par 24.1 milj. latu; galvenokārt OECD valstīs). Samazinājās Latvijas kredītiestāžu nerezidentiem izsniegto kredītu atlikums (par 29.9 milj. latu).
Turpinājās būtiska Latvijas uzņēmumiem izsniegto tirdzniecības kredītu atlikuma samazināšanās. Latvijas uzņēmumi atmaksāja nerezidentiem tirdzniecības kredītus (22.0 milj. latu), jo veica norēķinus par 1998. gada nogalē notikušajiem eksporta darījumiem. Savukārt nerezidenti Latvijas uzņēmumiem atmaksāja tirdzniecības kredītus (tikai 6.3 milj. latu). Latvijas uzņēmumi turpināja saņemt nerezidentu aizdevumus (23.7 milj. latu).
1. ceturksnī Latvijas valdības ārējais parāds nedaudz samazinājās. Valdība piesaistīto ārvalstu kredītu apjomu palielināja par 2.0 milj. latu, bet tika atmaksāta daļa (2.4 milj. latu) no Starptautiskā Valūtas fonda kredīta, kas izsniegts saskaņā ar resursu rezerves vienošanos.
Latvijā 1. ceturksnī ieplūda vairāk ārvalstu valūtas, nekā bija nepieciešams tekošā konta operāciju finansēšanai. Tādēļ valsts maksājumu bilance bija pozitīva. Pieaugot ārvalstu valūtas piedāvājumam, Latvijas Banka veica intervences valūtas tirgū. Ārvalstu valūtu vairāk pērkot nekā pārdodot, centrālās bankas rezerves aktīvi pieauga par 23.9 milj. latu.
Saskaņā ar starptautisko investīciju bilances datiem 1. ceturkšņa beigās ārvalstu ieguldījumi Latvijā bija 2 460.4 milj. latu un Latvijas ieguldījumi ārvalstīs - 1 676.9 milj. latu. Latvija attiecībā pret ārvalstīm bija neto debitors (par 783.5 milj. latu). Ārvalstu tiešās investīcijas (942.1 milj. latu jeb 38.3% no ārvalstu ieguldījumu kopapjoma) veidoja nozīmīgāko ārvalstu ieguldījumu daļu. Tā kā uzņēmumi un kredītiestādes aktīvi aizņēmās ārvalstīs, nerezidentu aizdevumu īpatsvars ārvalstu ieguldījumos arī bija liels (651.7 milj. latu jeb 26.5%), turklāt galvenais šādu aizdevumu saņēmējs bija uzņēmumu sektors. Nerezidentu noguldījumi Latvijas kredītiestādēs (455.5 milj. latu jeb 18.5%) bija trešais lielākais ārvalstu ieguldījumu veids. Latvijas rezidenti ārvalstīs veica ieguldījumus galvenokārt noguldījumu un portfeļieguldījumu veidā (attiecīgi 374.4 milj. latu jeb 22.3% no ieguldījumiem ārvalstīs un 330.2 milj. latu jeb 19.7%). Tomēr lielāko ārvalstīs ieguldīto līdzekļu daļu veidoja Latvijas Bankas rezerves aktīvi (481.2 milj. latu jeb 28.7% no ieguldījumiem ārvalstīs).
1. ceturksnī rezidenti turpināja samazināt ieguldījumus ārvalstīs (par 58.5 milj. latu), savukārt nerezidenti palielināja ieguldījumus Latvijā (par 32.3 milj. latu). Tādēļ starptautisko investīciju bilances negatīvais saldo palielinājās par 90.8 milj. latu. Tomēr Latvijas rezidenti ārvalstīs joprojām ieguldīja vairāk īstermiņa kapitāla nekā piesaistīja no ārvalstīm (par 518.9 milj. latu), bet ārvalstu ilgtermiņa ieguldījumi Latvijā par 1 302.4 milj. latu pārsniedza Latvijas ilgtermiņa ieguldījumus ārvalstīs. Šāda ieguldījumu struktūra ir svarīgs tautsaimniecības stabilitāti veicinošs faktors.