Publicēts: 01.01.2013.

ISSN 1407-1762

Jūnijā Latvijas tautsaimniecība turpināja veiksmīgi attīstīties, un tas noteica naudas piedāvājuma kāpumu (par 2.9%). Sezonālu faktoru ietekmē augot skaidrās naudas pieprasījumam, palielinājās tās daudzums apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs; par 2.5%). Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums pieauga par 3.1%. Joprojām augsts bija iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikuma kāpuma temps (2.6%). Zemā naudas tirgus likviditāte noteica starpbanku kredītu procentu likmju pieaugumu (īpaši īstermiņa darījumiem) un lielu Latvijas Bankas kredītu pieprasījumu. Savukārt valsts vērtspapīru pieprasījums sākotnējā tirgū bija neliels. Fiskālā situācija turpināja uzlaboties, un valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts pieauga tikai par 2.5 milj. latu.

Patēriņa cenu indekss salīdzinājumā ar maiju palielinājās par 0.6%, gada inflācija sasniedza 3.1%, bet gada pamatinflācija - 2.8% (mēneša pamatinflācija bija tikai 0.1%). Preču cenas pieauga par 0.7%, bet pakalpojumu cenas - par 0.2%. Inflācijas pieaugumu visvairāk veicināja pārtikas produktu cenu kāpums (augļu, dārzeņu un kartupeļu cenas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 9.1%).

Naudas piedāvājuma kāpumu noteica banku sistēmas tīro iekšējo aktīvu palielināšanās (par 52.5 milj. latu), turpinot strauji augt privātajam sektoram un valdībai izsniegtā kredīta atlikumam. Lai gan būtiski pieauga Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi, banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi samazinājās (par 12.8 milj. latu).


Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi
(perioda beigās; milj. latu)

Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi

Iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu atlikums salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi pieauga par 26.7 milj. latu un salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošā perioda augsto bāzi - par 43.6%. Palielinājās gan uzņēmumiem, gan privātpersonām izsniegto kredītu atlikums. Pieaugumu noteica ilgtermiņa kredītu atlikuma kāpums (par 3.4%), bet īstermiņa kredītu atlikums nedaudz samazinājās. Tāpat kā iepriekšējā mēnesī, lielākais bija hipotēku kredīta un komerckredīta atlikuma kāpums (attiecīgi par 9.8 milj. latu jeb 6.5% un 6.7 milj. latu jeb 2.0%). Latos un ārvalstu valūtā izsniegto kredītu atlikums palielinājās attiecīgi par 6.4 milj. latu un 20.3 milj. latu. Latos izsniegto kredītu procentu likmes salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi mainījās maz, bet OECD valstu valūtās izsniegto kredītu (īpaši īstermiņa kredītu) vidējās svērtās procentu likmes samazinājās.

Iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumu atlikums bankās palielinājās par 28.8 milj. latu (līdz 969.8 milj. latu). Pieaugumu noteica pieprasījuma noguldījumu atlikuma kāpums (par 22.0 milj. latu). Straujāk auga privātpersonu noguldījumu atlikums (pieaugums - 23.3 milj. latu). Latos veikto noguldījumu atlikums palielinājās lēnāk nekā ārvalstu valūtā veikto noguldījumu atlikums.

Plašās naudas un piesaistīto noguldījumu straujāks kāpums jūnijā noteica arī to gada pieauguma tempa palielināšanos (plašajai naudai - no 22.7% maijā līdz 24.2% jūnijā un iekšzemes uzņēmumu un privātpersonu noguldījumiem - attiecīgi no 27.7% līdz 31.0%).

Nozīmīgākais notikums pasaules valūtas tirgū jūnijā bija Japānas jenas kursa kritums. Mēneša sākumā publicētos datus par Japānas iekšzemes kopprodukta pieaugumu un ārējo tirdzniecību tirgus dalībnieki novērtēja kā apliecinājumu tam, ka Japānā atsākusies tautsaimniecības recesija. Savukārt eiro kursa kritumu mēneša sākumā veicināja nelabvēlīgie dati par Vācijas un Francijas rūpniecības attīstību, bet, augot bažām par iespējamo Eiropas Centrālās bankas intervenci, eiro kursa kritums uz laiku apstājās. Pēc ASV Ražotāju asociācijas paziņojuma, ka ASV administrācijai jāatsakās no t.s. stiprā dolāra politikas, eiro kurss attiecībā pret ASV dolāru pat pieauga, bet mēneša beigās pēc Federālo rezervju sistēmas veiktās procentu likmju pazemināšanas eiro kurss atkal samazinājās un ASV dolāra kurss pieauga. Latvijas Bankas noteiktais eiro un ASV dolāra kurss attiecībā pret latu jūnijā pieauga (attiecīgi par 0.9% un 0.5%). Savukārt Japānas jenas kurss attiecībā pret latu samazinājās (par 3.2%), bet Lielbritānijas sterliņu mārciņas kurss nemainījās. Jūnijā Latvijas Bankas tīrie ārējie aktīvi pieauga par 3.1%, galvenokārt palielinoties valūtas mijmaiņas darījumu atlikumam (par 8.4 milj. latu). Valūtas mijmaiņas darījumu izsolēs tika izsolīti 29.0 milj. latu (par 13.3% vairāk nekā maijā). Pēc ilgāka pārtraukuma Latvijas Banka veica intervences valūtas tirgū, nopērkot ārvalstu valūtu 1.6 milj. latu apjomā.

Naudas bāze jūnijā pieauga par 17.8 milj. latu jeb 3.1%, un tās gada pieaugums bija 19.4%. To noteica tīro ārējo aktīvu kāpums un bankām izsniegto Latvijas Bankas kredītu atlikuma palielināšanās par 41.9 milj. latu. Par 38.5 milj. latu augot valdības noguldījumam Latvijas Bankā, samazinājās centrālās bankas neto kredīts valdībai. Jūnijā izsniegto repo kredītu apjoms (23.0 milj. latu), Latvijas Bankai ierobežojot piedāvājumu, bija 4.0 reizes mazāks nekā maijā, bet lombarda kredīti tika izsniegti lielā apjomā.

Latos izsniegto iekšzemes starpbanku kredītu vidējā svērtā procentu likme sasniedza 7.1%. Naudas tirgus indekss RIGIBOR uz nakti izsniegtajiem kredītiem pieauga no 6.16% mēneša sākumā līdz 8.43% mēneša beigās un pārsniedza ilgāka termiņa kredītu RIGIBOR. Kredītiem ar termiņu 3 un 6 mēneši RIGIBOR perioda beigās sasniedza attiecīgi 7.75% un 7.60%. Starpbanku kredītu apjoms gandrīz nemainījās (430.0 milj. latu).

Valsts konsolidētā kopbudžeta fiskālais deficīts 2001. gada pirmajos sešos mēnešos bija 29.6 milj. latu. Fiskālās situācijas uzlabošanos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu noteica samērā augstie pievienotās vērtības nodokļa un iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kā arī budžeta izdevumu ierobežošana (valsts konsolidētā kopbudžeta izdevumi jūnijā bija par 5.7% mazāki nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā).

Valsts vērtspapīru pieprasījums bija zems. Jūnijā notika tikai pa vienai 6 un 12 mēnešu parādzīmju izsolei, tomēr tajās netika pārdots viss piedāvātais parādzīmju apjoms. 6 mēnešu parādzīmju izsolē tika pārdoti vērtspapīri 0.5 milj. latu apjomā (piedāvātais apjoms - 5.0 milj. latu, vidējā svērtā diskonta likme - 5.85%) un 12 mēnešu parādzīmju izsolē - 3.9 milj. latu apjomā (piedāvātais apjoms - 12.0 milj. latu, vidējā svērtā diskonta likme - 6.40%). Valsts vērtspapīru neto emisija jūnijā bija negatīva. Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru atlikums samazinājās par 1.1% (līdz 280.6 milj. latu; t.sk. 49.9% - 5 gadu obligācijas un 24.9% - 3 gadu obligācijas).

Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu Latvijas ostās saņemto un no tām nosūtīto kravu apjoms palielinājās par 22.1%, t.sk. Ventspils ostā - par 16.1%, Rīgas ostā - par 39.8% un Liepājas ostā - par 22.1%. Straujš bija arī pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoma kāpums (18.7%; t.sk. tranzītpārvadājumiem - 29.3%).

Ražotāju cenu indekss rūpniecībā salīdzinājumā ar maiju samazinājās par 0.1%, bet salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 2.0%. Visvairāk ražotāju cenas pieauga apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (par 2.1%), bet visvairāk samazinājās citur neklasificētu mašīnu un iekārtu ražošanā (par 2.0%).


Valsts vērtspapīri
(milj. latu)

Valsts vērtspapīri

1 mēneša
3 mēnešu
6 mēnešu
12 mēnešu
2 gadu
3 gadu
5 gadu

Makroekonomiskie rādītāji

Makroekonomiskie rādītāji

* Datu vēl nav.
Avots: LR Centrālās statistikas pārvaldes dati.


Monetārie rādītāji
(perioda beigās; milj. latu)
(perioda beigās; milj. ASV dolāru)*

Monetārie rādītāji

[1] Tīrajos ārējos aktīvos un tīrajos iekšējos aktīvos vairs netiek ietverti aktīvi pārvaldīšanā un pasīvi pārvaldīšanā.


Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Procentu likmes un Latvijas Bankas noteiktie ārvalstu valūtu kursi

Sezonālu faktoru ietekmē līdz 7.8% samazinājās bezdarba līmenis, un Nodarbinātības valsts dienestā reģistrēto bezdarbnieku skaits bija par 6.9% mazāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā.

Latvijas Republikas Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati par rūpniecības un tirdzniecības attīstību maijā liecina, ka turpinās šo nozaru izaugsme. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss palielinājās par 6.1% (t.sk. apstrādes rūpniecībā - par 6.8%). Mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 18.2%.


Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance
(perioda beigās; milj. latu)

Kredītiestāžu kopsavilkuma bilance

[1] Kredītiestāžu kopsavilkuma bilances aktīvos un pasīvos vairs netiek ietverti aktīvi pārvaldīšanā un pasīvi pārvaldīšanā.

Latvijas banku sistēmas un Latvijas Bankas monetāro rādītāju, kā arī starptautisko rezervju raksturlielumu publicēšanas datumi ir atrodami Starptautiskā Valūtas fonda Datu izplatīšanas standartu biļetena padomes interneta lapā (http://dsbb.imf.org).

Šie dati visagrāk tiek publicēti Latvijas Bankas interneta lapā (Finanšu informācija - Latvijas Banka).

© Latvijas Banka, 2001

Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Reģistrācijas apliecība Nr. 1718

Monetārais Biļetens 6/2001 - Adobe PDF formātā

Jautājumus un ierosinājumus lūdzam sūtīt Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.