Publicēts: 01.01.2013.
Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgum bija raksturīgs visai zems pieprasījums un samērā augstas valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju diskonta likmes oktobrī un novembrī un pieprasījuma pieaugums un valdības vērtspapīru ienesīguma samazināšanās decembrī, kad bankas palielināja likvīdāko aktīvu daļu.

Valdības vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība palielinājās līdz 2.24 (3. ceturksnī - 1.55). 4. ceturksnī notika septiņas 1 mēneša, deviņas 3 mēnešu, trīs 6 mēnešu un divas 12 mēnešu parādzīmju izsoles. Divās izsolēs tika pārdota kārtējā 2 gadu obligāciju emisija. Izsolēs pieprasītais un pārdotais valdības vērtspapīru apjoms (attiecīgi 127.7 milj. latu un 46.0 milj. latu) bija attiecīgi 2.3 un 1.8 reizes lielāks nekā 3. ceturksnī. Straujo kāpumu noteica ne tikai augstāks pieprasījums, bet arī tas, ka 4. ceturksnī atšķirībā no 3. ceturkšņa tika emitētas 2 gadu obligācijas un notika divas (3. ceturksnī - viena) 12 mēnešu parādzīmju izsoles.

1 mēneša parādzīmes tika emitētas 2.6 milj. latu apjomā (3. ceturksnī - 3.9 milj. latu apjomā). Arī 3 un 6 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 4.0 milj. latu un 4.4 milj. latu) nesasniedza iepriekšējā ceturkšņa līmeni (5.7 milj. latu un 7.7 milj. latu). 12 mēnešu parādzīmes tika emitētas 18.0 milj. latu (3. ceturksnī - 8.7 milj. latu) un 2 gadu obligācijas - 17.0 milj. latu apjomā.

Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms 4. ceturksnī palielinājās par 1.5% (līdz 145.8 milj. latu). Dominēja 2 gadu obligācijas un 12 mēnešu parādzīmes (sk. 19. att.). 2 gadu obligāciju īpatsvars samazinājās no 47.3% septembrī līdz 46.7% decembrī, bet 12 mēnešu - palielinājās attiecīgi no 36.2% līdz 41.3%.

Valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes oktobrī un novembrī palielinājās un novembrī sasniedza 6.0% - 1 mēneša, 6.5% - 3 mēnešu, 6.9% - 6 mēnešu un 9.9% - 12 mēnešu parādzīmēm (sk. 20. att.). Decembrī šo termiņu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes saruka attiecīgi līdz 4.6%, 5.2%, 5.5% un 7.6%. Arī 2 gadu obligāciju fiksētā peļņas likme oktobrī salīdzinājumā ar aprīlī notikušo iepriekšējo emisiju samazinājās (par 1.25 procentu punktiem - līdz 12.25%). 4. ceturksnī valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes (izņemot 6 mēnešu parādzīmēm) bija par 0.3-1.3 procentu punktiem augstākas nekā 3. ceturksnī. 

Valdības vērtspapīru otrreizējā tirgus apgrozījums 4. ceturksnī samazinājās par 7.2% (līdz 108.9 milj. latu). Darījumu struktūrā palielinājās starp bankām un rezidentu nebankām (no 50.0% 3. ceturksnī līdz 81.1% 4. ceturksnī) veikto darījumu īpatsvars, bet samazinājās starpbanku (attiecīgi no 17.4% līdz 4.6%), Latvijas Bankas (no 16.5% līdz 8.6%), kā arī starp bankām un nerezidentiem (no 16.1% līdz 5.7%) veikto darījumu īpatsvars. Darījumu termiņstruktūrā samazinājās ar 2 gadu obligācijām veikto darījumu īpatsvars (no 35.3% 3. ceturksnī līdz 24.9% 4. ceturksnī), bet palielinājās ar 12 mēnešu parādzīmēm veikto darījumu īpatsvars (attiecīgi no 53.4% līdz 67.6%).

4. ceturksnī palielinājās Latvijas banku sektora (līdz 71.9%), bet samazinājās Latvijas Bankas (līdz 20.9%) īpašumā esošo valdības vērtspapīru īpatsvars.

Rīgas Fondu biržā sākās cenu pieaugums. Kapitalizācijas indekss Dow Jones Riga Stock Exchange (DJRSE) 4. ceturksnī pieauga par 23.8% - līdz 87.8. Tirgus tendenci noteica tautsaimniecības atveseļošanās un attīstības prognozes. Fondu tirgus kapitalizācija palielinājās no 200.2 milj. latu līdz 229.2 milj. latu, bet kopējais apgrozījums - no 6.2 milj. latu līdz 6.6 milj. latu. Rīgas Fondu biržas lēmums nākotnē pievienoties Ziemeļvalstu biržu savienībai NOREX veicināja ārvalstu ieguldītāju aktivitātes palielināšanos Latvijas fondu tirgū.