Latvijas Bankas starpbanku maksājumu sistēmās 2001. gadā apstrādāti 14.5 milj. maksājumu (par 16.0% maksājumu vairāk nekā 2000. gadā), un to kopsumma bija 33.5 mljrd. latu (par 53.1% vairāk nekā 2000. gadā). Lielāko daļu no Latvijas Bankas maksājumu sistēmās apstrādāto maksājumu kopsummas veidoja lielāko banku veiktie maksājumi. Latvijas Bankas starpbanku automatizētajā maksājumu sistēmā (SAMS) un Latvijas Bankas elektroniskajā klīringa sistēmā (EKS) apstrādāto piecu lielāko maksājumu sistēmu dalībnieku maksājumu summa sasniedza attiecīgi 75.5% un 78.2% no šādu maksājumu kopsummas.
SAMS apstrādāto maksājumu apjoms salīdzinājumā ar 2000. gadu pieauga par 72.6% un sasniedza 26.3 mljrd. latu, jo palielinājās starpbanku darījumu un ar Latvijas Banku veikto banku operāciju apjoms. SAMS apstrādāto maksājumu skaits 2001. gadā pieauga par 11.1% (līdz 85.2 tūkst.). Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu SAMS viena darījuma vidējā summa palielinājās par 55.4% (līdz 308.3 tūkst. latu). SAMS apstrādāto maksājumu kopsumma sasniedza 78.4% no Latvijas Bankas maksājumu sistēmās veikto maksājumu kopsummas (2000. gadā - 69.5%).
EKS apstrādāto maksājumu skaits salīdzinājumā ar 2000. gadu pieauga par 16.0% (līdz 14.5 milj.), bet to kopsumma - par 8.7% (līdz 7.3 mljrd. latu). EKS vidēji darbadienā apstrādāja 56.9 tūkst. maksājumu, kuru kopsumma bija 28.6 milj. latu. Dienās, kad tika veiktas nodokļu iemaksas valsts budžetā un maksājumi no valsts budžeta (piemēram, pensijas, pabalsti), EKS apstrādāto maksājumu skaits sasniedza vidēji 80.5 tūkst. Viena maksājuma vidējā summa EKS samazinājās par 6.3% (līdz Ls 501.67), jo tika apstrādāts arvien vairāk neliela apjoma maksājumu. 2001. gadā EKS neto pozīciju (no visu saņemto maksājumu kopsummas atņemta nosūtīto maksājumu kopsumma) darbadienas vidējais apjoms (2.0 milj. latu) bija 6.9% no darbadienā apstrādāto maksājumu kopsummas, un tas liecina, ka neto norēķinu principa izmantošana būtiski samazina norēķiniem nepieciešamo naudas līdzekļu apjomu banku norēķinu kontos Latvijas Bankā.