Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Martā Latvijas ekonomiskais stāvoklis būtiski nemainījās. Ražošanas līmenis bija zemāks nekā 1998. gada sākumā, jo turpinājās Krievijas krīzes negatīvā ietekme uz atsevišķām tautsaimniecības nozarēm. Sakarā ar zemo eksporta apjomu uz Krieviju un dažām citām NVS valstīm, kā arī tranzītpārvadājumu apjoma samazināšanos transporta darbības rādītāji nesasniedza iepriekšējā gada atbilstošā mēneša līmeni, taču bija labāki nekā februārī. Turpinājās bezdarba līmeņa pieaugums. Joprojām sekmīgi attīstījās iekšējā tirdzniecība un būvniecība, pieauga galveno lauksaimniecības produktu ražošana. Auditēto iepriekšējā gada rezultātu paziņošana un a/s "Rīgas Komercbanka" darbības apturēšana izraisīja banku piesaistīto noguldījumu un tādēļ arī nelielu plašās naudas kritumu. Ārvalstu valūtas pieprasījumu bankas apmierināja, samazinot noguldījumus ārvalstu bankās. Martā Latvijas Banka neto nopirka ārvalstu valūtu 5.6 milj. latu vērtībā un veica arī valūtas mijmaiņas (swap) darījumus, palielinot tīro ārējo aktīvu apjomu par 2.9%. Lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem marta beigās bija 101.6%. Visas bankas, kam bija Latvijas Bankas izsniegtā licence kredītiestādes darbībai, līdz 1. aprīlim iesniedza auditētos gada pārskatus, un Latvijas Bankai neradās nepieciešamība veikt ārkārtas pasākumus. Turpinājās banku izsniegto kredītu apjoma pieaugums, kā arī naudas bāzes kāpums (par 5.1%). Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās jau ceturto mēnesi, saruka arī iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām latos izsniegto īstermiņa kredītu procentu likmes. Gada inflācija samazinājās. Valsts pamatbudžeta fiskālais pārpalikums nedaudz samazinājās un marta beigās bija 2.4 milj. latu.

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
(milj. latu)

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi

 

Martā iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms samazinājās par 27.0 milj. latu (pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu - 2.8%) un bija 563.1 milj. latu. Kritumu noteica pieprasījuma noguldījumu samazinājums (par 5.7%). Nedaudz (par 1.9%) samazinājās arī termiņnoguldījumu kopapjoms, tomēr latos piesaistīto termiņnoguldījumu apjoms pieauga (par 6.8%). Skaidrās naudas apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs pieauga par 2.2%, mēneša beigās sasniedzot 357.6 milj. latu. Tādēļ, lai gan plašā nauda M2X samazinājās par 2.1%, iekšzemes naudas piedāvājums M2D palielinājās (par 0.5%).

Samazinoties valdības noguldījumiem banku sistēmā, tās neto kredīts valdībai pieauga par 5.9 milj. latu. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums pieauga par 8.0 milj. latu (t.sk. ilgtermiņa kredītu - par 5.9 milj. latu) un sasniedza 589.3 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar februāra beigām palielinājās par 0.8%, bet ārvalstu valūtā izsniegto - par 1.9%.

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegtie kredīti

Īstermiņa
Ilgtermiņa

 

Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme samazinājās līdz 5.2% (februārī - 5.3%), un starpbanku tirgū veikto darījumu apjoms (191.2 milj. latu) bija tuvs iepriekšējā mēneša līmenim. Ārvalstu bankām izsniegto kredītu apjoms (1.9 mljrd. latu) bija otrais lielākais pēdējo septiņu mēnešu laikā. Likviditātes papildināšanai bankas aktīvi izmantoja Latvijas Bankas piedāvātās refinansēšanas iespējas. Izsniegto repo un lombarda kredītu apjoms palielinājās 1.7 reizes. Martā izsniegto repo kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 5.8%, bet lombarda kredītu - 7.0%. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms bija 2.5 reizes lielāks nekā februārī - 33.7 milj. latu, t.sk. 10.3 milj. latu ar 7 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 5.7%), 9.4 milj. latu ar 28 dienu termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 5.9%) un 14.0 milj. latu ar 91 dienas termiņu (vidējā svērtā procentu likme - 6.7%). Lai līdzsvarotu naudas piedāvājuma apjomu, Latvijas Banka no bankām piesaistīja 7 un 15 dienu termiņnoguldījumus (51.8 milj. latu).

Eiro vērtības kritumu pret ASV dolāru martā veicināja atšķirīgie tautsaimniecības attīstības tempi ASV un Eiropā, sevišķi Vācijā, kā arī tirgus dalībnieku prognozes par gaidāmo procentu likmju pazemināšanos Eiropas Monetārajā savienībā un politiskie notikumi. Lielākais eiro vērtības kritums bija vērojams marta beigās, kad eiro kurss pret ASV dolāru noslīdēja zem 1.08. Lielbritānijas sterliņu mārciņa bija stabila. Japānas jenas kursa svārstības pret ASV dolāru bija saistītas galvenokārt ar fiskālā gada nobeigumu 31. martā. Japānas rezidenti pirms fiskālā gada beigām aktīvi pārdeva ārvalstu vērtspapīrus, lai, samazinot valūtas risku, uzlabotu gada noslēguma bilances. Palielinājās ārvalstu ieguldītāju interese par Japānas uzņēmējsabiedrību akcijām, kas bija balstīta uz pieņēmumu, ka Japānas industriālajā sektorā uzsāktās strukturālās reformas jau visai tuvā nākotnē ļaus būtiski palielināt uzņēmumu peļņu. Attiecībā pret latu ASV dolāra, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss palielinājās (attiecīgi par 0.7%, 1.0% un 1.5%), bet eiro, Vācijas markas un Francijas franka - samazinājās (attiecīgi par 2.2%, 2.2% un 2.1%).

Īslaicīga likviditātes mazināšanās banku sektorā noteica valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru pieprasījuma kritumu. Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība bija 0.95 (februārī - 1.81). 1, 3 un 6 mēnešu valdības vērtspapīru vidējā svērtā diskonta likme turpināja pazemināties (attiecīgi līdz 6.2%, 7.1% un 8.1%). Martā notika piecas 1 mēneša, četras 3 mēnešu un trīs 6 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsoles. Divās izsolēs tika pārdota viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju emisija. 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 2.4 milj. latu, 3 mēnešu - 2.4 milj. latu, 6 mēnešu - 3.0 milj. latu un 12 mēnešu - 8.6 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 4.2% un marta beigās bija 146.6 milj. latu (46.4% no tiem bija 2 gadu obligācijas un 41.1% - 12 mēnešu parādzīmes).

Patēriņa cenu indekss (PCI) salīdzinājumā ar februāri nemainījās, bet gada inflācija samazinājās līdz 2.3% (iepriekšējā gada atbilstošajā periodā - 6.0%). Atsevišķās patēriņa grupās notiekošo cenu kāpumu (kartupeļiem, degvielai, apģērbam un apaviem, alkoholiskajiem dzērieniem cenas pieauga attiecīgi par 5.7%, 0.6%, 0.5% un 0.5%) atsvēra vairāku uztura produktu cenu kritums (dārzeņiem, augļiem un gaļai cenas pazeminājās attiecīgi par 6.0%, 2.9% un 0.9%). Preču cenas samazinājās par 0.1%, bet pakalpojumu cenas palielinājās par 0.1%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar februāri samazinājās par 0.2%.

Martā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa salīdzinājumā ar februāri palielinājās par 7.8% un bija Ls 153.22. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā aprēķinātā (bruto) darba samaksa palielinājās par 15.0% un strādājošo pirktspēja pieauga par 12.4%.

Bezdarba līmenis marta beigās sasniedza 10.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita (februāra beigās - 9.7%). Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (29.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita), bet zemākais - Rīgā (5.6%).

Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada martu kritās par 4.9%, kravu pārvadājumi pa dzelzceļu - par 17.7%, bet pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms pieauga par 11.8%.

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās gaļas, olu un piena ražošana (attiecīgi par 5.4%, 1.3% un 0.6%).

 

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 1999

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 3/1999 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.