Publicēts: 01.01.2013.


Salīdzinājumā ar 2001. gada 4. ceturksni 2002. gada 1. ceturksnī pasaules tautsaimniecībā bija vērojamas pozitīvas pārmaiņas: atsākās gan ASV, gan ES valstu, gan Japānas tautsaimniecības attīstība. Taču ir pāragri uzskatīt, ka lejupslīde pilnībā pārvarēta, jo 2002. gada 1. ceturkšņa dati ir pretrunīgi.

ASV tautsaimniecība 1. ceturksnī pakāpeniski sāka atgūties no iepriekšējā gadā vērojamās lejupslīdes. IKP pieaugums ASV (6.1%) bija visstraujākais pēdējo divu gadu laikā. To galvenokārt noteica privātā patēriņa pieaugums (3.3%) un būtiska krājumu korekcija. Augot iekšzemes pieprasījumam, strauji palielinājās importa apjoms. Tas izraisīja ASV ārējās tirdzniecības bilances pasliktināšanos, bet vienlaikus veicināja ASV tirdzniecības partnervalstu eksporta apjoma kāpumu. Rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms un ražotāju konfidence pakāpeniski pieauga. Tā kā ASV tautsaimniecība 1. ceturksnī tikai sāka atlabt, ASV Federālo rezervju sistēma bāzes procentu likmes šajā periodā nemainīja.

Eiro zonas valstu IKP 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga tikai par 0.1%. Ražošanas sektora atgūšanās no lejupslīdes notika lēnāk nekā ASV - ražotāju konfidence sāka uzlaboties tikai marta nogalē. Rūpnieciskās ražošanas apjoms Eiropas lielākajās industriālajās valstīs janvārī nedaudz palielinājās, bet martā atkal saruka. Savukārt eksporta apjoma mēneša pieauguma tempam ceturkšņa beigās bija augšupejas tendence, kas atspoguļoja pieprasījuma kāpumu ASV. Iekšzemes pieprasījums eiro zonas valstīs 2002. gada pirmajos trijos mēnešos bija zems un mazumtirdzniecības un importa apjoms saruka.

Eiro zonas valstīs pieauga inflācija: janvārī tā palielinājās pārtikas produktu cenu pieauguma rezultātā, bet martā - naftas cenu straujā kāpuma ietekmē. Inflācijas pieauguma risku eiro zonas valstīs noteica ne tikai augstās naftas cenas, bet arī arodbiedrību un darba devēju nesaskaņas Vācijā un Itālijā. Tomēr, kaut gan inflācija pieauga, Eiropas Centrālā banka nemainīja bāzes procentu likmes.

Palielinoties ārvalstu pasūtījumu apjomam, Vācijas eksporta apjoma kāpuma temps 2002. gada sākumā paātrinājās, tomēr iekšzemes pieprasījums joprojām bija zems. Rūpniecības un būvniecības nozares vēl aizvien cīnījās ar lejupslīdes sekām, un, kaut arī ražotāju optimisms pieauga, ražošanas apjoms saruka. Privāto patēriņu turpināja negatīvi ietekmēt augošā bezdarba līmeņa izraisītā zemā patērētāju konfidence. Tādējādi 1. ceturksnī iekšējie faktori nespēja sniegt tautsaimniecībai nepieciešamo pozitīvo atbalstu laikā, kad ārējais pieprasījums vēl nebija pietiekams, lai strauji veicinātu eksporta pieaugumu. Vācijas IKP 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 1.2%.

Lielbritānijas IKP kāpumu (1. ceturksnī - 1.1%) turpināja noteikt stabils privātā patēriņa pieaugums, ko veicināja zemas procentu likmes, ievērojams reālo ienākumu palielinājums 2001. gadā un zems bezdarba līmenis, kas patērētāju konfidenci ļāva uzturēt augstā līmenī. Vienlaikus ražošana joprojām atradās stagnācijā un saglabājās eksporta pieauguma tempa lejupslīdes tendence.

Zviedrijas rūpniecība (īpaši telekomunikāciju nozare) 2001. gadā stipri cieta pasaules tautsaimniecības lejupslīdes dēļ, un ražošanas apjoms turpināja kristies arī 2002. gada 1. ceturksnī. Zviedrijas eksports joprojām samazinājās, bet Dānijas eksports sāka pieaugt. Privātais patēriņš abās valstīs gada sākumā sakarā ar iedzīvotāju reālo ienākumu kāpumu nedaudz palielinājās. Zviedrijas IKP 1. ceturksnī pieauga par 0.4%, bet Dānijas IKP - par 1.1%. Zviedrijā strauji palielinājās patēriņa cenu gada inflācija (martā - līdz 3.0%), tāpēc Zviedrijas centrālā banka martā paaugstināja bāzes procentu likmi par 25 bāzes punktiem - līdz 4.0%.

ASV ekonomiskās situācijas uzlabošanās veicināja arī Japānas eksporta un ražošanas attīstību 1. ceturksnī. Februārī un martā gan eksporta, gan rūpniecības produkcijas ražošanas mēneša pieauguma temps kļuva pozitīvs, tomēr pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu joprojām bija negatīvas. Tādējādi Japānas ekonomiskais stāvoklis turpināja būt neapmierinošs (neliels iekšzemes patēriņš, deflācija, strukturālās problēmas, augsts bezdarba līmenis), un 1. ceturksnī Japānas IKP kritās par 1.6%.

Centrālās Eiropas un Austrumeiropas valstīs 1. ceturksnī saglabājās zemāks rūpniecības produkcijas ražošanas izaugsmes temps nekā 2001. gada ceturkšņos, taču kopumā izaugsme bija pozitīva. Janvārī bija vērojams augsts patēriņa cenu un bezdarba līmeņa kāpums, bet februārī un martā situācija pamazām uzlabojās un dažās valstīs (piemēram, Čehijā, Igaunijā un Lietuvā) bija jūtams ekonomiskās aktivitātes pieaugums.

Lietuvas IKP 1. ceturksnī palielinājās par 4.1%, taču rūpnieciskās ražošanas kāpums bija tikai 1.7%. Lietuvas eksports uz ES valstīm palielinājās par 3.9%, bet uz NVS un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm - attiecīgi par 26.8% un 24.9%. Straujāk augot rūpniecības produkcijas ražošanai, mazinājās arī bezdarba līmenis (marta beigās - 12.6%). Patēriņa cenu gada inflācija Lietuvā bija zemākā Baltijas valstīs (2.5%), tomēr tā bija augstāka nekā 2001. gada 1. ceturksnī, un to noteica pārtikas cenu kāpums.

Igaunijā patēriņa cenu pieaugumu (par 4.3%) 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu galvenokārt noteica pakalpojumu cenu kāpums. Rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms 1. ceturksnī pieauga. Igaunijas eksports saruka, jo turpinājās eksporta pieprasījuma kritums galveno tirdzniecības partnervalstu - Somijas un Zviedrijas - tirgū. Vienlaikus straujāk auga eksports uz NVS valstīm.

Krievijas tautsaimniecības izaugsme 1. ceturksnī bija stabila: IKP salīdzinājumā ar 2001. gada 1. ceturksni palielinājās par 3.7%, bet rūpniecības produkcijas ražošanas apjoms - par 2.6% un investīciju apjoms - par 1.2%. Saglabājās samērā augsta patēriņa cenu inflācija (17.8%), tomēr tā bija zemāka nekā 2001. gadā. Naftas ieguves apjoms un eksports pieauga, tomēr kopējais Krievijas eksporta apjoms salīdzinājumā ar 2001. gada 1. ceturksni samazinājās. Vienlaikus palielinājās importa apjoms, tomēr ārējās tirdzniecības bilance joprojām bija pozitīva.

ASV un Eiropas fondu tirgiem 1. ceturksnī bija raksturīga iepriekšējā gada nogales optimisma pārvērtēšana (2001. gada pēdējos trijos mēnešos ASV tehnoloģiskā sektora un "vecās tautsaimniecības" akciju cenas pieauga attiecīgi aptuveni par 45% un 25%, bet Eiropas akciju cenas - par 33%). Sākoties jaunajam gadam, tika izvērtēts tik strauja akciju cenu kāpuma pamatojums. Uzņēmumu darbības rezultāti joprojām būtiski neuzlabojās, un akciju cenas bija sasniegušas pārāk augstu līmeni, tāpēc vadošās investīciju kompānijas samazināja akciju īpatsvaru vērtspapīru portfeļos. Arī ASV Federālo rezervju sistēma norādīja uz investīciju un patēriņa pieprasījuma palielinājuma tendenču nestabilitāti. Šo faktoru ietekmē ASV tirgos kritās akciju vērtība, tādējādi izraisot akciju cenu sarukumu arī Eiropā. ASV akciju tirgu negatīvi ietekmēja arī augošās bažas par to, cik korekti ir vairāku kompāniju grāmatvedības dati, un uzraudzības institūciju uzsāktās izmeklēšanas.

Parādoties datiem, kas liecināja par ASV ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos, februāra beigās un marta sākumā fondu tirgi aktivizējās. Arī Japānas akciju vērtība strauji pieauga (par 21%), jo valdība un Finanšu uzraudzības aģentūra ieviesa īsās pozīcijas pārdošanas (short-selling) darījumu ierobežojumus, lai uzlabotu banku un pensiju fondu bilances finanšu gada beigās.

Taču ceturkšņa beigās tirgū atkal bija vērojams pesimisms, ko noteica naftas cenu straujais pieaugums martā (Brent naftas līgumu cena pieauga par 22%), tā viešot bažas par inflācijas palielināšanos un iespējamo bāzes procentu likmju paaugstināšanu. Naftas cenu kāpumu izraisīja Naftas eksportētāju valstu organizācijas (OPEC) paziņojums, ka spēkā esošie naftas eksporta ierobežojumi karteļa valstīm tiks saglabāti arī 2002. gada 2. ceturksnī, un bažas, ka ASV varētu uzsākt militāras akcijas Irākā, kā arī Izraēlas un Palestīnas konflikta uzliesmojums.

Pasaules valūtas tirgū 1. ceturksnī nozīmīgākās bija ASV dolāra kursa svārstības - kopš 2001. gada septembra ASV dolāra kurss bija audzis attiecībā pret eiro un Japānas jenu, bet 1. ceturkšņa vidū tā kurss attiecībā pret šīm valūtām sāka sarukt.

Sakarā ar eiro ieviešanu skaidrās naudas apgrozībā uzreiz pēc gadumijas eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru strauji pieauga, tomēr kāpums ilga tikai dažas dienas. To noteica konflikts Itālijas valdībā un sliktāki, nekā gaidīts, Eiropas makroekonomiskie rādītāji. Janvāra beigās eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru sasniedza nozīmīgu atbalsta līmeni un tirgus dalībnieki sāka fiksēt peļņu pēc ilgstošā ASV dolāra kursa kāpuma. Eiro kursa pieaugumu veicināja bažas par ASV tekošā konta deficīta tālāku palielinājumu, kā arī Tuvo Austrumu konflikta eskalācija, kas izraisīja ASV dolāru maiņu pret Šveices frankiem, Lielbritānijas sterliņu mārciņām un eiro.

Tālāku Japānas jenas kursa kritumu ierobežoja Japānas investoru ārvalstīs izvietoto līdzekļu repatriācija, kas vērojama katra finanšu gada beigās (martā), un jau minētie darījumu ierobežojumi, kuru ietekmē notika īslaicīgs, bet straujš akciju cenu kāpums Tokijas Fondu biržā. Šo faktoru mijiedarbības rezultātā marta sākumā Japānas jenas kurss attiecībā pret ASV dolāru strauji pieauga, taču tas izraisīja valdības satraukumu un brīdinājumus par intervenču iespējamību, tādējādi atkal ļaujot paaugstināties ASV dolāra kursam.