1997. gada jūlijā Latvijā bija vērojama monetārā sektora dinamiska attīstība. Strauja bija ārvalstu kapitāla ieplūde banku sektorā gan nerezidentu noguldījumu, gan pārvaldīšanā nodoto līdzekļu veidā. Naudas piedāvājums palielinājās, būtiski augot arī iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjomam, kas bankām ļāva paplašināt kredītu izsniegšanu. Sakarā ar kapitāla ieplūdi un ASV dolāra kursa svārstībām aktivizējās valūtas tirgus, un arī Latvijas Banka veica vairākas intervences naudas tirgū. Tomēr naudas bāze būtiski nemainījās, jo Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu pieaugumu līdzsvaroja tīro iekšējo aktīvu kritums, kas veidojās, fiskālās stabilitātes apstākļos samazinoties centrālās bankas neto kredītam valdībai. Valsts pamatbudžeta pārpalikums 1997. gada pirmajos septiņos mēnešos palielinājās līdz 28.4 milj. latu. Gada inflācijas līmenis saglabājās zems (7.7%). Valsts parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes, starpbanku tirgus procentu likmes un uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu, kā arī no tiem piesaistīto noguldījumu procentu likmes bija nedaudz augstākas nekā jūnijā. Latvijas Bankas refinansēšanas likme (4%) jau trešo mēnesi nemainījās. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu paaugstinājās iedzīvotāju pirktspēja un uzlabojās rūpniecību un ostu darbību, kā arī piena ražošanu raksturojošie rādītāji.
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu apjoms bankās palielinājās par 24.6 milj. latu jeb 5.6%, t.sk. latos veikto noguldījumu apjoms - par 5.5%, ārvalstu valūtā veikto noguldījumu apjoms - par 5.7%. Noguldījumu pieauguma lielāko daļu veidoja pieprasījuma noguldījumu kāpums par 19.6 milj. latu jeb 5.5%, tomēr arī termiņnoguldījumu pieaugums (par 5.0 milj. latu jeb 6.2%) bija vislielākais šogad. Vasaras periodam raksturīgs bija skaidrās naudas pieprasījuma pieaugums, un tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) palielinājās par 8.1 milj. latu jeb 2.8%. Plašās naudas apjoms jūlijā kopumā palielinājās par 4.5% (salīdzinājumā ar 1996. gada jūliju - par 35.7%) - līdz 757.6 milj. latu.
Ekonomiskā stabilitāte un riska līmeņa mazināšanās, kā arī mazāks valdībai izsniegto kredītu apjoms deva bankām iespēju aktīvāk izsniegt īstermiņa un ilgtermiņa kredītus (īstermiņa kredītu apjoms pieauga par 7.1%, ilgtermiņa - par 6.5%). Uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikumi mēneša beigās sasniedza 277.0 milj. latu. Latos izsniegto kredītu apjoma kāpums nedaudz atpalika no ārvalstu valūtā izsniegto kredītu apjoma pieauguma (attiecīgi 6.0% un 7.3%). Privātajam sektoram ieņemot aizvien nozīmīgāku vietu tautsaimniecībā, auga arī banku šim sektoram izsniegto kredītu apjoms (privātuzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 7.2%, privātpersonām izsniegto - vēl straujāk - par 13.0%). Savukārt valdības neto aizņēmums no banku sistēmas samazinājās par 8.2% un jūlija beigās bija 124.7 milj. latu.
Nerezidentu noguldījumu apjoms Latvijas bankās pieauga par 13.2 milj. latu jeb 4.2%, mēneša beigās veidojot 41.6% no piesaistīto noguldījumu kopsummas. Gan no rezidentiem, gan nerezidentiem piesaistītā nauda joprojām galvenokārt tika izvietota ārpus Latvijas - nerezidentiem izsniegto kredītu apjoms palielinājās par 15.2%, iegādāto ārvalstu kredītiestāžu vērtspapīru apjoms - par 34.3%, bet banku sektora ārzemju aktīvu kopējais palielinājums bija 8.9% (ārzemju pasīvu - 6.9%).
Pēc jūnijā novērotā starpbanku tirgus pieklusuma jūlijā bija paaugstināts pieprasījums pēc latiem - pieauga starpbanku tirgus darījumu un Latvijas Bankas izsniegto kredītu, kā arī centrālajai bankai pārdotās ārvalstu valūtas apjoms. Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu kopapjoms jūlijā (204.1 milj. latu) bija par ceturtdaļu lielāks nekā jūnijā, Latvijas Bankas izsniegto kredītu apjoms (13.4 milj. latu) - trīs reizes lielāks nekā iepriekšējā mēnesī. Jūlijā gandrīz vienādas bija gan latos izsniegto starpbanku kredītu, gan Latvijas Bankas rīkotajās valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju pārdošanas ar atpirkšanu (repo) izsolēs izsniegto kredītu vidējās svērtās procentu likmes (attiecīgi 3.9% un 4.0%). Repo izsolēs izsniegtie kredīti jūlijā veidoja 82.1% no visiem centrālās bankas aizdevumiem, automātiskie lombarda kredīti - 17.9%. Turklāt, lai efektīvāk īstenotu monetāro politiku un attīstītu naudas tirgu, jūlijā Latvijas Banka ieviesa jaunu monetāro instrumentu - uzsāka valūtas apmaiņas (swap) darījumu izsoles. Bankām radās iespēja uz laiku aizņemties līdzekļus latos, neveicot valūtas konvertēšanu un mazinot valūtas kursa risku. Šādi izsniegto līdzekļu apjoms bija 3.0 milj. latu (termiņš - 91 diena un vidējā likme - 4.9%).
Latvijas Bankai piedāvātā ārvalstu valūtas apjoma pieaugumu jūlijā noteica ne tikai banku aktivitāte valūtas apmaiņas darījumu izsolēs. Ārvalstu valūtas neto iepirkums (13.1 milj. latu vērtībā) jūlijā bija zemāks tikai par maija augsto līmeni. Valdības noguldījumu atlikuma palielinājums centrālajā bankā atsvēra Latvijas Bankas veikto latu emisiju, un naudas bāze mēneša beigās bija 369.0 milj. latu. Centrālās bankas tīrie ārējie aktīvi pieauga par 4.3%, un emitētās nacionālās valūtas segums ar tiem sasniedza 112.2%.
Jūlijā vērojamās galvenās tendences pasaules valūtas tirgū bija ASV dolāra kursa kāpums, ko veicināja pozitīvie ASV ekonomikas attīstības 2. ceturkšņa dati, un Eiropas valūtu - Vācijas markas un Francijas franka - kursa kritums, ko ietekmēja Eiropas Monetārās savienības veidošanas grūtības. Šīs tendences atspoguļojās arī Latvijā - ASV dolāra vērtība attiecībā pret latu jūlijā pieauga par 2.6%, savukārt Francijas franka un Vācijas markas kurss pret latu kritās attiecīgi par 3.4% un 3.3%.
Jūlijā notika viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole, kurā tika piedāvātas un pārdotas parādzīmes 12.0 milj. latu vērtībā, bet pieprasījuma/piedāvājuma attiecība bija 2.0. Ievērojami mazāks bija pieprasījums pēc 6 mēnešu parādzīmēm, bet 3 un 1 mēneša parādzīmju pieprasījums būtiski samazinājās. Lai gan kopējais piedāvājums bija lielāks nekā jūnijā, parādzīmju pieprasījums samazinājās par trešdaļu un pieprasījuma/piedāvājuma attiecība kritās no 2.6 jūnijā līdz 1.6 jūlijā. Divās 1 un 3 mēnešu parādzīmju izsolēs pieprasījums bija zemāks par piedāvājumu. Pieprasījumu mazināja zemās parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes jūlija sākumā: 1 mēneša parādzīmju vidējā svērtā diskonta likme sasniedza pat rekordzemu līmeni - 3.1% - un 3 mēnešu parādzīmju - 3.5% līmeni. Mēneša otrajā pusē diskonta likmes pakāpeniski palielinājās, un perioda beigās vidējā svērtā diskonta likme 1 mēneša parādzīmēm bija 3.8%, 3 mēnešu parādzīmēm - 4.1%, 6 mēnešu parādzīmēm - 4.6%. 12 mēnešu parādzīmju izsoles vidējā svērtā diskonta likme bija augstāka - 6.4%. Tā kā dzēsto parādzīmju apjoms gandrīz neatšķīrās no jauno emisiju summas, apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās tikai par 0.6% un jūlija beigās bija 144.0 milj. latu. 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars mēneša beigās veidoja 58.7%, bet 6 mēnešu parādzīmju - 20.8% no apgrozībā esošo vērtspapīru atlikuma.
Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes
(milj. latu)
1 mēneša
3 mēnešu
6 mēnešu
12 mēnešu
Izsolēs pārdoto valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes
(%)
1 mēneša
3 mēnešu
6 mēnešu
12 mēnešu
Makroekonomiskie rādītāji
1997 | |||
VI |
VII | ||
Rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indeksa pārmaiņas (salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %) |
5.2 |
8.1 | |
Inflācija (patēriņa cenu indeksa pārmaiņas) |
|||
Mēneša (%) |
0.2 |
0.5 | |
Gada (%) |
7.5 |
7.7 | |
Reģistrēto bezdarbnieku skaits perioda beigās |
95 295 |
93 915 | |
Bezdarba līmenis (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) |
7.6 |
7.5 | |
Valsts pamatbudžeta bilance (milj. latu) |
26.5 |
28.4 | |
Ārējā tirdzniecība (milj. latu) |
|||
Eksports |
79.3 |
* | |
Imports |
131.1 |
* | |
Bilance |
-51.8 |
* |
* Datu vēl nav.
Avots: LR Valsts statistikas komitejas dati.
Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*
1997 | ||||
VI |
VII | |||
Banku sistēma | ||||
M2X |
724.8 |
757.6 | ||
Skaidrā nauda apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) |
286.4 |
294.5 | ||
Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumi |
438.4 [1] |
463.0 | ||
Pieprasījuma noguldījumi |
358.2 |
377.8 | ||
Termiņnoguldījumi |
80.2 |
85.2 | ||
M2D |
490.5 |
509.9 | ||
Tīrie ārējie aktīvi |
533.0 [1] |
573.5 | ||
Tīrie iekšējie aktīvi |
191.8 [1] |
184.1 | ||
Kredīti iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām |
259.5 |
277.0 | ||
Īstermiņa kredīti |
112.4 |
120.4 | ||
Ilgtermiņa kredīti |
147.1 |
156.6 | ||
Kredīti valdībai (neto) |
135.8 |
124.7 | ||
Latvijas Banka | ||||
M0 |
370.9 |
369.0 | ||
Skaidrā nauda apgrozībā |
310.0 |
313.8 | ||
Noguldījumi Latvijas Bankā latos |
57.8 |
55.0 | ||
Noguldījumi Latvijas Bankā ārvalstu valūtā |
3.1 |
0.2 | ||
Tīrie ārējie aktīvi |
397.2 |
414.2 | ||
Tīrie iekšējie aktīvi |
-26.3 |
-45.2 | ||
Kredīti |
48.1 |
33.7 | ||
Bankām |
6.3 |
11.0 | ||
Valdībai (neto) |
41.8 |
22.7 | ||
Pārējie aktīvi (neto) |
-74.4 |
-78.9 | ||
Ārējās rezerves* |
744.71 |
746.70 | ||
Zelts |
76.18 |
74.24 | ||
Speciālās aizņēmuma tiesības |
0.22 |
1.47 | ||
Rezerves pozīcija Starptautiskajā valūtas fondā |
0.01 |
0.01 | ||
Ārvalstu konvertējamās valūtas |
668.30 |
670.98 |
[1] Dati precizēti.
Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi
1997 | |||
VI |
VII | ||
Iekšzemes kredītu un noguldījumu vidējās svērtās procentu likmes |
|||
Latos izsniegto kredītu starpbanku tirgus likme |
2.9 |
3.9 | |
Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu procentu likmes |
|||
Īstermiņa kredīti (izsniegti latos) |
13.9 |
15.4 | |
Īstermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) |
14.2 |
14.2 | |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti latos) |
12.2 |
13.4 | |
Ilgtermiņa kredīti (izsniegti ārvalstu valūtā) |
12.4 |
12.5 | |
No iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām piesaistīto noguldījumu procentu likmes | |||
Pieprasījuma noguldījumi (veikti latos) |
1.6 |
1.7 | |
Pieprasījuma noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) |
1.1 |
1.3 | |
Īstermiņa noguldījumi (veikti latos) |
5.1 |
5.4 | |
Īstermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) |
4.9 |
4.8 | |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti latos) |
7.9 |
6.9 | |
Ilgtermiņa noguldījumi (veikti ārvalstu valūtā) |
6.5 |
6.4 | |
Latvijas Bankas refinansēšanas likme (perioda beigās; %) |
4.0 |
4.0 | |
Ārvalstu valūtu kursi (perioda beigās) | |||
Ls pret USD |
0.5740 |
0.5890 | |
Ls pret DEM |
0.3320 |
0.3210 | |
Ls pret GBP |
0.9560 |
0.9610 | |
Ls pret FRF |
0.0985 |
0.0952 | |
Ls pret 100 JPY |
0.5040 |
0.4980 |
Latvijas Bankā reģistrēto parādzīmju otrreizējā tirgus darījumu apjoma kāpumu (1.4 reizes) jūlijā galvenokārt izraisīja Latvijas Bankas veiktās operācijas, palielinot savu vērtspapīru portfeli.
Patēriņa cenu indekss jūlijā bija 100.5%, bet gada inflācija - 7.7% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 17.7%). Cenu līmeni galvenokārt paaugstināja zemes nodokļa deviņkārtējs pieaugums, kā arī dzīvokļa īres maksas kāpums vairākās Latvijas pilsētās (vidēji par 16.5%). Cenu līmeni pazemināja uztura produktu cenu sezonālais kritums par 1.6%, t.sk. dārzeņu cenas - par 17.1%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar jūniju samazinājās par 0.3%.
Jūlijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar jūniju palielinājās par 2.0% un bija Ls 135.62. Palielinoties darba samaksai, turpināja augt strādājošo pirktspēja - jūlijā par 1.5%, bet pēdējo 12 mēnešu laikā - par 11.2%. Pieaugot iespējai atrast sezonas darbu, reģistrēto bezdarbnieku skaits samazinājās vairāk nekā par tūkstoš cilvēkiem, un to īpatsvars veidoja 7.5% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita.
Turpinājās pozitīvas attīstības tendences reālajā sektorā. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 8.1%, piena ražošana - par 5.3%. Par 14.8% palielinājās ostās saņemto un nosūtīto kravu apjoms. Pieauga gan dzelzceļa, gan jūras transporta kravu pārvadājumu apjoms un kravu apgrozība.
Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)
1997 | |||
VI |
VII | ||
Banku rezerves |
83.6 |
73.6 | |
Nacionālā valūta banku kasēs |
23.6 |
19.3 | |
Korespondentkonti Latvijas Bankā |
60.1 |
54.3 | |
Ārzemju aktīvi |
723.1 |
787.1 | |
Ārvalstu valūta banku kasēs |
30.7 |
34.3 | |
Prasības pret ārvalstu bankām |
365.2 [1] |
389.7 | |
Prasības pret ārvalstu nebankām |
327.2 [1] |
363.0 | |
Prasības pret centrālo valdību (neto) |
118.6 |
129,5 | |
Prasības pret pašvaldībām (neto) |
-24.6 [1] |
-27.5 | |
Prasības pret valsts uzņēmumiem |
20.7 [1] |
19.8 | |
Prasības pret privātuzņēmumiem |
227.4 [1] |
243.0 | |
Prasības pret privātpersonām |
24.9 |
28.1 | |
Neklasificētie aktīvi |
140.7 |
147.2 | |
Fiksētie aktīvi |
73.5 |
74.9 | |
Nauda ceļā |
3.4 |
4.3 | |
Pārējie aktīvi |
33.8 |
39.8 | |
Prasības pret iekšzemes kredītiestādēm |
30.1 |
28.2 | |
AKTĪVI PAVISAM |
1 314.5 |
1 400.9 | |
Pieprasījuma noguldījumi |
166.5 [1] |
178.6 | |
Valsts uzņēmumu |
24.8 |
27.9 | |
Privātuzņēmumu |
91.9 |
96.5 | |
Privātpersonu |
49.8 [1] |
54.3 | |
Termiņa un krājnoguldījumi |
37.6 |
36.7 | |
Valsts uzņēmumu |
2.7 |
2.9 | |
Privātuzņēmumu |
8.3 |
6.6 | |
Privātpersonu |
26.6 |
27.2 | |
Rezidentu noguldījumi ārvalstu valūtā |
234.3 |
247.7 | |
Valsts uzņēmumu |
45.0 |
49.0 | |
Privātuzņēmumu |
116.1 |
119.7 | |
Privātpersonu |
73.2 |
79.0 | |
Tranzīta fondi |
23.2 |
20.6 | |
Ārzemju pasīvi |
587.3 [1] |
627.8 | |
Saistības pret ārvalstu bankām |
66.6 |
63.9 | |
Saistības pret ārvalstu nebankām |
520.7 [1] |
563.9 | |
Saistības pret Latvijas Banku |
3.3 |
10.1 | |
Izlaistās obligācijas un vērtspapīri |
0.0 |
1.0 | |
Kapitāls |
165.6 [1] |
167.3 | |
Neklasificētie pasīvi |
96.8 |
111.0 | |
Nauda ceļā |
41.1 |
52.5 | |
Pārējie pasīvi |
28.8 |
34.2 | |
Saistības pret iekšzemes kredītiestādēm |
26.9 |
24.3 | |
PASĪVI PAVISAM |
1 314.5 |
1 400.9 |
[1] Dati precizēti.
|
Jautājumus lūdzam sūtīt |