Sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa 3. ceturksnī bija Ls 168.88 (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 7.7% un salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 0.3%). Darba samaksas kāpums bija lielāks nekā gada inflācija, tāpēc reālā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 5.1%. Vidējā neto darba samaksa 3. ceturksnī (Ls 121.84) bija par 7.2% lielāka nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā un reālā neto darba samaksa - par 4.6%.
Tautsaimniecībā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa 3. ceturksnī (Ls 151.07) bija zemāka nekā sabiedriskajā sektorā strādājošajiem. Arī tautsaimniecībā nodarbināto darba samaksas pieauguma temps bija zemāks. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tautsaimniecībā nodarbināto nominālā bruto darba samaksa palielinājās par 5.9% un nominālā neto darba samaksa - par 5.6%. Tautsaimniecībā nodarbināto reālās bruto un reālās neto darba samaksas pieaugums bija attiecīgi 3.3% un 3.0%.
Lielākā mēneša vidējā bruto darba samaksa tautsaimniecībā nodarbinātajiem 3. ceturksnī joprojām bija finanšu starpniecībā (Ls 369.82), elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (Ls 245.95), kā arī valsts pārvaldē un aizsardzībā, obligātajā sociālajā apdrošināšanā (Ls 197.57). Zemākā mēneša vidējā bruto darba samaksa joprojām bija viesnīcu un restorānu nozarē (Ls 83.98) un zvejniecībā (Ls 84.46). Visstraujāk salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (par 16.8%) un finanšu starpniecībā (par 13.0%), bet samazinājās zvejniecībā (par 19.7%).
3. ceturksnī turpinājās bezdarba līmeņa samazināšanās, ko ietekmēja gan sezonāli faktori, gan darba tirgus konjunktūras uzlabošanās. Tāpat kā 2. ceturksnī, vidējais bezdarba līmenis saruka par 0.6 procentu punktiem (līdz 8.2%), bet Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits septembra beigās bija 7.9% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (zemākais līmenis kopš 1998. gada rudens). Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits (sk. 6. att.) salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 7.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - par 17.5%. Darba tirgus noslodzes koeficients samazinājās (septembrī - 29.3, jūnijā - 33.2).
6. attēls
Reģistrēto bezdarbnieku skaits (tūkstošos) un bezdarba līmenis (%)
 |
Reģistrēto bezdarbnieku skaits |
 |
Bezdarba līmenis |
Augstākais bezdarba līmenis 3. ceturkšņa beigās bija Rēzeknes, Krāslavas un Balvu rajonā (attiecīgi 25.5%, 22.3% un 21.3%), bet zemākais - Rīgā un Ogres rajonā (attiecīgi 3.8% un 5.3%).