Publicēts: 01.01.2013.

Patēriņa cenu indekss (PCI) 1998. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.4%. Patēriņa cenas oktobrī un decembrī pieauga par 0.2%, novembrī - par 0.4%. Gada inflācija 4. ceturksnī un arī decembrī bija 2.8% (sk. 1. att.).

4. ceturksnī PCI pieaugumu visvairāk ietekmēja uztura produktu cenu kāpums (visstraujākais tas bija dārzeņiem - 31.5%). Tomēr dažu uztura produktu (galvenokārt zivju konservu un piena produktu) cenas samazinājās. To noteica produkcijas noieta grūtības ārējā tirgū un pārprodukcija iekšējā tirgū. PCI pieaugumu mazināja degvielas cenu kritums (par 3.9%) sakarā ar šo cenu pazemināšanos pasaules tirgū.

4. ceturksnī preču cenas pieauga par 0.7% un pakalpojumu cenas - par 0.8%.

Eksporta cenas 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās par 1.2%. Lielākais bija dzīvnieku un lopkopības produkcijas (par 14.3%), tekstilmateriālu un tekstilizstrādājumu (par 3.4%), kā arī metālu un to izstrādājumu (par 3.3%) cenu kritums. Cenas būtiski palielinājās pārtikas rūpniecības produktiem (ieskaitot alkoholiskos un bezalkoholiskos dzērienus un tabaku; par 14.9%) un koksnes papīrmasai, papīram un kartonam (par 3.6%). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4. ceturksni eksporta cenas palielinājās par 0.5%.

Krievijas ekonomiskās krīzes iespaidā 1998. gada 3. un 4. ceturksnī būtiski samazinājās tautsaimniecības attīstības temps. Reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga tikai par 1.9% un salīdzināmajās (1995. gada) cenās sasniedza 686.3 milj. latu. Krīzes iespaids galvenokārt bija vērojams preču sektorā, kurā pievienotā vērtība, būtiski sašaurinoties eksportam uz Krieviju, samazinājās par 0.9% (sk. 2. att.), toties pakalpojumu sektorā bija vērojams pieaugums (par 4.2%), jo lielāka pakalpojumu daļa tika sniegta iekšējā tirgū. Šo pieaugumu visvairāk noteica nozīmīgs pievienotās vērtības kāpums tirdzniecībā (par 22.8%), kā arī citos pakalpojumos (par 10.8%). Savukārt pievienotā vērtība transporta, glabāšanas un sakaru nozarē samazinājās (par 5.4%), ko noteica galvenokārt pārvadāto kravu apjoma sarukums dzelzceļa transportā (par 5.9%).

Pievienotās vērtības dinamiku preču sektorā visvairāk ietekmēja apstrādes rūpniecības reālās pievienotās vērtības samazināšanās (par 4.3%). Samazinoties pārstrādei, radās zvejniecības produkcijas noieta problēmas. Pievienotā vērtība šajā nozarē samazinājās par 15.8%. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni samazinājās pievienotā vērtība lauksaimniecībā, medniecībā un mežsaimniecībā (par 9.5%), kā arī ieguves rūpniecībā (par 10.0%). Šo samazinājumu zināmā mērā kompensēja straujš pievienotās vērtības kāpums būvniecībā (par 19.0%), kā arī elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē (par 4.2%). IKP faktiskajās cenās salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 3. ceturksni pieauga par 15.5% un sasniedza 974.3 milj. latu.

4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu rūpniecības produkcijas fiziskā apjoma indekss samazinājās par 15.8%. Samazinājumu galvenokārt noteica nozares, kuru produkcijas eksporta nozīmīga daļa virzīta uz Krieviju, piemēram, pārtikas produktu un dzērienu ražošana (kritums par 16.3%; šī rādītāja mēneša pārmaiņas sk. 3. att.), tekstilizstrādājumu ražošana (par 27.5%), ķīmisko vielu, to izstrādājumu un ķīmisko šķiedru ražošana (par 38.6%), gatavo metālizstrādājumu ražošana, izņemot mašīnas un iekārtas (par 39.2%), elektrisko mašīnu un aparātu ražošana (par 49.1%). Taču ražošana palielinājās tajās nozarēs, kuru produkcijas noiets saistīts galvenokārt ar iekšējo vai rietumu tirgu: apģērbu ražošanā, kažokādu apstrādē un krāsošanā (kāpums par 6.6%), koksnes, koka un korķa izstrādājumu ražošanā (izņemot mēbeles; par 5.8%), izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (par 13.7%), kā arī pārējo nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā (par 13.7%).

Produkcijas noieta grūtības, kas saistītas ar Krievijas krīzi un rubļa devalvāciju, veicināja produkcijas pārdošanas cenu samazināšanos. Īpaši strauji tās kritās zivju un zivju produktu pārstrādē un konservēšanā (par 16.4%), tekstilizstrādājumu ražošanā (par 3.1%), elektrisko mašīnu un aparātu ražošanā (par 3.1%) un mēbeļu ražošanā (par 3.2%). Ražotāju cenu indekss apstrādes rūpniecībā kopumā salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni kritās par 2.4%. Ieguves rūpniecībā cenas nedaudz pieauga (par 0.8%), bet elektroenerģijā, gāzes un ūdens apgādē - samazinājās (par 0.8%), un rūpniecībā kopumā tās bija par 2.0% zemākas nekā 3. ceturksnī.

Olu, piena un gaļas ražošanas apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās (attiecīgi par 9.9%, 3.9% un 2.1%).

Transporta attīstības galvenos rādītājus ietekmēja naftas un naftas produktu tranzīta pieaugums. Pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4. ceturksni palielinājās attiecīgi par 2.0% un 33.4%. No Ventspils ostas nosūtīto un tajā saņemto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu bija par 7.4% lielāks, un tas nodrošināja kopējā ostās pārstrādāto kravu apjoma pieaugumu par 4.5%, lai gan Rīgas un Liepājas ostā pārstrādāto kravu apjoms kritās (attiecīgi par 1.8% un 16.9%). Pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada 4. ceturksni samazinājās par 17.5%, t.sk. tranzīta pārvadājumi - par 14.2%, eksporta - par 43.1%, importa - par 28.0% un iekšzemes - par 8.8%.

Pieaugot pirktspējai, turpināja augt arī mazumtirdzniecības apgrozījums (tā indeksa mēneša pārmaiņas sk. 4. att.). 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu tas pieauga par 14.3%.

1998. gada 9 mēnešos nefinanšu investīcijas (ilgtermiņa nemateriālie ieguldījumi un ieguldījumi pamatlīdzekļos) pieauga par 2.0% salīdzinājumā ar 1997. gada atbilstošo periodu un sasniedza 458.5 milj. latu. Lielākā to daļa (325.5 milj. latu jeb 70.9%) ieguldīta pakalpojumu sektorā. Ieguldījumu pieaugumu sekmēja to kāpums tirdzniecībā (par 25.0%), kā arī transportā, glabāšanā un sakaros (par 5.0%). Apstrādes rūpniecībā nefinanšu investīciju apjoms salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošajā periodā sasniegto augsto līmeni samazinājās par 5.0%. Minētajās nozarēs tika ieguldīts vairāk par pusi no nefinanšu investīciju kopapjoma, t.sk. transporta, glabāšanas un sakaru nozarē 121.4 milj. latu jeb 26.5% no ieguldījumu kopapjoma, apstrādes rūpniecībā - 83.1 milj. latu jeb 18.1% un tirdzniecībā - 65.1 milj. latu jeb 14.2%. Nozīmīga ietekme uz ieguldījumu kopapjoma pieaugumu bija arī valsts pārvaldes un aizsardzības, obligātās sociālās apdrošināšanas nozarei, kurā ieguldījumu apjoms pieauga par 43.0%. Minētajā nozarē tika ieguldīti 55.8 milj. latu jeb 12.2% no nefinanšu investīciju kopapjoma.

Apstrādes rūpniecībā lielākā nefinanšu investīciju daļa ieguldīta svarīgākajās ražošanas un eksporta nozarēs: pārtikas produktu un dzērienu ražošanā (28.9%), koksnes un tās izstrādājumu ražošanā (18.5%), kā arī izdevējdarbībā, poligrāfijā un ierakstu reproducēšanā (9.6%).