Publicēts: 02.07.2015.
Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiskojusi otro mērījumu Finanšu pratības indekss, kas rāda, ka iedzīvotāju zināšanu līmenis par finanšu lietām gada skatījumā ir paaugstinājusies. Tā vērtība šogad sasniegusi +21.2 punktus (2014. gadā:+20.6). Latvijas mājsaimniecības ir kļuvušas stabilākas un sasniegušas finanšu ilgtspējas līmeni, jo pirmo reizi kopš 2005. gada atgriezušās vēlamās attīstības zonā. Par to liecina statistisko indikatoru kopsavilkuma vērtība, kas 2014. gadā bijusi +2.3, salīdzinot ar ekonomiskās lejupslīdes gadiem, kad tā bija -59.7.
FKTK priekšsēdētājs Kristaps Zakulis: “Mūsu iniciatīva izveidot jaunu mērinstrumentu iedzīvotāju finanšu pratībai  – Finanšu pratības indekss- tagad pierāda sevi dzīvē. Varam vērot pirmās izmaiņas iedzīvotāju attieksmē pret finanšu lietām – šogad ir labāka izpratne par e-pakalpojumu drošību, lielāka precizitāte ģimenes budžeta uzraudzībā un rēķinu nomaksa laikā, arī “drošības spilvenu” veidošana vismaz ārkārtas situācijai, tas viss atbilst partneru veiktajām finanšu izglītības aktivitātēm. Taču ir dažas jomas, kurās tendences nav tik iepriecinošas – ir jāveicina ilgtermiņa finanšu plānošana, īpaši periodos, kad ir ekonomiskā stabilitāte un kopumā aug mūsu turības līmenis. Pie tā arī strādāsim turpmāk kopā ar partneriem.”
Lai Finanšu pratības indeksa un indikatoru rezultāti būtu ērti pieejami ikvienam salīdzinošā skatījumā pa gadiem, FKTK ir izveidojusi interaktīvu rīku, kas pieejams KLIENTU SKOLĀ sadaļā Pētījumi. http://www.klientuskola.lv/lv/petijumi/finansu-pratibas-indekss.html Finanšu pratības indekss 2015: Skats nr.1 Zināšanas/pratība                                                          Skats nr. 2 Finanšu situācija                Finanšu pratības pieaugums šajā periodā ir bijis privāto finanšu plānošanas jeb mājsaimniecības budžeta veidošanas, e-drošības un informētības, kā arī uzkrājumu tematā. Šie rezultāti ir apskatāmi arī atsevišķi piecās demogrāfiskajās grupās – jaunieši (18-24g.), uzņēmēji un individuālā darba veicēji, algoti darbinieki, lauku iedzīvotāji un pensionāri. Lielākais indeksa pieaugums vērojams tematā “Informētība un e-drošība”, kurā savu finanšu pratību gandrīz divtik kāpinājusi demogrāfiskā grupa Pensionāri.  Tomēr jau otro gadu divos finanšu pratības tematos Latvijas sabiedrība ir kopsummā ieguvusi mīnus punktus, finanšu pratībai tematā “Kredīti” pat vēl samazinoties līdz -0.4 punktiem (2014. gadā: -0.2 punkti), bet tematā “Pensijas” paliekot nemainīgi zemā līmenī -0.5 punkti. Kas ir Finanšu pratības indekss? Finanšu pratības indekss (Indekss) ir īpašā metodoloģijā aprēķināta punktu summa septiņos finanšu tematos, izmantojot iedzīvotāju finanšu pratības ikgadējās aptaujas rezultātus. Tā kopējā vērtība raksturo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības līmeni kārtējā gadā. Indekss izstrādāts sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Papildus FKTK ir izveidojusi Latvijas mājsaimniecību finansiālo stabilitāti un ilgtspēju raksturojošu statistisko indikatoru analītisko kopsavilkumu, kurā definēta tā vērtības zona (skala: -5 +5), kas norāda stabilitātes un ilgtspējas tendenci mājsaimniecību attīstībā. Latvijas iedzīvotāju otrā finanšu pratības aptauja un Indeksa aprēķināšana veikta pēc FKTK pasūtījuma sadarbībā ar pētījumu centru SKDS 2015. gada 2. ceturksnī. Aptaujāti 1019 respondenti vecumā no 18 līdz 79 gadiem. Aptauja veikta tiešās intervijas veidā respondentu dzīvesvietās latviešu un krievu valodā. Aptauja veikta, izmantojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) bāzes anketu, kas nodrošinās iespēju Latvijai jau šogad salīdzināt finanšu pratības līmeni starp OECD valstīm. Finanšu pratības pētījuma visu rezultātu kopsavilkums ir publicēts FKTK KLIENTU SKOLĀ sadaļā Pētījumi – “Latvijas iedzīvotāju finanšu pratība 2015”. Papildu informācijai: Ieva Upleja FKTK Komunikācijas daļas galvenā sabiedrisko attiecību speciāliste Klientu skolas vadītāja tālr.:67774807; e-pasts: ieva.upleja@fktk.lv Vairāk par FKTK: www.fktk.lv, www.klientuskola.lv, Twitter.com/FKTK_LV * Finanšu pratība ir zināšanu un prasmju kopums, kas personai ļauj izprast un sekmīgi organizēt savu finanšu pārvaldīšanu un pieņemt pārdomātus lēmumus par dažādu finanšu pakalpojumu izvēli un to izmantošanu, nodrošinot savu privāto finansiālo stabilitāti un ilgtspēju. Finansiāli protošam cilvēkam ir zināšanas par finansēm un ekonomiku un viņš spēj šīs zināšanas izmantot savas turpmākās labklājības veicināšanai un finansiālai izaugsmei, lai sasniegtu savus privātos finansiālos mērķus. (59.p., Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģija 2014-2020)