Naudas piedāvājums 1. ceturksnī bija mainīgs un marta beigās būtiski neatšķīrās no tā apjoma 1998. gada decembra beigās. Nelielam sezonālam kritumam janvārī (M2X un iekšzemes noguldījumu apjoms samazinājās attiecīgi par 1.2% un 2.1%) sekoja banku sektora likviditātes nostiprināšanās februārī, plašās naudas apjomam pieaugot par 3.1% un noguldījumu atlikumiem - par 3.4%. Martā plašās naudas samazinājumu (par 19.4 milj. latu jeb 2.1%) izraisīja satricinājumi banku sektorā, kam sekoja īslaicīgs uzticības zudums atsevišķām bankām un noguldījumu kritums tajās. Naudas piedāvājuma gada pieauguma temps samazinājās no 8.3% janvārī līdz 4.7% martā. Visos 1. ceturkšņa mēnešos bija vērojama skaidrās naudas pieprasījuma kāpuma tendence. Tās apjoms apgrozībā (bez atlikumiem banku kasēs) ceturkšņa laikā palielinājās par 17.4 milj. latu jeb 5.1%. Plašās naudas apjoms 1. ceturksnī samazinājās par 0.2% un perioda beigās bija 920.7 milj. latu (sk. 6. att.). Skaidrās naudas (bez atlikumiem banku kasēs) īpatsvars plašajā naudā marta beigās bija 38.8% (1998. gada decembra beigās - 36.9%). M2X ietekmēja tas, ka gan pieprasījuma noguldījumu, gan termiņnoguldījumu atlikums marta beigās salīdzinājumā ar decembra beigām samazinājās (attiecīgi par 9.3 milj. latu jeb 2.3% un 10.6 milj. latu jeb 6.1%). Plašās naudas likvīdākā daļa - M1 - 1. ceturksnī palielinājās par 0.8%, bet kvazinauda samazinājās par 2.1%. Iekšzemes naudas piedāvājums M2D pieauga par 0.5%, bet plašās naudas ārvalstu valūtas komponents samazinājās par 2.0%.
Banku sistēmas tīrie ārējie aktīvi 1999. gada 1. ceturksnī pieauga par 0.3 milj. latu (1998. gada 4. ceturksnī samazinājās par 71.1 milj. latu). Pieaugumu nodrošināja lēnāks banku sektora ārzemju pasīvu samazinājums (par 26.1 milj. latu jeb 3.0%), ārzemju aktīviem sarūkot par 49.2 milj. latu jeb 6.0%, kā arī Latvijas Bankas tīro ārējo aktīvu apjoma kāpums (par 23.6 milj. latu jeb 5.1%). Banku sistēmas tīrie iekšējie aktīvi samazinājās tikai par 2.7 milj. latu.
Latvijas banku sektora līdzekļu izvietojumā 1. ceturksnī samazinājās ārzemju aktīvu daļa (no 47.3% decembrī līdz 45.0% martā), bet auga iekšzemes uzņēmumiem un privātpersonām izsniegto kredītu un neto prasību pret centrālo valdību īpatsvars.