Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Maijā Latvijas banku sistēmas rādītājiem bija tendence palielināties. Mēreni pieauga naudas bāze (par 2.1%) un skaidrā nauda apgrozībā (par 1.9%). Ārvalstu valūtas pieprasījums bija neliels (Latvijas Banka neto nopirka ārvalstu valūtu 1.2 milj. latu vērtībā), bet, valdībai noguldot eiroobligāciju emisijas rezultātā saņemtos līdzekļus Latvijas Bankā, lata segums ar Latvijas Bankas tīrajiem ārējiem aktīviem paaugstinājās līdz 119.4%. Plašās naudas M2X apjoms maijā pēc krituma martā un aprīlī palielinājās par 1.4%. Iekšzemes naudas piedāvājums M2D maijā pieauga par 2.4%. Latvijas banku sektora piesaistīto iekšzemes noguldījumu apjoms palielinājās par 1.9%, bet nerezidentu noguldījumu apjoms - par 3.7%. Līdzekļu piesaiste nodrošināja bankām iespēju palielināt iekšzemes kredītus uzņēmumiem un privātpersonām. Šo kredītu pieaugums (par 2.2%) bija straujākais pēdējo septiņu mēnešu laikā, un to atlikums sasniedza 594.9 milj. latu - visaugstāko līmeni kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Vienlaikus atsākās arī banku sektora ārzemju aktīvu pieaugums un turpinājās ārzemju pasīvu pieaugums.

Plašās naudas M2X apjoms maijā sasniedza 928.7 milj. latu. Skaidrās naudas apjoms apgrozībā bez atlikumiem banku kasēs palielinājās par 0.7%. Privātpersonu noguldījumu apjoms pieauga par 3.1% un privātuzņēmumu noguldījumu apjoms - par 1.9%. Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu kopapjoms sasniedza 568.9 milj. latu. Kāpumu noteica latos veikto noguldījumu atlikuma pieaugums (par 4.5%), bet ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums nedaudz samazinājās. Pieauga gan pieprasījuma noguldījumu, gan termiņnoguldījumu apjoms (attiecīgi par 2.3% un 0.9%).

Banku sistēmas iekšzemes kredītu atlikuma samazināšanos (par 9.3%) noteica neto kredīta valdībai kritums, palielinoties valdības noguldījumam Latvijas Bankā. Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 12.7 milj. latu, t.sk. īstermiņa kredītu atlikums - par 8.2 milj. latu. Latos izsniegto kredītu atlikums palielinājās par 0.4%, bet ārvalstu valūtā izsniegto - par 3.6%.

Nostiprinoties banku likviditātei, samazinājās to pieprasījums pēc Latvijas Bankas aizdevumiem. Latvijas Bankas bankām izsniegto kredītu atlikums maijā samazinājās par 6.3 milj. latu jeb 10.5%. Izsniegto repo un lombarda kredītu apjoms saruka attiecīgi par 27.6% un 90.8%. Maijā izsniegto repo kredītu vidējā svērtā procentu likme bija 5.5%, bet lombarda kredītu vidējā svērtā procentu likme - 7.0%. Latvijas Bankas organizētajās valūtas mijmaiņas (swap) darījumu izsolēs izsniegto līdzekļu apjoms bija par 42.0% mazāks nekā aprīlī - 12.7 milj. latu (vidējā svērtā procentu likme - 6.1%). Samazinājās Latvijas Bankas no bankām piesaistīto 7 un 15 dienu termiņnoguldījumu apjoms -mēneša laikā tika piesaistīti 47.4 milj. latu, bet termiņnoguldījumu atlikums centrālajā bankā samazinājās par 46.1% - līdz 13.1 milj. latu.

Par banku savstarpējo uzticību liecināja tas, ka jau sesto mēnesi samazinājās latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme (maijā - 4.5%). Starpbanku tirgū veikto darījumu apjoms palielinājās par 36.8% - līdz 192.3 milj. latu. Savukārt ārvalstu bankām izsniegto kredītu apjoms (1.9 mljrd. latu) bija tāds pats kā iepriekšējā mēnesī.

Vienlaikus nedaudz samazinājās arī atsevišķas nebankām izsniegto aizdevumu vidējās svērtās procentu likmes - latos izsniegto īstermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme saruka līdz 15.5%, bet OECD valstu valūtās izsniegto ilgtermiņa kredītu vidējā svērtā procentu likme - līdz 11.8%.

Maijā strauji palielinājās banku interese par valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēm. Vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma koeficients sasniedza visaugstāko līmeni kopš to emisijas uzsākšanas (3.16). Augstais pieprasījums veicināja būtisku valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmju sarukumu, tāpēc samazinājās valsts iekšējā parāda apkalpošanas izdevumi, kas saspringtajā fiskālajā situācijā ir īpaši aktuāli. Maija sākumā diskonta likmes bija 6.1-8.4%, bet maija beigās tās pazeminājās līdz 5.3-6.6%. Mēneša laikā notika četras 1 mēneša, trīs 3 mēnešu, divas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju izsole. 1 mēneša parādzīmes tika pārdotas 1.3 milj. latu, 3 mēnešu - 1.8 milj. latu, 6 mēnešu - 3.2 milj. latu un 12 mēnešu - 4.3 milj. latu apjomā. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms palielinājās par 3.8% un maija beigās bija 151.2 milj. latu (45.0% no tiem bija 2 gadu obligācijas un 40.2% - 12 mēnešu parādzīmes).

ASV dolāra kursa kāpumu maijā ietekmēja vēl aizvien straujā ASV tautsaimniecības attīstība, kas ļauj prognozēt procentu likmju kāpumu tuvākajā nākotnē. Karadarbības turpināšanās Kosovā un samērā vājie Vācijas tautsaimniecības attīstības rādītāji joprojām negatīvi ietekmēja eiro kursu. Eiropas Centrālā banka (ECB) reaģēja uz eiro vērtības kritumu, paziņojot, ka intervences valūtas tirgū netiks veiktas, jo ECB galvenais uzdevums ir rūpēties par eiro iekšējo, nevis ārējo stabilitāti un pašreizējā situācijā eiro vērtības samazināšanās attiecībā pret ASV dolāru neapdraud iekšējo cenu stabilitāti. Turklāt eiro zemā vērtība ir izdevīga eiro zonas eksportētājiem, un tā var pozitīvi ietekmēt arī Vācijas tautsaimniecību. Maijā attiecībā pret latu ASV dolāra kurss palielinājās (par 1.0%), bet Japānas jenas, Lielbritānijas sterliņu mārciņas, eiro, Vācijas markas un Francijas franka kurss samazinājās (attiecīgi par 1.8%, 0.1%, 0.5%, 0.5% un 0.4%).

Saglabājās tautsaimniecības attīstībai optimāls cenu pieaugums. Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 0.4%, un gada inflācija bija 1.9% (šā gada pirmo piecu mēnešu inflācija - 1.6%). Patēriņa cenu indeksu maijā visvairāk ietekmēja sezonālais dārzeņu cenu pieaugums (par 19.8%), medicīnas pakalpojumu sadārdzinājums (par 4.0%) un degvielas cenu kāpums (par 1.5%). Nozīmīgākā pazeminošā ietekme uz patēriņa cenu līmeni maijā bija gaļas un gaļas izstrādājumu cenu samazinājumam (par 1.2%). Preču cenas palielinājās par 0.5%, bet pakalpojumu - par 0.2%. Ražotāju cenu indekss salīdzinājumā ar aprīli samazinājās par 0.2%.

Maijā sabiedriskajā sektorā (bez sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām) strādājošo mēneša vidējā bruto darba samaksa salīdzinājumā ar aprīli palielinājās par 1.9% un bija Ls 152.28. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju šajā sektorā nodarbināto mēneša vidējā bruto darba samaksa palielinājās par 9.0% un strādājošo pirktspēja pieauga par 7.0%.Pasliktinājās valsts pamatbudžeta fiskālā bilance, un maija beigās budžeta deficīts bija 28.7 milj. latu.

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri
(milj. latu)

Valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīri

1 mēneša
3 mēnešu
6 mēnešu
12 mēnešu
2 gadu

Izsolēs pārdoto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes
(%)

Izsolēs pārdoto valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru vidējās svērtās diskonta likmes

1 mēneša
3 mēnešu
6 mēnešu
12 mēnešu
2 gadu [*]
[*] Fiksētā peļņas likme

 

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Monetārie rādītāji
(atlikumi perioda beigās; milj. latu)
(atlikumi perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

 

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

 

Bezdarba līmenis, kas 11 mēnešus bija audzis, nedaudz (par 0.1%) samazinājās un maija beigās bija 10.1% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita. Augstākais bezdarba līmenis bija Rēzeknes rajonā (29.1%), bet zemākais - Rīgā (5.6%).

Tautsaimniecības reālā sektora attīstībā saglabājās iepriekšējā mēneša tendences. Attīstījās ar tranzītu saistītās nozares. Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada maiju pieauga par 8.7% (t.sk. Ventspils ostā - par 10.6%, Rīgas ostā - par 4.4%, Liepājas ostā - par 3.2% un mazajās ostās - par 20.9%). Pieauga arī tranzītpārvadājumi pa dzelzceļu (par 1.1%) un pa cauruļvadiem transportēto naftas produktu apjoms (par 43.6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās olu un gaļas ražošana (attiecīgi par 4.4% un 2.7%), bet piena ražošanas apjoms nedaudz (par 1.8%) saruka.

Janvārī-aprīlī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu par 10.2% samazinājās preču eksports un par 13.5% - imports, tādējādi ārējās tirdzniecības negatīvais saldo salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās par 42.9 milj. latu.

 

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

 

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes Internet WWW lappusē (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas Internet lappusē (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 1999

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718


Monetārais Biļetens 5/1999 - Adobe PDF formātā

Jautājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.