Publicēts: 01.01.2013.

1. ceturksnī notika deviņas 1 mēneša, divpadsmit 3 mēnešu, septiņas 6 mēnešu un piecas 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles. Palielinoties banku brīvo naudas līdzekļu apjomam, pieprasījums pēc vērtspapīriem pakāpeniski auga. Kopējā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās no 0.28 4. ceturksnī līdz 1.16 1. ceturksnī. Izsolēs pieprasītais un pārdotais valdības vērtspapīru apjoms (82.4 milj. latu un 47.7 milj. latu) bija attiecīgi 2.7 un 2.3 reizes lielāks nekā 4. ceturksnī. Izsoles dalībnieku vidējais skaits salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās 1.9 reizes.

1 mēneša parādzīmes tika emitētas 4.1 milj. latu apjomā (4. ceturksnī - 0.6 milj. latu). Arī 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 6.8 milj. latu, 8.8 milj. latu un 28.1 milj. latu) ievērojami pārsniedza iepriekšējā ceturkšņa apjomu (attiecīgi 2.1 milj. latu, 1.0 milj. latu un 0.4 milj. latu).

Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru apjoms 1. ceturkšņa laikā palielinājās par 15.4% un marta beigās bija 146.6 milj. latu. Dominējošās bija 2 gadu obligācijas un 12 mēnešu parādzīmes (sk. 19. att.). 2 gadu obligāciju īpatsvars apgrozībā samazinājās no 53.6% decembrī līdz 46.4% martā, bet 12 mēnešu parādzīmju - palielinājās attiecīgi no 36.5% līdz 41.1%.

Pēc pusgadu ilgušā valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru ienesīguma kāpuma februārī un martā 1, 3 un 6 mēnešu parādzīmju diskonta likmes sāka pazemināties (sk. 20. att.). Stabila palika tikai 12 mēnešu parādzīmju diskonta likme. 1, 3 un 6 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme martā bija attiecīgi 6.2%, 7.1% un 8.1%, bet 12 mēnešu parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme - 10.6%.

Otrreizējā tirgus apgrozījums (94.2 milj. latu) bija 2.2 reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī. Vislielākais darījumu apjoms veikts ar 2 gadu obligācijām (77.6% no darījumu apjoma) un 12 mēnešu parādzīmēm (21.5%). Rezidentu nebanku veikto darījumu īpatsvars samazinājās līdz 92.4% (1998. gada 4. ceturksnī - 96.6%). Marta beigās Latvijas banku sektora īpašumā atradās 68.2% emitēto valdības vērtspapīru, Latvijas Bankas īpašumā - 26.0%, klientu rezidentu īpašumā - 5.2% un klientu nerezidentu īpašumā - 0.6%.

Dow Jones Rīgas Fondu biržas indekss (DJRSE) 1. ceturkšņa laikā samazinājās no 98.0 līdz 81.9. Kritums bija vērojams visu ceturksni, tomēr visstraujākais (par 9.0) tas bija martā, kad palielinājās nestabilitāte Latvijas finanšu sektorā, kā arī samazinājās Krievijas naftas eksports caur Ventspils ostu. Biržas apgrozījums saruka līdz 4.6 milj. latu (1998. gada 4. ceturksnī - 6.5 milj. latu). Biržas kapitalizācija palielinājās par 2.8% (līdz 224 milj. latu), jo sākās a/s "Latvijas gāze" akciju kotēšana.