Publicēts: 01.01.2013.

3. ceturksnī, īpaši septembrī, valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgus attīstību galvenokārt noteica tendences naudas tirgū - latu resursu samazinājums un procentu likmju pieaugums. Jūlijā un augustā turpinājās gada sākumā iezīmējusies valdības parādzīmju diskonta likmju samazināšanās tendence. Savukārt septembrī starpbanku kredītu procentu likmes strauji pieauga, bet Finansu ministrija valdības parādzīmju maksimālo diskonta likmi palielināja lēnāk, un parādzīmju pieprasījums to zemā ienesīguma dēļ krasi samazinājās. Septembrī tika pārdoti 7.0% no 3. ceturksnī emitētajām valdības parādzīmēm.

Kopējā pieprasījuma un piedāvājuma attiecība samazinājās no 2.20 2. ceturksnī līdz 1.55 3. ceturksnī. 3. ceturksnī notika vienpadsmit 1 mēneša, desmit 3 mēnešu, sešas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu parādzīmju izsole. Izsolēs pieprasītais un pārdotais parādzīmju apjoms (attiecīgi 56.7 milj. latu un 25.9 milj. latu) bija attiecīgi par 61.9% un 51.9% mazāks nekā 2. ceturksnī. Straujo kritumu noteica ne tikai zemāks pieprasījums, bet arī tas, ka 3. ceturksnī netika emitētas 2 gadu obligācijas. No piedāvātā apjoma nepārdeva 37.9% parādzīmju (2. ceturksnī - 21.3%). 

1 mēneša parādzīmes tika emitētas 3.9 milj. latu apjomā (2. ceturksnī - 5.6 milj. latu). Arī 3, 6 un 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (attiecīgi 5.7 milj. latu, 7.7 milj. latu un 8.7 milj. latu) nesasniedza iepriekšējā ceturkšņa līmeni (7.0 milj. latu, 9.5 milj. latu un 14.9 milj. latu).

Apgrozībā esošo valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru kopapjoms 3. ceturksnī samazinājās par 3.6% un septembra beigās bija 143.7 milj. latu. Dominēja 2 gadu obligācijas un 12 mēnešu parādzīmes (sk. 20. att.) - 2 gadu obligāciju īpatsvars apgrozībā palielinājās no 45.6% jūnijā līdz 47.3% septembrī, bet 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars samazinājās attiecīgi no 36.5% līdz 36.2%.

Valdības parādzīmju diskonta likmju samazinājumam jūlijā un augustā sekoja neliels to kāpums septembrī (1 un 6 mēnešu parādzīmēm), tomēr 3. ceturksnī parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes bija par 0.5-1.4 procentu punktiem zemākas nekā iepriekšējā ceturksnī. 

Valdības vērtspapīru otrreizējā tirgus apgrozījums 3. ceturksnī palielinājās par 20.9%, sasniedzot 117.3 milj. latu. Darījumu struktūrā palielinājās starpbanku un Latvijas Bankas veikto darījumu īpatsvars (no 15.2% 2. ceturksnī līdz 17.4% 3. ceturksnī un attiecīgi no 2.5% līdz 16.5%), bet samazinājās starp bankām un nerezidentiem un starp bankām un rezidentu nebankām veikto darījumu īpatsvars (attiecīgi no 20.0% līdz 16.0% un no 62.5% līdz 50.0%). Darījumu termiņstruktūrā samazinājās 2 gadu obligāciju īpatsvars (no 54.9% 2. ceturksnī līdz 35.3% 3. ceturksnī), bet palielinājās 12 mēnešu parādzīmju īpatsvars (attiecīgi no 38.0% līdz 53.4%).

3. ceturksnī palielinājās Latvijas Bankas (līdz 25.1%), bet samazinājās Latvijas banku sektora (līdz 66.2%) īpašumā esošo valdības vērtspapīru īpatsvars.

Dow Jones Rīgas Fondu biržas indekss (DJRSE) 3. ceturksnī samazinājās no 82.2 līdz 70.9. Fondu tirgu turpināja ietekmēt atsevišķi darījumi ar akcijām (galvenokārt - ar a/s "Latvijas Unibanka" un "Ventspils nafta" akcijām). Tirgus kapitalizācija samazinājās no 222.5 milj. latu līdz 200.2 milj. latu. Biržas tirgus un tiešo darījumu apjoms bija 5.9 milj. latu (2. ceturksnī - 6.7 milj. latu). Tirdzniecība ar valdības vērtspapīriem Rīgas Fondu biržā bijā neregulāra, un 3. ceturksnī tika noslēgti tikai daži darījumi (par 2.2 milj. latu).