Publicēts: 01.01.2013.

Latvijas valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru tirgū 3. ceturksnī gan kopējais valsts vērtspapīru piedāvājums, gan banku pieprasījums pēc tiem, gan vērtspapīru emisijas apjoms bija ievērojami mazāks nekā 2. ceturksnī, turklāt arī mazākais vērtspapīru emisijas ceturkšņa apjoms vairāku pēdējo gadu laikā. Valsts vērtspapīru pieprasījuma un piedāvājuma attiecība samazinājās no 2.35 2. ceturksnī līdz 1.87 3. ceturksnī. Ceturkšņa laikā notika viena 3 mēnešu, divas 6 mēnešu un viena 12 mēnešu parādzīmju izsole. Turklāt jūlijā nenotika neviena no trim iecerētajām valsts vērtspapīru izsolēm, jo bankas prasīja augstākas procentu likmes par Latvijas Republikas Finansu ministrijas piedāvātajām. Izsolēs pieprasītais un pārdotais valsts vērtspapīru apjoms bija attiecīgi 33.7 milj. latu un 15.5 milj. latu. Pārdoto valsts vērtspapīru apjoma kritumu noteica gan 1 mēneša parādzīmju emisijas pārtraukšana, gan Finansu ministrijas politikas maiņa, samazinot emisiju skaitu, gan arī tas, ka 3. ceturksnī sākotnējā tirgus izsolēs netika piedāvātas valsts obligācijas. 
3 mēnešu parādzīmes tika emitētas 0.2 milj. latu apjomā (2. ceturksnī - 8.9 milj. latu apjomā). Arī 6 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms (7.3 milj. latu) nesasniedza 2. ceturkšņa apjomu (10.4 milj. latu), bet 12 mēnešu parādzīmju emisijas apjoms nemainījās (8.0 milj. latu).
3. ceturksnī sarūkot valsts vērtspapīru emisijas apjomam, apgrozībā esošo valsts vērtspapīru kopapjoms samazinājās par 7.0% un septembra beigās bija 212.9 milj. latu. Lielāko daļu apjoma joprojām veidoja 2 un 5 gadu obligācijas un 12 mēnešu parādzīmes (sk. 20. att.). 2 gadu obligāciju īpatsvars palielinājās no 28.8% jūnijā līdz 31.0% septembrī, 5 gadu obligāciju - attiecīgi no 26.2% līdz 28.2% un 12 mēnešu parādzīmju - no 19.5% līdz 20.7%. Pieauga arī 3 gadu obligāciju (līdz 11.8%), bet strauji samazinājās 3 un 6 mēnešu parādzīmju īpatsvars.

20. attēls
Valsts vērtspapīri
(milj. latu)

 1 mēneša parādzīmes
 3 mēnešu parādzīmes
 6 mēnešu parādzīmes
 12 mēnešu parādzīmes
 2 gadu obligācijas
 3 gadu obligācijas
 5 gadu obligācijas

Valsts parādzīmju vidējo svērto diskonta likmju pieaugumu 3. ceturksnī noteica ar banku likviditātes samazināšanos saistītais procentu likmju kāpums starpbanku tirgū. Gan 6, gan 12 mēnešu parādzīmju vidējās svērtās diskonta likmes 3. ceturksnī bija augstākas nekā 2. ceturksnī un sasniedza 4.5% (2. ceturksnī - 4.4%) 6 mēnešu parādzīmēm un 5.7% (4.9%) - 12 mēnešu parādzīmēm. Nedaudz pazeminājās tikai 3 mēnešu parādzīmju ienesīgums - augustā notikušajā izsolē vidējā svērtā diskonta likme bija 3.4% (2. ceturksnī - 3.5%).

Aktivitātes mazināšanās valsts vērtspapīru sākotnējā tirgū, zemāka banku likviditāte un Latvijas Bankas atturēšanās no līdzdalības valsts vērtspapīru otrreizējā tirgū samazināja kopējo šā tirgus apgrozījumu (līdz 170.1 milj. latu). Darījumu struktūrā palielinājās starp bankām un rezidentu nebankām veikto darījumu īpatsvars (no 54.5% 2. ceturksnī līdz 96.3% 3. ceturksnī), bet saruka starpbanku (attiecīgi no 5.2% līdz 1.9%) un starp bankām un nerezidentiem (no 8.0% līdz 1.9%) veikto darījumu īpatsvars. Darījumu termiņstruktūrā ar valsts obligācijām veikto darījumu īpatsvars sasniedza 95.3% no vērtspapīru otrreizējā tirgū veikto darījumu kopapjoma (2. ceturksnī - 73.8%).

Latvijas Bankas valsts vērtspapīru portfelis sakarā ar to dzēšanu pakāpeniski samazinājās (neietverot repo darījumos iesaistītos vērtspapīrus - no 68.0 milj. latu jūnija beigās līdz 63.2 milj. latu septembra beigās). Latvijas banku sektora īpašumā esošo valsts vērtspapīru īpatsvars samazinājās (līdz 48.4%), bet palielinājās Latvijas Bankas, nerezidentu banku un rezidentu nebanku īpašumā esošo valsts vērtspapīru īpatsvars (attiecīgi līdz 41.0%, 6.2% un 4.5%).

Rīgas Fondu biržā būtiski pieauga akciju cenas. Dow Jones Riga Stock Exchange (DJRSE) indekss ceturkšņa laikā palielinājās par 23.9% (līdz 134.7). Latvijas fondu tirgus attīstību noteica Skandinaviska Enskilda Banken izteiktais a/s "Latvijas Unibanka" akciju atpirkšanas piedāvājums, kas sākotnēji ievērojami pārsniedza šo akciju biržas cenu.