G. Svences monogrāfijai ir divas daļas - teorētiskā daļa un empīriskā daļa. Teorētiskajā daļā iztirzāts dzīvesspēka jēdziena saturiskais aspekts, kā arī dzīvesspēka saistība ar citiem psiholoģijas konceptiem, dzīvesspēka attīstības iespējas saistībā ar vecumposmu un pozitīvās intervences programmām. Empīriskajā daļā aprakstīti seši pētījumi, kas pamato monogrāfijas ideju par dzīvesspēka lietišķo jeb pielietojamības aspektu - sakarības ar labizjūtu, sakarības un atšķirības dažādos pieaugušo vecumposmos attiecībā uz viedumu, apzinātību, trauksmi.

Mūsdienu Latvijā, Eiropā un pasaulē, kur lielākā daļa sabiedrības joprojām ir pakļauta milzīgam skaitam visdažādāko izaicinājumu, ir svarīgi izpētīt faktorus, kuri ietekmē cilvēka dzīvesspēku - spēju izturēt un adaptēties pēc krīzēm un izaicinājumu pilniem notikumiem. Monogrāfija, kuras autore ir Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore Guna Svence, iecerēta kā ieguldījums uz pētījumiem balstītas pozitīvās psiholoģijas attīstībā. Grāmatā galvenā uzmanība veltīta vienam no pozitīvās psiholoģijas konceptiem - dzīvesspēkam, kuru var skaidrot arī kā pretstāvi dažādu negatīvu ārējās pasaules faktoru spiedienam, kā spēju iespējami ātrāk atkopties pēc piedzīvotiem negatīviem notikumiem, psiholoģiskām traumām u.tml. Dzīvesspēks nav jāsaprot tikai kā stresa vadības prasmes, tas ir vairāk saistīts ar potenciālu pozitīvo personības resursu attīstību.